“Asiņaino graudu” tranzīts: Kulbergs piesauc Briseli, ekspertes norāda uz Latvijas tiesībām to apturēt

Kamēr Latvija oficiāli turpina paust atbalstu Ukrainai, pa mūsu dzelzceļu turpina plūst “asiņaino graudu” kravas, barojot Krievijas kara mašīnu. Turklāt strauji pieaug tā apjomi – šogad trīs reizes vairāk nekā pērn. Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) sestdien protestētājiem Jēkabpilī solīja likumprojektu tā apturēšanai, vienlaikus norādot, ka Latvijai jārēķinās ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem, tiesvedībām un iespējamiem zaudējumiem. Taču publiskajā diskusijā izskan pretējs viedoklis: Latvijai ir tiesības un iespējas rīkoties pašai, negaidot kopīgu lēmumu Briselē.

Kulbergs: apturot tranzītu, jārēķinās ar sekām

Jēkabpilī 7. novembrī protesta akcijā «Asins graudiem – nē!» cilvēki pieprasīja aizliegt Krievijas un okupētajās Ukrainas teritorijās iegūtu graudu tranzītu. Pie protestētājiem bija ieradies arī Kulbergs, kurš piekrita, ka tranzīts ir jāaptur. Taču viņš norādīja, ka Latvijai, lemjot par aizliegumu, būtu jārēķinās ar tiesvedību riskiem un izdevumiem. Premjers pauda, ka risinājums jāpanāk kopā ar ES, jo Latvijai jāievēro kopīgie noteikumi.

“Mana sirdsapziņa un pārliecība ir jūsu pusē simtprocentīgi, bet man ir jādomā arī par budžetu un tiesvedības riskiem,” protestētājiem sacīja Kulbergs.

Vienlaikus viņš solīja šonedēļ virzīt likumprojektu, kas paredzētu nepieļaut jaunu līgumu slēgšanu par graudu tranzītu. No viņa teiktā netapa skaidrs, cik ilgi pārvadājumi vēl varētu turpināties saskaņā ar jau noslēgtajiem līgumiem.

Melngaile: Latvijai nav jāgaida Brisele

Premjera skaidrojumu apstrīdējusi bijusī Eiropas Komisijas darbiniece Elīna Melngaile. Sociālajā tīklā «X» viņa uzsvērusi, ka Latvija var aizliegt Krievijas graudu tranzītu un tai nav jāgaida Briseles lēmums.

“Premjers un viņa birojs saka, ka tas jāizlemj ES līmenī,” raksta Melngaile, norādot, ka viņas ieskatā tā ir Latvijas valdības kompetence.

Melngaile uzskata, ka dalībvalstīm ir iespējas noteikt savus ierobežojumus, un aicina vērtēt tranzītu arī kā politikas un drošības jautājumu. Viņa vaicā, vai īstermiņa ekonomiskie ieguvumi atsver risku, ko rada Krievijas režīma atbalstīšana un iespējamā Krievijas ietekmes palielināšanās Latvijā.

Ziemele atgādina par izņēmumiem ES līgumā

Arī Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele iebilst pret Kulberga argumentiem. Viņa sociālajā tīklā «X» citējusi Līguma par ES darbību 36. pantu, kas paredz iespēju noteikt importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus un ierobežojumus, ja tie pamatoti, piemēram, ar sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem.

Ziemeles atgādinātais pants rāda, ka ES tiesībās šādi izņēmumi pastāv.

Sabiedroto pirkums nemaina jautājumu par graudu izcelsmi

Premjera iepriekšējie skaidrojumi raisījuši vēl vienu jautājumu. Oktobrī Kulbergs Latvijas Televīzijā sacīja, ka no Krievijas caur Latviju vestos graudus iegādājušies Latvijas sabiedroto valstu uzņēmumi, tostarp no ASV un Japānas. Pēc viņa teiktā, tie ir partneri, kas pērk arī Latvijā audzētu produkciju.

Taču pircēja atrašanās sabiedrotā valstī pati par sevi neatbild uz protestētāju galveno iebildumu: vai Latvijai būtu jānodrošina tranzīta ceļš Krievijas graudiem laikā, kad Krievija turpina karu pret Ukrainu? Tā arī neatbild uz atsevišķo jautājumu par konkrētu kravu izcelsmi.

Igaunija aizliegusi, Latvija rēķina riskus

Latvijas vilcināšanos “asiņaino graudu” tranzīta apturēšanā vēl vairāk saasina Igaunijas piemērs. Kā oktobrī norādīja Ministru kabinets, Igaunija jau pieņēmusi lēmumu aizliegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes graudu tranzītu.

Latvijas valdība savukārt publiskojusi Satiksmes ministrijas aprēķinus par iespējamām aizlieguma sekām. Vienā no scenārijiem, kurā Krievija atbildētu, pārtraucot visu kravu pārvadājumus uz Latviju un no tās, transporta un loģistikas ķēdes ieņēmumu samazinājums varētu sasniegt 280 miljonus eiro gadā. Valdība minējusi arī iespējamus budžeta izdevumus un tiesvedību finansiālo ietekmi.

Igaunijas lēmums un publiski izskanējušie ekspertu iebildumi liek valdībai atbildēt tikpat konkrēti: kad solītais likumprojekts pārtaps reālā “asiņaino graudu” tranzīta ierobežojumā?