Evika Siliņa

Politiķe

Ministru prezidente

Evika Siliņa (dzimusi 1975. gada 3. augustā, Rīgā) ir Latvijas politiķe un juriste, no 2023. gada 15. septembra līdz 2026.gada 14.maijam – Latvijas Ministru prezidente. Viņa pārstāv centriski labējo partiju “Jaunā Vienotība” un bija otrā sieviete šajā amatā pēc Laimdotas Straujumas.

Galvenie fakti

• Dzimusi: 1975. gada 3. augustā Rīgā
• Amats: Latvijas Ministru prezidente (2023-2026)
• Partija: Jaunā Vienotība (Vienotība)
• Izglītība: Latvijas Universitāte; Rīgas Juridiskā augstskola (MS tiesībās)
• Iepriekšējais amats: Labklājības ministre (2022–2023)

Politiskā karjera

Pēc darba juristes amatā Siliņa iesaistījās politikā, sākot ar Zatlera Reformu partiju, vēlāk pievienojoties Vienotībai. Viņa strādājusi kā Iekšlietu ministrijas un Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre, koordinējot valdības un Saeimas sadarbību krīzes laikos. 2022. gadā Siliņa tika ievēlēta 14. Saeimā un iecelta par labklājības ministri Krišjāņa Kariņa valdībā.

Premjerministres amata iegūšana

Pēc Krišjāņa Kariņa demisijas 2023. gada augustā “Jaunā Vienotība” vienbalsīgi virzīja Siliņu premjera amatam. Edgars Rinkēvičs nominēja viņu amatam, un 15. septembrī Saeima ar 53 balsīm pret 39 apstiprināja Siliņas vadīto koalīciju. Tā apvieno Jauno Vienotību, Zaļo un Zemnieku savienība un Progresīvie.

Politiskie uzstādījumi un politika

Siliņas valdība uzsver valsts drošību, palielinot aizsardzības budžetu līdz 3 % IKP, atbalstu Ukrainai un valsts robežas stiprināšanu ar Krieviju un Baltkrieviju. Viņa turpina izglītības reformu, kas paredz mācības tikai latviešu valodā, un plāno cilvēktiesību jautājumu pilnveidi. Siliņa ir arī paudusi mērķi uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un stiprināt sociālo drošību.

Starptautiskā nozīme

Viņas ievēlēšana iezīmē vēsturisku brīdi – visas trīs Baltijas valstis vienlaikus vada sievietes premjerministres. Siliņa ir atzīta par praktisku un diplomātisku līderi, kas orientēta uz stabilas koalīcijas veidošanu un Latvijas pozīciju stiprināšanu Eiropas Savienība un NATO ietvaros.

Ukrainas atbalsta politika

Siliņa konsekventi aizstāvējusi militāro un politisko atbalstu Ukrainai. Tas viņai devis starptautisku atpazīstamību Baltijas reģionā, taču reizēm izraisījis arī vietējas diskusijas par aizsardzības izdevumiem un valsts prioritātēm.

Skandāli un sabiedrības kritika

Publiskajā telpā Evika Siliņa bieži nonākusi sabiedrības uzmanības centrā saistībā ar valdības darba stilu, komunikāciju ar sabiedrību un atsevišķiem lēmumiem. Pēdējā laikā mediji atzīmēja vairākas epizodes, kas izraisīja plašas diskusijas un kritiku.

• Konflikts ar “Progresīvajiem” un tehniskās valdības pieļaušana. 2026.gada pavasarī Siliņa publiski pieļāva tehniskās valdības iespēju, ja Progresīvie pamestu koalīciju. Tas izraisīja plašas diskusijas par valdības stabilitāti un attiecībām koalīcijā. Īpaši asa bija spriedze ap budžetu, nodokļiem un sociālo politiku.
• Viena no visvairāk apspriestajām bija VIP zāles izmantošana lidostā “Rīga”, kas raisīja jautājumus par valsts amatpersonu privilēģijām un izmaksu pamatotību;
• Tāpat sabiedrībā un politiskajos komentāros tika kritizēta valdības nespēja īstenot solīto “valdības restartu”, ko Siliņa paziņoja pēc vairākiem koalīcijas satricinājumiem; mediji norādīja, ka strukturālas pārmaiņas un jauns politiskais kurss netika īstenots gaidītajā apjomā;
• Kariņa privāto lidojumu skandāla ēna. Lai gan skandāls primāri skāra bijušo Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, Siliņai kā viņa pēctecei nācās ilgstoši atbildēt uz jautājumiem par valdības caurspīdīgumu, politisko atbildību un “Jaunās Vienotības” reputāciju. Opozīcija pārmeta, ka partija pilnvērtīgi neuzņemas atbildību.
• Strīdi par veselības aprūpes finansējumu. Siliņa kā valdības vadītāja vairākkārt kritizēta par nepietiekamu finansējumu medicīnai laikā, kad rindas uz izmeklējumiem un speciālistiem kļuva par vienu no centrālajām sabiedrības problēmām. Mediķu organizācijas pārmeta valdībai vilcināšanos un nepietiekamu reakciju.
• Asas debates par demogrāfiju. Siliņa vairākās intervijās uzsvērusi demogrāfiju kā “nacionālās drošības jautājumu”, vienlaikus izpelnoties kritiku, ka valdības praktiskais atbalsts ģimenēm esot nepietiekams. Sociālajos tīklos rezonēja diskusijas par bērnu pabalstiem, mājokļu pieejamību un jauniešu emigrāciju
• Komunikācijas stils. Siliņa tiek raksturota kā diplomātiska, bet kritiķi mēdz pārmest izvairīgu komunikāciju un pārlieku “korporatīvu” valodu intervijās. Dažās televīzijas debatēs opozīcija viņu kritizējusi par konkrētu atbilžu trūkumu uz tiešiem jautājumiem. Atsevišķos brīžos kritiku izraisīja arī komunikācijas stils, piemēram, reakcija uz pedagogu protestiem, veselības aprūpes finansējuma krīzi un drošības dienestu rekomendāciju publiskošanu.

