Arvils Ašeradens

Politiķis

Arvils Ašeradens ir Latvijas politiķis un žurnālists, dzimis 1962. gada 30. decembrī Rīgā. Viņš ir ieņēmis vairākus augstus amatus, tostarp ekonomikas un finanšu ministra posteņus, un ir viens no partijas “Jaunā Vienotība” (agrāk “Vienotība”) vadošajiem pārstāvjiem. Ašeradens ir pazīstams kā pieredzējis valsts pārvaldes un ekonomikas attīstības jautājumu speciālists. Politikas aizkulisēs Ašeradens bieži tiek uzskatīts par vienu no JV stratēģiskajiem smagsvariem – politiķi ar lielu ietekmi partijas ekonomiskajos un valdības lēmumos.

Galvenie fakti

• Dzimšanas datums: 30. decembris 1962
• Dzimtā pilsēta: Rīga, Latvija
• Izglītība: Latvijas Universitāte, maģistra grāds ekonomiskajā ģeogrāfijā (1986)
• Partija: “Jaunā Vienotība”
• Amati: Ekonomikas ministrs (2016–2019), finanšu ministrs (no 2022)

Politiskā karjera

Arvils Ašeradens Saeimā darbojas kopš 2010. gada, pārstāvot centriski labējo politisko spēku “Vienotība”. 2016.-2019. gadā viņš bija ekonomikas ministrs un vienlaikus Ministru prezidenta biedrs Māra Kučinska valdībā. Viņa vadībā tika īstenotas strukturālās reformas uzņēmējdarbības un inovāciju atbalsta jomās. Kopš 2022. gada Ašeradens ieņem finanšu ministra amatu.

Ašradens periodiski tiek minēts arī kā potenciāls premjera kandidāts, īpaši situācijās, kad nepieciešams pieredzējis “krīzes menedžeris” ar spēcīgu ekonomisko reputāciju. Tomēr sabiedrībā viņa atpazīstamība un popularitāte parasti ir zemāka nekā premjeriem vai spilgtākiem publiskajiem politiķiem.

Loma partijā “Vienotība”

2017. gadā Ašeradens tika ievēlēts par partijas “Vienotība” priekšsēdētāju, pārņemot vadību krīzes brīdī un vadot tās pārtapšanu par “Jauno Vienotību”. Viņš bija arī Saeimas frakcijas vadītājs, veicinot partijas atjaunošanos un sadarbību ar Eiropas Tautas partiju.

Ašeradens ilgstoši bija viens no Vienotība un vēlāk JV ietekmīgākajiem cilvēkiem. Taču 2025. gadā viņš atteicās atkārtoti kandidēt uz partijas vadītāja amatu, un partijas vadību pārņēma Edmunds Jurēvics. Tas izraisīja diskusijas, vai JV notiek paaudžu maiņa, vai Ašeradens zaudē ietekmi un vai partijā pieaug spriedze pirms nākamajām vēlēšanām.

Tomēr politikas aizkulisēs viņš joprojām tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem JV stratēģiem ekonomikas jautājumos.

Agrīnā karjera un profesionālā pieredze

Pirms ienākšanas politikā Ašeradens bija aktīvs uzņēmējdarbībā un medijos – viņš darbojās kā laikraksta “Diena” vadītājs un uzņēmumu “Ronis” un “Grands” direktors. Šī pieredze veidojusi viņa pragmatisko pieeju ekonomikas un pārvaldības jautājumiem.

Politiskie uzstādījumi

Politiskajā stilā Ašeradens tiek raksturots kā pragmatisks, tehnokrātisks, orientēts uz fiskālo disciplīnu un uzņēmējdarbības vidi.

Viņa galvenās tēmas: valsts budžets, nodokļu politika, ekonomikas konkurētspēja, investīciju piesaiste, banku sektora attīstība, valsts pārvaldes efektivitāte.

