Raimonds Bergmanis

15. Saeimas deputāts, Apvienotais saraksts

Raimonds Bergmanis ir Latvijas politiķis, bijušais profesionālais svarcēlājs un spēkavīrs, bijušais aizsardzības ministrs un Saeimas deputāts. Viņš pārstāv Latvijas Zaļo partiju un politisko apvienību “Apvienotais saraksts”.

No 2015. līdz 2019. gadam Bergmanis vadīja Aizsardzības ministriju, bet 14. Saeimā ieņem Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu. Viņš vada arī Latvijas delegāciju NATO Parlamentārajā asamblejā.

Galvenie biogrāfijas fakti

• Dzimis: 1966. gada 25. jūlijā Pļaviņās.
• Izglītība: inženieris ķīmiķis, sporta pedagogs un smagatlētikas treneris.
• Profesija: bijušais profesionālais sportists, treneris, politiķis.
• Politiskā piederība: Latvijas Zaļā partija, “Apvienotais saraksts”; iepriekš ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības.
• 2014-2015: 12. Saeimas deputāts.
• 2015-2019: Latvijas aizsardzības ministrs.
• 2019-2022: 13. Saeimas deputāts.
• 2022-2026: 14. Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs.
• 2026: ievēlēts 15. Saeimā no “Apvienotā saraksta”

Izglītība

• 1991 – Rīgas Tehniskā universitāte. Ķīmiķa, stikla un sitālu ķīmiskās tehnoloģijas speciālista kvalifikācija. Vēlēšanu dokumentos norādīts maģistra grāds.
• 2003 – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Pedagoģijas maģistra grāds sportā, sporta darba speciālista un smagatlētikas trenera kvalifikācija.

Sportista karjera

Pirms iesaistīšanās politikā Bergmanis bija viens no pazīstamākajiem Latvijas spēka sporta pārstāvjiem.

Viņš piedalījies olimpiskajās spēlēs svarcelšanā, pārstāvējis Latviju starptautiskās sacensībās un vēlāk startējis spēkavīru sacensībās.

Pēc aktīvās sportista karjeras strādājis par treneri, piedalījies sporta organizāciju darbā un bijis saistīts ar olimpiskās kustības popularizēšanu Latvijā.

Bergmanis ieņēmis arī Latvijas Olimpiešu kluba prezidenta amatu, Latvijas Šaušanas federācijas prezidenta amatu un darbojies Latvijas Olimpiskajā akadēmijā.

Profesionālā un politiskā karjera

Pirms nonākšanas politikā Bergmanis strādājis Valsts prezidenta Drošības dienestā par instruktoru un sporta klubā “Ķeizarmežs” par treneri.

2014. gadā viņš tika ievēlēts 12. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.

2015. gada jūlijā pēc Raimonda Vējoņa ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā Bergmanis kļuva par aizsardzības ministru. Šajā amatā viņš strādāja Laimdotas Straujumas un Māra Kučinska valdībās.

2019. gadā, beidzoties Māra Kučinska valdības pilnvarām, Bergmanis atgriezās Saeimas deputāta darbā.

2022. gadā viņš tika ievēlēts 14. Saeimā no “Apvienotā saraksta” un kļuva par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju.

2026.gadā Bergamanis ievēlēts 15.Saeimā no “Apvienotā saraksta”

Darbs aizsardzības ministra amatā

Bergmaņa pilnvaru laikā Latvijas aizsardzības politikā norisinājās vairākas nozīmīgas pārmaiņas.

Aizsardzības finansējuma palielināšana. Viņa vadītās ministrijas laikā Latvija sasniedza NATO noteikto mērķi aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Tas bija valdības un Saeimas kopējas budžeta politikas rezultāts.

NATO klātbūtnes nostiprināšana. 2017. gadā Latvijā tika izvietota Kanādas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa. Šis lēmums bija daļa no NATO kopējās politikas, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā.

Nacionālo bruņoto spēku modernizācija. Turpinājās bruņutehnikas, transportlīdzekļu, ekipējuma un infrastruktūras iegādes. Vienlaikus tieši vairāki militārie iepirkumi izraisīja publiskas diskusijas par izvēlēto tehniku, procedūrām un izmaksām.

Zemessardzes stiprināšana. Aizsardzības ministrijas prioritāšu vidū bija Zemessardzes kaujas spēju, apmācības un ekipējuma uzlabošana.

Šie procesi notika vairāku valdību un NATO kopējo lēmumu ietvaros, tāpēc tos nevar piedēvēt tikai viena ministra personiskajam darbam.

Skaļākie skandāli un pretrunas

1. Aizsardzības ministra padomnieks lobējis uzņēmuma intereses (2017)

2017. gada septembrī Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēstīja, ka aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa padomnieks nodrošinājuma jautājumos Jānis Zablovskis, iespējams, izmantojis savu amatu, lai lobētu uzņēmuma SIA “Belss” intereses.

