Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Politika

Ašeradens piedāvā lielākus nodokļus un vēl represīvāku valsti

Ēnu ekonomikas mazināšanai nepieciešamas strukturālas pārmaiņas ekonomikā, otrdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs pauda, ka ēnu ekonomikas pētījumā labā ziņa ir tā, ka Covid-19 laikā novērotais ēnu ekonomikas pieaugums ir apstājies, bet sliktā ziņa – ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir ļoti augsts, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas ir 17% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka ekonomikas produktīvajā, eksportējošajā sektorā ēnu ekonomikas praktiski nav, jo “eksportētājiem ar to nav laika nodarboties”.

Pēc viņa teiktā, ēnu ekonomikas mazināšanai jādomā, ko darīt ar nekonkurētspējīgajiem ekonomikas sektoriem.

Ašeradens kā risinājumus redz skaidras naudas aprites ierobežošanu, samaksu par darbu tikai elektroniski, kā arī vispārējās deklarēšanās ieviešanu, kad visiem jādeklarējas un jāapliecina, ka tie ir vienīgie ienākumi.

Tāpat Ašeradens norādīja, ka nav pieņemami, ka 40% uzņēmumu ir ar negatīvu pašu kapitālu, turklāt daudzi no tiem – ilgstoši. “Darbošanās ar negatīvu pašu kapitālu ir jānovērš, tas ir higiēnas faktors,” uzsvēra ministrs.

Ašeradens pieļāva, ka, iespējams, varētu domāt arī par skaidras naudas daudzuma ierobežojumiem iemaksai bankomātos.

Savukārt ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) norādīja, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ataino kopējo noskaņojumu uzņēmējdarbībā, kad jebkuras grūtības izvēlas risināt ar vienkāršāko risinājumu.

Tāpat ekonomikas ministre uzsvēra, ka ēnu ekonomikas mazināšanai būtu jādomā par birokrātijas mazināšanu, piemēram, jāsaprot, ka patlaban ļoti daudzi cilvēki strādā vairākās darba vietās, un nodokļu nomaksas risinājumi jāpielāgo šai realitātei.

Indriksone, runājot par neproduktīvo ekonomikas sektoru, arī norādīja, ka “būs uzņēmumi, kuru vairs nebūs – tos gaida vai nu apvienošanās, vai pārpirkšana, vai darbības izbeigšana. Tāpat būs nozares, kuras kļūs mazas, bet efektīvas”.

Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) uzsvēra, ka ēnu ekonomikas apjoms ir 2,8 miljardi eiro, un ar šo apjomu ir jātiek galā.

Viņš arī minēja, ka ir “pilnīgi pret jebkuru nodokļu celšanu, kamēr nauda netiek paņemta no šī milzīgā ēnu ekonomikas ziloņa”.

Tāpat Kulbergs norādīja, ka, viņaprāt, līdz šim ēnu ekonomikas apkarošanai nav pievērsta pietiekami liela uzmanība. Kulberga ieskatā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) “ēnu ekonomikas apjomu var tikai apārstēt, bet te ir jāveic ķirurģiska ārstēšana”.

Saeimas deputāts Uldis Augulis (ZZS) pauda uzskatu, ka, ēnu ekonomikas apkarošanu vēršot šauri pa nozarēm, nevis skatot šo jautājumu horizontāli, tālu uz priekšu netiksim. Auguļa ieskatā, būtu arī vairāk jāvirzās nodokļu nomaksas stimulēšanas virzienā.

Tāpat Augulis pauda, ka ir jāatrod un jāaizver ciet visi avoti nelegālajai skaidrajai naudai, bet lielajiem un godprātīgajiem nodokļu maksātājiem jādod vēl kādi nodokļu nomaksu veicinoši stimuli.

Savukārt VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsvēra, ka VID cenšas mainīt pieeju ēnu ekonomikas apkarošanā, taču visi pēc VID iniciatīvas virzītie likumprojekti jau ilgstoši iestrēguši Saeimā un nav guvuši tālāku virzību.

Jaunzeme arī atzina, ka uzņēmumi ar nepietiekamu produktivitāti augstas konkurences apstākļos nespēj samaksāt nodokļus, un tā esot pirmā lieta, no kā šie uzņēmumi izvairās.

Ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,1 procentpunktu – līdz 26,5% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009.gada, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā kopš 2016.gada, ar nelielu izņēmumu 2019.gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci, tostarp 2016.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija 20,7% no IKP, 2018.gadā – 24,2% no IKP, 2020.gadā – 25,5% no IKP, 2021.gadā – 26,6% no IKP, bet 2022.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinājās līdz 26,5% no IKP.

