Edvards Smiltēns
Politiķis, 15. Saeimas priekšsēdētājs, “Apvienotais saraksts”
Edvards Smiltēns ir Latvijas jurists un politiķis, 15. Saeimas priekšsēdētājs, bijušais tieslietu ministrs, bijušais Rīgas vicemērs un Latvijas Reģionu apvienības vadītājs. Viņš pārstāv politisko spēku “Apvienotais saraksts”.
Galvenie biogrāfijas fakti
- Dzimis: 1984. gada 18. septembrī Rīgā.
- Izglītība: profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnē, jurista kvalifikācija.
- Politiskā piederība: Latvijas Reģionu apvienība, “Apvienotais saraksts”; agrāk “Vienotība”.
- 2010–2018: 10., 11. un 12. Saeimas deputāts.
- 2011–2014: Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.
- 2014–2016: Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs.
- 2020–2022: Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.
- 2022–2023: 14. Saeimas priekšsēdētājs.
- 2023–2026: 14. Saeimas sekretārs.
- 2026: tieslietu ministrs Andra Kulberga valdībā.
- No 2026. gada 3. novembra: 15. Saeimas priekšsēdētājs. Latvijas Republikas Saeima+2
Izglītība
Smiltēns mācījies Rīgas Franču licejā, kur ieguvis pamata un vidējo izglītību.
Latvijas Universitātē ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē, pēc tam profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju.
Pārvalda angļu un franču valodu.
Politiskā un profesionālā karjera
2010-2017 – darbs “Vienotībā”. Smiltēns politisko karjeru sāka “Vienotībā”, no kuras saraksta tika ievēlēts trīs Saeimas sasaukumos. Viņš bija Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, darbojās Eiropas lietu un Tautsaimniecības komisijās.
2011-2016 – parlamentārais sekretārs. Paralēli Saeimas deputāta pienākumiem strādāja Zemkopības ministrijā un vēlāk Izglītības un zinātnes ministrijā.
2017-2018 – pārgāja uz Latvijas Reģionu apvienību. Pēc domstarpībām ar “Vienotības” vadību Smiltēns pameta partiju un turpināja politisko darbību Latvijas Reģionu apvienībā. 2018. gada Saeimas vēlēšanās apvienība nepārvarēja 5% barjeru.
2020-2022 – Rīgas vicemērs. Pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām Smiltēns kļuva par galvaspilsētas vicemēru. Viņš darbojās pašvaldības vadībā Mārtiņa Staķa mēra pilnvaru laikā.
2022-2023 – Saeimas priekšsēdētājs. Pēc “Apvienotā saraksta” iekļūšanas 14. Saeimā Smiltēns tika ievēlēts parlamenta priekšsēdētāja amatā. To zaudēja 2023. gada septembrī, mainoties valdības koalīcijai.
2023-2026 – Saeimas sekretārs. Pēc priekšsēdētāja amata zaudēšanas viņš turpināja darbu Saeimas Prezidijā, kā arī Nacionālās drošības un Ārlietu komisijā.
2026 – tieslietu ministrs. Jūnijā, kļūstot par ministru Andra Kulberga valdībā, Smiltēns uz ministra amata pildīšanas laiku nolika 14. Saeimas deputāta mandātu.
2026. gada 3. novembris – atgriešanās Saeimas vadībā. Smiltēns tika ievēlēts par 15. Saeimas priekšsēdētāju.
Apbalvojumi
2017. gadā Smiltēns saņēma Francijas Republikas Goda Leģiona ordeni kavaliera pakāpē par ieguldījumu Latvijas un Francijas attiecību stiprināšanā. Ministru kabinets
Amatpersonas deklarācija
2026. gada vēlēšanu kandidāta deklarācijas datu apkopojumā norādīti šādi Smiltēna mantiskā stāvokļa rādītāji:
| Pozīcija | Deklarētā summa |
|---|---|
| Naudas uzkrājumi | 20 900 € |
| Kapitāldaļas un finanšu instrumenti | 30 300 € |
| Izsniegtie aizdevumi | 28 700 € |
| Parādsaistības | 86 193 € |
| Nekustamie īpašumi | 2 |
| Transportlīdzekļi | 2 |
Skaļākie skandāli un politiskās pretrunas
1. Konflikts ar Solvitu Āboltiņu un “Vienotības” pamešana (2017)
2017. gadā Smiltēns kļuva par vienu no centrālajām personām “Vienotības” iekšējā konfliktā par partijas vadību.