Ekonomikas politikā viņš parasti pārstāv konservatīvāku pieeju nekā kreisākie politiķi: piesardzība ar budžeta deficītu; pakāpeniskas reformas; uzsvars uz ekonomikas izaugsmi un investīcijām.

Vienlaikus viņš nereti tiek kritizēts par banku un kredītpieejamības problēmām Latvijā, par budžeta taupības politiku, nepietiekamu finansējumu veselībai un izglītībai, kā arī ar sarežģītu nodokļu sistēmu.

Atzinība

Par darbu valsts labā Ašeradens apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. Viņš tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Latvijas mūsdienu politikas tehnokrātiem, kura karjeru raksturo konsekventa orientācija uz ekonomikas izaugsmi un pārvaldības caurspīdīgumu.

Skaļākie konflikti

Arvils Ašeradena karjeru regulāri pavadījuši arī skaļi konflikti un asas debates.

• Budžeta kari un konflikti ar nozarēm. Būdams finanšu ministrs, Ašeradens vairākkārt nonācis konfliktos ar mediķiem, pedagogu arodbiedrībām, pašvaldībām, uzņēmēju organizācijām. Īpaši asas diskusijas raisīja viņa izteikumi par budžeta iespējām laikā, kad veselības nozare pieprasīja lielāku finansējumu. 2025. gada intervijā Latvijas Radio viņš atzina, ka mediķu algu pieaugums nākamgad “drīzāk ir neiespējams”, izraisot asu mediķu organizāciju reakciju. Ašeradena komunikācijas stils šajos jautājumos bieži tiek raksturots kā tehnokrātisks un skarbs — viņš regulāri uzsver fiskālo disciplīnu un nepieciešamību “dzīvot atbilstoši budžeta iespējām”.
• Konflikts ar Valsts kontroli par ēnu ekonomiku. Viens no skaļākajiem pēdējo gadu konfliktiem izcēlās pēc Valsts kontrole revīzijas par ēnu ekonomikas apkarošanu. Ašeradens publiski nosauca revīzijas secinājumus par “ļoti vājiem un paviršiem”, pārmetot revidentiem, ka tie ignorējuši Finanšu ministrijas paveikto. Savukārt Valsts kontrole kritizēja pārmērīgu birokrātiju, neskaidru ēnu ekonomikas mazināšanas stratēģiju, nepietiekamu ilgtermiņa nodokļu politiku. Šis konflikts bija neparasts ar to, ka finanšu ministrs ļoti asi publiski apstrīdēja vienas no nozīmīgākajām valsts uzraugošajām institūcijām secinājumus.
• “airBaltic” un valsts investīciju debates. Ašeradens vairākkārt iesaistījies asās debatēs par valsts ieguldījumiem airBaltic un valsts uzņēmumu finansēšanu kopumā. Opozīcija viņam pārmeta nepietiekamu caurspīdīgumu, riskantu budžeta politiku un pārāk optimistiskas ekonomikas prognozes. Raidījumos “Kas notiek Latvijā?” Ašeradenam nācies aizstāvēt valdības ekonomisko kursu laikā, kad sabiedrībā pieauga satraukums par budžeta deficītu un ekonomikas stagnāciju.
• Intervijas par nodokļiem un bankām. Ašeradens bieži nonācis kritikas centrā arī banku kreditēšanas un nodokļu politikas dēļ. Uzņēmēju organizācijas periodiski pārmetušas pārāk sarežģītu nodokļu sistēmu, lēnu reakciju uz ekonomikas sabremzēšanos un nepietiekamu spiedienu uz komercbankām kreditēšanas veicināšanai. Savukārt viņš pats intervijās uzsvēris, ka Latvijas problēma nav tikai nodokļi, nepieciešama produktivitātes celšana, kā arī to, ka valstij jāuztur stingra fiskālā disciplīna arī ekonomiski sarežģītos laikos.

