Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

CV

Andris Kulbergs

Politiķis, Ministru prezidents

Andris Kulbergs ir Latvijas uzņēmējs un politiķis, Ministru prezidents kopš 2026. gada 28. maija, bijušais Latvijas Auto asociācijas vadītājs un 14. Saeimas deputāts. Pārstāv “Apvienoto sarakstu”, lai gan nav politiskās partijas biedrs. 2026. gada oktobrī ievēlēts 15. Saeimā. Pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča 4. novembra aicinājuma veido jaunu valdību.

Galvenie biogrāfijas fakti

Dzimis1979. gada 26. maijā Rīgā
ProfesijaUzņēmējs, vadītājs, politiķis
Politiskā piederība“Apvienotais saraksts”; nav partijas biedrs
Pašreizējais amatsMinistru prezidents, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs no 05.11.2026.
Parlamentārā pieredze14. un 15. Saeima

Izglītība

  • Concordia International University Estonia, Tallina – bakalaura grāds ekonomikā un starptautiskajā uzņēmējdarbībā (1998-2002).
  • Rīgas Biznesa skola – studijas MBA programmā starptautiskā biznesa un komercijas jomā (2007-2015).

Profesionālā pieredze pirms iesaistīšanās politikā

  • SIA “Lattelekom” – mārketinga programmu vadītājs un starptautisko attiecību vadītājs
  • SIA “Auto Torino” – rīkotājdirektors
  • SIA “Auto Group Baltic” – reģionālais vadītājs
  • “Inchcape” uzņēmumu grupa Latvijā – uzņēmumu vadītājs
  • Latvijas Auto asociācija – valdes priekšsēdētājs, vēlāk valdes loceklis
  • Latvijas Darba devēju konfederācija – padomes loceklis

Politiskā karjera

  • “Apvienotais saraksts” – iesaistījās politiskajā darbībā pirms 14. Saeimas vēlēšanām, pārstāvot Ulda Pīlēna dibināto biedrību “Apvienotais Latvijas saraksts” (2022).
  • 14. Saeima – deputāts, ievēlēts no “Apvienotā saraksta” (01.11.2022.-28.05.2026.).
  • Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija – loceklis (2022–2026).
  • Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisija — priekšsēdētājs (2022–2026).
  • Saeimas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisija — priekšsēdētājs (14. Saeimas laikā).
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija par “Rail Baltica” projekta īstenošanu — priekšsēdētājs (2024).
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija par Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājumu – priekšsēdētājs (no 2025. gada novembra).
  • Biedrība “Latvijas Restarts” (agrāk “Apvienotais Latvijas saraksts”) – valdes priekšsēdētājs (2026).
  • Ministru kabinets – Ministru prezidents (no 28.05.2026.).
  • 15. Saeima – ievēlēts deputāta amatā; pilda Ministru prezidenta pienākumus (no 03.11.2026.).

Skaļākie skandāli un pretrunas

1. Strīdi par “Rail Baltica” izmeklēšanas komisijas secinājumiem (2024)

Kulbergs vadīja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas izvērtēja “Rail Baltica” projekta sadārdzinājumu un amatpersonu atbildību. 2024. gada decembrī komisija apstiprināja gala ziņojumu, kurā atbildība par projekta problēmām tika piedēvēta vairākām bijušajām un esošajām amatpersonām, tostarp Krišjānim Kariņam, Kasparam Briškenam un Tālim Linkaitam. Ziņojumu atbalstīja četri opozīcijas deputāti. Trīs koalīcijas pārstāvji atturējās, iebilstot pret amatpersonu vainas noteikšanu politiskā balsojumā un norādot uz iespējamiem tiesvedības riskiem. Kulbergs uzsvēra, ka komisijas secinājumi ir politisks, nevis krimināltiesisks vērtējums.

2. Pretrunas par amatpersonu iecelšanu bez konkursa (2026)

2026. gada martā Kulbergs kritizēja valsts kapitālsabiedrību padomju locekļu pilnvaru pagarināšanu bez atklāta konkursa. Savukārt jūnijā, jau būdams Ministru prezidents, viņš ierosināja grozīt Valsts civildienesta likumu, lai atvieglotu Valsts kancelejas direktora iecelšanu bez konkursa. Abos gadījumos runa bija par atšķirīgu institūciju amatiem un atšķirīgu tiesisko regulējumu, tomēr publiskajā diskusijā radās jautājums par Kulberga konsekvenci attieksmē pret atklātiem konkursiem.

3. Domstarpības par “Rail Baltica” finansēšanu, kļūstot par premjeru (2026)

2026. gada martā Kulbergs pārmeta “Jaunajai Vienotībai” projekta finansēšanas problēmu nerisināšanu un politisku izvairīšanos no atbildības. Pēc kļūšanas par premjeru maijā viņš pats uzņēmās “Rail Baltica” turpmākās virzības pārraudzību, paredzot projekta izmaksu un īstenošanas modeļa pārskatīšanu. Šeit būtiska ir pāreja no opozīcijas kritikas uz tiešu valdības atbildību par projektu.

4. Iecere ierobežot valdības sēžu publiskumu (2026)

2026. gada 1. jūnijā Kulbergs publiski pauda viedokli, ka Ministru kabineta sēdēm nevajadzētu būt pilnībā atklātām tiešraidē. Viņš argumentēja, ka sensitīvus jautājumus nav iespējams pilnvērtīgi apspriest publiskā sēdē un tiešraides var traucēt produktīvam darbam. Vienlaikus Kulbergs norādīja, ka tuvāko mēnešu laikā šo jautājumu neplāno risināt.

5. Nesaskaņas valdībā par izglītības reformām (2026)

2026. gada septembrī valdības koalīcijā izcēlās domstarpības par dabaszinību centralizētā eksāmena ieviešanas laiku un citiem izglītības sistēmas jautājumiem. Kulbergs publiski aizstāvēja izmaiņu ieviešanu, vienlaikus uzsverot, ka tās nedrīkst būt sasteigtas. Citi koalīcijas politiķi sniedza atšķirīgus skaidrojumus par panākto vienošanos. Pretruna bija saistīta ar valdības lēmumu komunikāciju un reformu īstenošanas termiņiem.

Amatpersonas deklarācija

2026. gads

PozīcijaDeklarētā informācija
Naudas uzkrājumi18 045 €
Finanšu instrumenti un kapitāldaļas2800 €
ParādsaistībasNav norādītas
Nekustamie īpašumi2 īpašumi Rīgā, viens īpašumā, otrs kopīpašumā
Transportlīdzekļi un piekabes11
Izsniegtie aizdevumiNav norādīti

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (1)

1 komentārs
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
Pēdējais slepkava
2 g. atpakaļ

Sveiks, Andri! Ļoti labi, ka Tev iet tik labi, kā iet, bet ļoti žēl, ka Tu neesi attiecībā pret mani pašu tieši tikpat žēlsirdīgs gluži kā daži labi Maskavas iedzīvotāji.

Dalīties ar rakstu