Viņš bija izvirzīts partijas priekšsēdētāja amatam, taču konfliktēja ar toreizējo Saeimas frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu. Smiltēns pieprasīja pārmaiņas partijas vadībā un kritizēja Āboltiņas un Arta Kampara ietekmi.
2017. gada jūlijā viņš atkāpās no frakcijas vadītāja vietnieka amata, augustā neveiksmīgi centās panākt Āboltiņas nomaiņu frakcijas vadībā, bet 19. augustā paziņoja par izstāšanos no “Vienotības”.
Smiltēns apgalvoja, ka partijas vadības atjaunošana nav iespējama, kamēr saglabājas līdzšinējā ietekmes sistēma. Tas bija publisks politiskās vadības konflikts, nevis konstatēts likumpārkāpums.
2. Saeimas priekšsēdētāja amata zaudēšana (2023)
2023. gada septembrī, pēc Krišjāņa Kariņa valdības krišanas un Evikas Siliņas valdības izveidošanas, “Apvienotais saraksts” nonāca opozīcijā.
Jaunā koalīcija nolēma nomainīt Saeimas priekšsēdētāju. 2023. gada 20. septembrī Smiltēns tika atsaukts no amata. Par atsaukšanu balsoja 52 deputāti, pret – 25.
Smiltēna atcelšana bija daļa no parlamenta vadības pārdales pēc valdības maiņas. Publiskajā telpā tā izraisīja diskusijas par Saeimas priekšsēdētāja amata politisko neatkarību un parlamentārās tradīcijas ievērošanu. Latvijas Republikas Saeima+1
3. Skaidrītes Ābramas apsūdzības neslavas celšanā un tiesvedība (2023–2026)
2023. gada oktobrī Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama vērsās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, pārmetot Smiltēnam viņas nomelnošanu.
Konflikts bija saistīts ar Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināla likuma atcelšanas procedūru. Smiltēns publiski apšaubīja Ābramas iesniegtā dokumenta tiesiskumu, savukārt Ābrama uzskatīja, ka viņš nepamatoti radījis priekšstatu par viņas iespējamu dokumentu viltošanu.
Ābrama vērsās arī tiesā, prasot atsaukt, viņas ieskatā, nepatiesas ziņas, atvainoties un atlīdzināt morālo kaitējumu.
2026. gada 22. janvārī kļuva zināms, ka Ābramas prasība galīgi noraidīta. Augstākā tiesa atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, tādējādi spēkā stājās Rīgas apgabaltiesas spriedums par prasības noraidīšanu pilnībā.
4. Pārmetumi par deputāta palīga izvēli (2010)
2010. gadā presē tika kritizēta prakse, ka Saeimas deputātu palīgu amatos tiek pieņemti citu politiķu ģimenes locekļi.
Publikācijās tika minēts arī Smiltēns, kura palīdze 10. Saeimā bija partijas biedra Arta Pabrika meita Dita Pabrika.
Šis gadījums aktualizēja jautājumu par iespējamu savstarpēju protekciju deputātu palīgu amatos. Tomēr pats radniecības fakts ar citu politiķi nepierāda nelikumīgu pieņemšanu darbā vai interešu konflikta pārkāpumu.
5. Pretrunas par koalīcijas veidošanu (2026)
Portāls Atmina.lv fiksējis Smiltēna publisko izteikumu atšķirības 2026. gada maijā, kad sākās sarunas par jaunas valdības veidošanu.
14. maijā Smiltēns piedāvāja valdības kodolu veidot no “Apvienotā saraksta”, Nacionālās apvienības un, iespējams, ZZS, bet “Jauno Vienotību” pieļāva tikai kā ceturto partneri ar nosacījumu, ka valdību nevada Evika Siliņa.