Zablovskis bija Latvijas Zaļās partijas biedrs un ar partijas vadību saistīta persona. Viņam bija piekļuve informācijai par militārajiem iepirkumiem un iespējas kontaktēties ar iepirkumu speciālistiem.

Pēc raidījuma izpētes Zablovskis zaudēja padomnieka amatu.

Skandāls aktualizēja jautājumu par ministra politisko atbildību, padomnieku izvēli un iespējamu politisko ietekmi uz militārajiem iepirkumiem. Tomēr publiskotā informācija pati par sevi nepierāda Bergmaņa personisku iesaisti uzņēmuma lobēšanā.

2. Aptuveni 200 miljonu eiro militāro automašīnu iepirkums un vēl viena padomnieka lobēšanas skandāls (2019)

2019. gada janvārī atklātībā nonāca informācija par iespējamu interešu konfliktu aptuveni 200 miljonu eiro vērtā Nacionālo bruņoto spēku taktisko 4×4 transportlīdzekļu iepirkumā.

LTV raidījums “de facto” noskaidroja, ka Bergmaņa ārštata padomnieks Ģirts Kalniņš bija veicinājis Dienvidāfrikas militārās tehnikas ražotāja “Paramount Group” ienākšanu Latvijas tirgū. Viņš bija piedalījies sarunās par iespējamu ražotnes izveidi Latvijā un vēlāk interesējies par iespējām mainīt jau notiekošā iepirkuma procedūru.

Kalniņš apstiprināja savu sākotnējo interesi par uzņēmuma piesaistīšanu, taču noliedza, ka konkursa laikā būtu turpinājis to lobēt. Viņš arī norādīja, ka nav bijis iepirkuma komisijas loceklis.

Iepirkumu uzraudzības birojs pēc divu pretendentu sūdzībām apturēja līguma slēgšanu ar Somijas uzņēmumu “SISU Auto” un uzdeva novērst vērtēšanas procedūras trūkumus.

Bergmanis aizstāvēja iepirkuma komisijas darbu, uzsverot, ka uzticas tās speciālistiem.

Šis gadījums ir īpaši nozīmīgs, jo Bergmaņa vadības laikā publiski tika apšaubīta jau otrā ministra padomnieka rīcība militāro iepirkumu kontekstā. Vienlaikus nav pamata secināt, ka ministrs personiski būtu organizējis prettiesisku iepirkuma ietekmēšanu.

3. Jautājumi par Lielbritānijas lietotās bruņutehnikas iegādi un ministra atteikšanos sniegt informāciju (2016)

2016. gada septembrī Saeimas opozīcijas deputāti pieprasīja skaidrojumus par Nacionālo bruņoto spēku mehanizācijas projektu, tostarp Lielbritānijā iegādātajiem CVR(T) bruņutransportieriem un to piemērotību Latvijas aizsardzības vajadzībām.

Deputāti apšaubīja tehnikas efektivitāti konvencionālas karadarbības apstākļos, kā arī pieprasīja informāciju par iepirkuma līgumiem un munīcijas atbilstību NATO standartiem.

Publiski tika kritizētas arī Bergmaņa sniegtās atbildes. Opozīcijas deputāti pārmeta ministram nepilnīgu informācijas sniegšanu un atteikšanos izsniegt atsevišķus dokumentus latviešu valodā, atsaucoties uz ierobežotas pieejamības statusu.

Jāņem vērā, ka daļa CVR(T) iegādes lēmumu bija pieņemti jau pirms Bergmaņa stāšanās ministra amatā. Tādēļ šīs pretrunas attiecas gan uz viņa vadītās ministrijas atbildēm parlamentam, gan uz plašāku bruņoto spēku modernizācijas politiku.

Kā viņš tiek vērtēts?

Bergmaņa profesionālajā biogrāfijā izšķirami trīs darbības virzieni: profesionālais sports, aizsardzības nozares vadība un parlamentārais darbs.

Bergmaņa aizsardzības ministra pilnvaru laikā Latvija sasniedza NATO aizsardzības finansējuma mērķi, tika nostiprināta sabiedroto militārā klātbūtne un turpinājās bruņoto spēku modernizācija. Šos rezultātus ietekmēja arī valdības kopējie lēmumi un NATO politika.

Savukārt publiskajās pretrunās par viņa darbu ministrijā īpaši izceļas divi padomnieku lobēšanas gadījumi un jautājumi par militāro iepirkumu caurskatāmību. Tie ir dokumentēti politiskās atbildības jautājumi, taču nav pielīdzināmi pierādītai paša Bergmaņa koruptīvai rīcībai.

14. Saeimā Bergmanis turpinājis darbu aizsardzības un drošības politikā, vadot Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju un Latvijas delegāciju NATO Parlamentārajā asamblejā.