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (34)

34 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
pareizi i
3 g. atpakaļ

Galvenais, ka divreiz paceļ algas un sāk maksāt skolotājiem, mediķiem, policistiem, ugunssdzēsēiem, bērnu dārzos un citiem, kas te reāli lietas notur. Bez lielākiem nodokļiem to nevar. Tā vismaz izlēma igauņi.

cīsiņš
3 g. atpakaļ

Ja LV ir “represīva valsts”, tad kas ir Baltrusa vai Krievija? Paradīze?

Krūmu ezis
3 g. atpakaļ

Tādi spriedelējumi itkā nodokļus nemaksātu citplanētieši un neviens nevar saprast – kā tas notiekas. Jebkurai VID dāmai vai policistam ir labi zināmi uzņēmumi un cilvēki kas pakalpojumu apmaksu ņem uz ķepu, kas saņem aplokšņu algas utt. Tik nestāstiet ka nezin. Bet protams, tā aizsegā labāk ir spiest visiem likt naudu skandināvu bankās, kur par katru pakalpojumu ir uzcenojumi un komisijas maksas. Kad man lai es dabūtu savu naudu vai lai ar to maksātu ir jāmaksā komisijas maksas.

Ordnung muss sein
3 g. atpakaļ

Nodokļus jāceļ lieliem bagātniekiem, nevis vidusšķirai.

Josifs
3 g. atpakaļ

АШЕР
«Ашер» означает «благословленный» или «счастливый». Ашер — родоначальник одного из 12 колен, сын Яакова (см. Берешит 30:13). Вариант: Ошер.
Šalom, Ašeraden!

Zvaigzne
3 g. atpakaļ

Vēlu veiksmi Ašeradena kungam, lai tik turpina kursu uz ekonomiski aktīvo jauno cilvēku izdzīšanu no šīs valsts! Trīs ādas no viena ķermeņa nodīrāt nevar un ja viss jāatdod nodokļos, tad arī pelnīt īsti nav jēgas. Kamēr būs korumpēts, uzpūsts un nesaimniecisks valsts aparāts, tikmēr uz grunti vien! Ārējie aizdevēji arī mūžīgi Latvijai neaizdos

Sneda Raša
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  Zvaigzne

Spasibo

izdevumi = ieņēmumi.
3 g. atpakaļ

Skolotājiem algas vajag celt vismaz divreiz. Tāpat medicīnas personālam un policistiem, ZInātnei ir daudfz par maz. Kur tad naudiņu ņemt, ja ne no nodokļiem…

antitrollis
3 g. atpakaļ

Kā tikai lasu ziņas, tā valdība paši sev un knariņam visu laiku palielina algas. Tad jau valstī nauda ir. Un priekš kam jāpalielina nodokļi ja valstī ir 20% inflācija? Reāli pat maize, piens, elektrība, siltums, viss maksā dārgāk, attiecīgi arī budžetā tiek samaksāti lielāki nodokļi, tas pats PVN ir atkarīgs no cenām. Ir apriebies ka visu laiku tikai zog, un kad viss izzagts, tad parādās troļļi kas pamato kā vajag celt nodokļus.

Kirhenšteins
3 g. atpakaļ

Čistakovskim arì vaig pielikt pie 5000

LTV
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  Kirhenšteins

Tikko pielika 600e , viņš nevar izdzīvot ar 5000e

naļiks
3 g. atpakaļ

man liekas ka risinājums būtu ašerādenam dirsā čiekuru iebāzt :)

Rinka
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  naļiks

Kapēc ašerādenam?

Ušakovs
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  naļiks

Bai kautko citu?

fart
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  naļiks

Iebaazt jau var, tak aaraa pats neizvilks, tas jaadara atkal par nodoklju maksaataaju saruupeeto naudinju…

Rezuspērtiķis
3 g. atpakaļ

P.S. Ja ar fantāziju ir pagrūti, tad izvēlas visstulbāko vieglāko ceļu uz elli.

Rezuspērtiķis
3 g. atpakaļ

Arvilam sen jau širmis ir aizbraucis, jo viņš domā, ka ar represijām kaut ko dabūs – visdrīzāk šo vietu pametīs un tad viņš varēs kūkot pie tukšas vietas.

vaarc
3 g. atpakaļ

nevis jaunā vienotība, bet jaunā nabadzība

Naglis
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  vaarc

“Jaunā privatizācija” labāk skanētu

Derdz
3 g. atpakaļ

Daļa darboņi kuri darbojas valsts varā nedarbojas tautas interesēs un vajadzībās

Stienis
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  Derdz

Tieši tā! Skumjākais, ka liela daļa tautiešu vēlē tieši šos agresīvākos aktīvistus.