Savukārt 15. maijā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu viņš pauda elastīgāku nostāju par iespējamo koalīcijas partneru izvēli.
Atmina.lv šo gadījumu klasificējis kā politiskās nostājas maiņu. Tas nav juridisks pārkāpums, un jāņem vērā, ka izteikumi pausti mainīgā valdības veidošanas situācijā. Politiskā atmiņa
6. Strīds par tiesas sēžu filmēšanu un žurnālistu tiesībām (2026)
2026. gada oktobrī publiskajā telpā tika apspriesta iecere precizēt tiesas sēžu ierakstīšanas regulējumu.
Smiltēns 21. oktobrī noliedza, ka būtu vēlējies ierobežot žurnālistu brīvību. Viņš skaidroja, ka regulējuma mērķis ir nepieļaut tiesas procesa traucēšanu un provocēšanu, vienlaikus saglabājot žurnālistiem iespēju ierakstīt sēdes.
Politiķis piedāvāja tikties ar Latvijas Žurnālistu asociāciju, lai apspriestu domstarpības. Šajā gadījumā runa ir par strīdu par tiesu darba kārtības un mediju brīvības līdzsvaru, nevis konstatētu pārkāpumu.
Politiķa reputācija
Smiltēna politiskā biogrāfija aptver vairākus Saeimas sasaukumus, darbu pašvaldības vadībā, divus Saeimas priekšsēdētāja pilnvaru periodus un tieslietu ministra amatu.
Viņa darbībā izceļas pieredze parlamenta vadībā, politisko organizāciju veidošanā un valdības koalīciju sarunās. Vienlaikus politisko karjeru pavadījuši konflikti par partiju vadību, koalīciju sastāvu un publiskiem izteikumiem.
No juridiski pārbaudītajām pretrunām īpaši var izcelt Skaidrītes Ābramas prasību, kas 2026. gadā galīgi noraidīta. Pārējie šajā šķirklī aplūkotie gadījumi galvenokārt saistīti ar politisku atbildību, ētiku un atšķirīgiem publiskiem vērtējumiem.
2026. gada 3. novembra balsojums apliecina, ka Smiltēna kandidatūra Saeimas priekšsēdētāja amatam saņēmusi atbalstu arī ārpus viņa pārstāvētā “Apvienotā saraksta” 41 deputāta frakcijas.
Komentāri (3)
Sveiks, Edvard! Ir tāda lieta, ka es tiešām nezinu, kā pogainie un jebkuras citas amatpersonas, kuri ne tikai ir ar nevainojamu reputāciju un kuri savu mūžu nekad nav bijuši pilnīgi nevienā pāraudzināšanas iestādē, pareizi uzvedas, un vari Tu, Edvard, sist pret sienu kaut vai manu galvu, un es tā vai tā nekad mūžā nezināšu, kā pogainie un jebkuras citas amatpersonas, kuri ne tikai ir ar nevainojamu reputāciju un kuri savu mūžu nekad nav bijuši pilnīgi nevienā pāraudzināšanas iestādē, pareizi uzvedas.
Sveiks, Edvard! Esi lūdzu man labs čoms. Kā lūdzu atnāc vienu dienu arī pie reizes ar mani kaislīgi pabučoties, jo no manis taču gejs tik vien var iznākt, un pēc tam lūdzu dod man vēl vienu iespēju strādāt arī par Tavu miesassargu Valsts drošības dienestā, jo es Tevi tiešām mīlu no visas sirds vairāk par visu šajā pasaulē, un lūdzu kļūsti par manu jauno tēvoci! Jo man taču vajag vīru, nevis sievu, jo galu galā arī mans 2. mūža sapnis izskatās iet secen, jo ja pie 1. mūža sapņa man ir gluži kā ar likumu aizliegts atgriezties, lai tik man… Lasīt vairāk
Sveiks, Edvard! Ļoti labi, ka Tev iet tik labi, kā Tev iet, bet ļoti žēl, ka Tu attiecībā pret mani neesi tikpat žēlsirdīgs gluži kā daži labi Maskavas iedzīvotāji.