Publiskais tēls

Atbalstītāji Ašeradenu raksturo kā pieredzējušu krīžu menedžeri, vienu no kompetentākajiem ekonomikas politiķiem Latvijā un pragmatiķi, kurš spēj pieņemt nepopulārus lēmumus.

Kritiķi savukārt viņam pārmet pārāk ciešas saites ar finanšu un biznesa eliti., augstprātīgu komunikāciju un pārmērīgu taupības politiku.

Jums varētu interesēt:

• Divu gadu laikā Ašeradens būtiski mainījis viedokli par valsts parāda apjomu – Puaro.lv
• 2023.gada maijā, runājot ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē, Ašeradens piedāvā lielākus nodokļus un vēl represīvāku valsti – Puaro.lv;
• 2023.gada februārī izceļas skandāls, kad laikraksts “Diena” publicē rakstu “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku – Puaro.lv“, kurā VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre atklāj, ka VID patiesībā nodarbojas ar pasūtījumu izpildi uzņēmēju un citu personu “norakšanai” Ašeradena darbā atjaunotās Ievas Jaunzemes paspārnē. Pēc vairākām dienām laikrakstam Neatkarīgā izdodas izspiest no Ašeradena solījumu saukt I.Jaunzemi sniegt paskaidrojumus (Ašeradens prasīs Jaunzemei paskaidrojumus VID skandāla lietā; Tavars virzīs jautājumu koalīcijas padomē – Puaro.lv);
• 2023.gada 13. janvārī, piektdienā, finanšu ministrs A.Ašeradens paziņo, ka atjauno amatā VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, izsakot aizrādījumu: Nolemts izteikt aizrādījumu – Jaunzeme saglabā amatu – Puaro.lv; Tas izraisa nesapratni sabiedrībā. Rakstnieks un politisko procesu vērotājs Jurģis Liepnieks izsaka trīs iespējamos iemeslus, kāpēc tas notika: Liepnieks: Kāpēc Ašeradens atjaunoja darbā VID ģenerāldirektori? – Puaro.lv;
• 2022.gadā 14.Saeimas vēlēšanās “Jaunās Vienotības” saraksta līderis Kurzemē un ievēlēts 14.Saeimā;
• 2020.gada decembris: Kādām interesēm kalpo deputāts Arvils Ašeradens un viņa vadītā komisija? – Puaro.lv
• 2020.gads: Ašeradens: Sarežģītā piecu partiju koalīcijā nopietnu nodokļu reformu īstenot nav iespējams – Puaro.lv
• 2019.gada augustā pārvēlēts partijas Vienotības valdes priekšsēdētāja amatā “Vienotību” turpinās vadīt vienīgais amata kandidāts Ašeradens – Puaro.lv
• 2019.gada jūlijā Ašeradens aicina balsot par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā – Puaro.lv
• 2019.gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts.
• Ašeradens tiek kritizēts par to, ka Ekonomikas ministrija uzsāka pārbaudes koģenerācijas stacijās tikai tad, kad medijos tika publicēta informācija par krāpniecību, un tā piesaistīja sabiedrības uzmanību:
  Ministrija koģenerācijas stacijās konstatē pārkāpumus; vaino uzņēmumu «Sadales tīkls» – Puaro.lv .
• 2017.g. Ašeradens pārliecināts par “Vienotības” veiksmes stāstu – Puaro.lv
• 2017.gada oktobrī Ašeradens pamet ministra amatu, lai vadītu “Vienotību” – Puaro.lv;
• 1993.gadā Valsts kontrole atzina, ka laikraksta “Diena” privatizācijas gaitā, laikā, kad A.Āšeradens bija šī uzņēmuma direktors, ir pieļauti pārkāpumi, tomēr nekāda rīcība tam nesekoja. Lai gūtu pārliecību par laikraksta privatizācijas likumību, pēc pašas AS “Diena” lūguma, 1993.gadā to pārbaudīja LR Ģenerālprokuratūra: Laikraksta “Diena” privatizācija – Puaro.lv.