Armatūra
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  Stienis

Vienotība ir pateicīga Putinam , un vēlēšanu komisijai par savu rezultātu !

Dūda
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  Armatūra

Tas tiesa. Bet kāda bija alternatīva?! Saliekam iespējamo labāko koalīciju Latvijai! Nosauciet lūdzu tās partijas un to ministru prezidentu, kas jūsuprāt atrisinās samilzušās problēmas valstī, kas negrasīsies privatizēt valsts uzņēmumus, kas atrisinās skolotāju, policistu, ugunsdzēsēju, mediķu utt.nozares

Dūda
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  Derdz

Tiesa. Vairāk gan ierēdņi, kas darbojas valsts, ne tautas interesēs

Solvita
3 g. atpakaļ

Pareizi! Ko gan citu sodīt var par šādu balsošanu vēlēšanās? Par dumjumu jāmaks;a – tā jau tikai skoals nauda. Mūsdienīgi to sauc par stude’jošo kredītu. Bankas starā, ja valsts garantēs kredītus jauno nodok”lu apmaksaī. Brīnumu pilnā valdība ar tadām mega zvaigznēm! Čakše, Meņģelone, Indriksone, Asērādens un un pilnigs pajoliņš satiksmes inistrs

Jūt ka režīmam bankrots tuvojas
3 g. atpakaļ

Izskatās ka vienotības pārvaldītajam režīmam tuvojas bankrots, kase tukša, ja jau tā drudžaini mēģina sagrābstīt paši pat nezin ko. Bet kad kariņš pēc 2018. gada “vēlēšanām” tika pie varas, tad vēl nauda bija tik daudz kā nekad. Tik ātri jau viss nozagts? Kur viss palika, uz Ukrainu Jurašam aizsūtīja?

klimata ministrs Brīnumdaris (Čudars)
3 g. atpakaļ

Kapēc – sagrābstīt paši pat nezin ko? Ble, nu cik var teikt. Ir jāprivatizē Rīgas Satiksme, Latvenergo, Valsts meži, ostas, Rīgas ūdens. Visu mēs zinam. Jautājums, kā to plebejiem paskaidrot

Gada glezna
3 g. atpakaļ

Ārvalstu bankas taču ir jāatbalsta. Visai naudas apritei ir beidzot jābūt ārvalstu banku kontrolē – Ašerādens.

Kariņš no Delavēras
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  Gada glezna

Sevišķi svarīgi atbalstìt Krievijas bankas – Rietumu, reģionālā investīciju banka, un protams uļmana LPB bank.

interesents
3 g. atpakaļ

“eksportētājiem ar to nav laika nodarboties” – dzelžaina pārliecība… tik uz ko balstīta?

ašerādens
3 g. atpakaļ

Latvāņi vakar seu izvēlēja par Šeflera kaimiņu Jūrmalā prokrievisku baltkrievu. Kā lai tādus nesoda ar jaunām klaušām?

Anda
3 g. atpakaļ

Vai ēnu ekonomiku neveido personas, kas strādā ārvalstīs legāli vai nelegāli, bet dzīvo Latvijā un bauda visus labumus, ko sarūpējuši nodokļu maksātāji Latvijā. Tie paši Eiroparlamenta deputāti un ierēdņi, kas nodoklīšus maksā Beļģijā vai Luksenburgā vai Francijā, Lielbritānijā un t.t.t., bet vecāki pensijas saņem un bērni dzīvo, mācās Latvijā, no tiem 350000 strādājošo, kas rada pievienoto vērtību. Valstij uz pusi ir jāsazina tas administratīvais aparāts un visas nevalstiskās organizācijas, kas finansē ietekmeļus Austrumu partnerības politiskā asociācijā.

Stienis
3 g. atpakaļ
Atbilde uz  Anda

Nopietni? Tu domā, ka mūsu problēma ir mūsu pašu tautieši, kas lielu daļu savas ārzemēs nopelnītās naudas atstāj Latvijā, NEVIS ŠĪ IZŠĶĒRDĪGĀ UN NESAPRĀTĪGĀ VALDĪBA/IERĒDNIECĪBA? Prātiņ nāc mājās! Turklāt vecāku pensijas šajā kontekstā piesaukt var tikai pilnīgi aprobežots cilvēks.

Jana
3 g. atpakaļ

Ašerāden , vēl neesi noskaidrojis , tad kas pasūtija Lapsu un Liepnieku ?

Dalīties ar rakstu