HRONOLOĢIJA

Papildu informācija:

• Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju, Evika Siliņa 2025. gadā Ministru prezidentes amatā nopelnījusi 133 615 eiro, kas ir par 5,3% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Papildu algai viņa saņēmusi 1200 eiro valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, kā arī nelielus procentu maksājumus no Valsts kases (37,50 eiro) un “Citadeles bankas” (6,08 eiro). Premjere būtiski palielinājusi savus bezskaidras naudas uzkrājumus — no 16 009 eiro 2024. gada beigās līdz 44 405 eiro 2025. gada izskaņā. Deklarācijā norādīts viens dzīvoklis un zemes kopīpašums Rīgā, kā arī automašīna Mercedes-Benz GL 420. Siliņai nav ieguldījumu privātajos pensiju fondos, taču ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu;
• 2023.gada 15.septembrī Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidente Evika Siliņa;
• 2023.gada 24.augustā Valsts prezidents Rinkēvičs E.Siliņai uztic jaunās valdības veidošanu. Neviena cita partija, tikai “Jaunā vienotība”, premjera amatam kandidātus nebija izvirzījusi. Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominē Eviku Siliņu – Puaro.lv ;
• 2023.gada augustā pēc Ministru prezidenta K.Kariņa paziņojuma par demisiju Evika Siliņa kuluāros tiek minēta kā nākamā potenciālā valdības vadītāja. Šai saistībā atkārtoti publicēts 2022. gada decembra raksts, kurā uzsvērta pašreizējās labklājības ministres saistība ar bēdīgi slaveno Juri Jurašu: Evikai Siliņai kļūstot par valdības vadītāju, Jurim Jurašam būs svētki? – Puaro.lv ;
• 2022.gada 14.decembrī E.Siliņa apstiprināta Labklājības ministres amatā;
• 2022.gada novembra beigās parādās ziņa, ka koalīciju veidojošo partiju darba grupā notiekot stīvēšanās par nepieciešamību iekļaut valdības deklarācijā valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā. Ja koalīcijas partneri padosies šim priekšlikumam, tas nozīmēs pakāpenisku valsts uzņēmumu nonākšanu privāto investoru rokās jeb to privatizāciju. “Jaunās Vienotības” politiķe Evika Siliņa sakās neko nezinām par savas partijas centieniem panākt koalīcijas partneru piekrišanu klusajai valsts uzņēmumu privatizācijai. Lai arī politiķi par koalīcijas sarunām nozvērējušies turēt mēli aiz zobiem, šur tur nobirst pa informācijas druskai: Paklusām briedina valsts kapitālsabiedrību privatizācijas plānu – Puaro.lv;
• 2022.gada 7.oktobra plašsaziņas līdzekļi raksta: “Kariņam savas varas areāla paplašināšanai ir absolūti nepieciešama 14. Saeimā ievēlētā Evika Siliņa kā nākamā iekšlietu ministre.”; 
• 2022.gada oktobrī valdības veidošanas sarunās “intrigu un notikumu epicentrā ir Evika Siliņa. Jauna, enerģiska, varaskāra un ambicioza. Piedalās koalīcijas veidošanas sarunās, nogurusi, ne pārāk pārliecināta aizvien vairāk parādās zilajos TV ekrānos, intrigo partijas iekšienē, saimnieciski shēmo jau šobrīd ar apskaužamu bezkaunību, vienvārdsakot, cenšas uzkāpt uz lielās politiskās skatuves.” (Rēgi Kariņa kabinetā jeb Evika Siliņa – Juraša pārstāve valdībā – Puaro.lv);
• 2022.gadā kandidē 14.Saeimas vēlēšanās “Jaunās Vienotības” sarakstā un tiek ievēlēta;
• 2020.gada janvārī raidījums “Nekā personīga” ziņo, ka Iekšlietu ministrijas bijušās parlamentārās sekretāres Siliņas vīrs konsultējis robežbūves skandālā iesaistītos uzņēmējus – Puaro.lv;
• 2020.g. maijā rakstā Power couples* Latvijas politikā – Puaro.lv minēts: Evika Siliņa un Aigars Siliņš – Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre un zvērināts advokāts. Kad Siliņas kundze vēl darbojās Iekšlietu ministrijā, ļaunas mēles pilsētā melsa, ka Siliņu ģimenei ir gluži tāds pats biznesa modelis kā Jurašu ģimenei, un laikā, kad sākās aizturēšanas un kratīšanas saistībā ar iespējamajām koruptīvajām darbībām Valsts robežsardzē, Siliņu ģimenes galva jau esot bijis sakravājis somu dažu dienu pavadīšanai aiz restēm, taču ietekmīgajai ģimenei tiesībsargu apciemojums tomēr gāja secen;
• 12.Saeimās kandidēja no “Vienotības” saraksta, bet netika ievēlēta;
• 11.Saeimas vēlēšanās kandidēja no “Zatlera Reformu partijas” saraksta, bet netika ievēlēta;
• aktīva kristiete – vadījusi Alfas kursu; atbalstījusi Baltijas Pastorālo institūtu, biedrību ‘’Ģimenes šūpulis’’; izdevniecības ‘’Tēva mantojums’’ dibinātāja