Igaunija aizliegusi, Kulbergs aizstāv Krievijas graudu tranzītu līdz ES lēmumam: tos nopirkuši sabiedrotie

Ministru prezidents Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) aizstāv Krievijas graudu tranzīta turpināšanu, kamēr ierobežojumi nav panākti Eiropas Savienības (ES) līmenī. Premjers to pamato ar iespējamiem tiesvedību riskiem un apgalvo, ka pārvadātie graudi jau pieder uzņēmumiem no ASV, Japānas un citām Latvijas sabiedrotajām valstīm. Vienlaikus Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju aicinājusi ES vadību noteikt kopīgu tranzīta aizliegumu.

Graudu pircējus sauc par Latvijas stratēģiskajiem partneriem

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” 14. oktobrī Kulbergs skaidroja, ka no Krievijas caur Latviju vestos graudus iegādājušās starptautiskas kompānijas, kuras iepērk arī Latvijas lauksaimnieku produkciju. Pēc viņa teiktā, vienpusējas sankcijas vai augstāki nodokļi skartu šos uzņēmumus, kas savukārt varētu vērsties tiesā pret Latviju.

Tādējādi premjers savu nostāju pret tūlītēju nacionālu aizliegumu saista ar kravu pašreizējiem īpašniekiem un valsts iespējamām finansiālajām saistībām. Viņa ieskatā, Latvijai pastāv risks zaudēt simtiem miljonu eiro. lsm.lv

Jau 13. oktobrī pēc valdības sēdes Kulbergs bija nosaucis konkrētāku iespējamo tiesvedību apmēru — no 200 līdz 800 miljoniem eiro. Viņš apgalvoja, ka valdība par šādu risku informēta tajā dienā, un atzina, ka iepriekš viņam neesot bijis zināms iespējamo izmaksu apmērs.

Premjers arī norādīja, ka tarifu un tranzīta jautājumi ir ES kompetencē. Nacionāla rīcība pie noteiktiem nosacījumiem esot iespējama, taču tā radot riskus, kas valdībai jāizvērtē.

Baltijas valstis prasa aizliegumu visā ES

Kulbergs, Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda 9. oktobrī nosūtīja kopīgu vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam un Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai. Tajā viņi aicināja aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur ES.

Baltijas valstu līderi uzsvēra, ka Krievija uzbrūk Ukrainas ostām, kuģiem un dzelzceļam, vienlaikus meklējot jaunus ceļus savas produkcijas eksportam, tostarp Baltijas jūrā. Viņu ieskatā, ES infrastruktūru nedrīkst izmantot, lai palīdzētu agresorvalstij mazināt pašas izraisītā kara ekonomiskās sekas.

Vēstulē prasīts arī nepieļaut okupētajās Ukrainas teritorijās nolaupītu graudu eksportu caur ES un stiprināt transporta savienojumus, kas palīdz Ukrainas precēm sasniegt pasaules tirgu.

Vēl pirms nedēļas prasīja risinājumu tranzīta apturēšanai

Premjera jaunākie skaidrojumi seko viņa iepriekš paustajām prasībām ierobežot agresorvalstu kravu plūsmu. Ministru kabineta 7. oktobra paziņojumā Kulbergs valdības mērķi formulēja nepārprotami: “Valdības mērķis ir skaidri definēts – apturēt agresorvalstu graudu tranzītu.”

Toreiz viņš uzdeva ministriem sagatavot tiesiskus risinājumus un rosināja izvērtēt uzņēmuma “LatRailNet” likvidāciju, tā funkcijas nododot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Premjers uzsvēra, ka ar juridisko šķēršļu uzskaitīšanu nepietiek un nepieciešams konkrēts piedāvājums.

Tomēr 13. oktobrī Kulbergs paziņoja, ka pašlaik nav iespējams īstenot arī iecerēto infrastruktūras maksas palielinājumu 300 % apmērā. No tās pašas dienas “LatRailNet” noteiktais maksas kāpums Krievijas graudu tranzītam ir vidēji 25 %. lsm.lv

Arī Saeima 24. septembrī bija aicinājusi valdību izstrādāt regulējumu, lai nekavējoties pārtrauktu Krievijas un Baltkrievijas graudu ievešanu, tostarp tranzītā caur Latviju. Parlamenta aicinājums aptvēra gan rīcību Latvijā, gan aizlieguma virzīšanu Baltijas un ES līmenī.

Igaunija nacionālu aizliegumu jau ieviesusi

Igaunijā Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta aizliegums stājās spēkā 8. oktobrī. Tas noteikts ar nacionālajām sankcijām, paredzot aizliegumu bez pārejas perioda un izņēmumiem. Igaunijas Ārlietu ministrija skaidrojusi, ka šādu graudu tranzīta līdz šim faktiski nav bijis un lēmums novērš jauna eksporta maršruta izveidošanos.

Kulbergs Latvijas situāciju raksturo kā atšķirīgu: pēc viņa teiktā, šeit jau noslēgti līgumi par 300 000 tonnu graudu tranzītu. Tieši esošās saistības viņš min kā argumentu, kāpēc Latvija nevarot bez finansiāliem riskiem pārņemt Igaunijas pieeju.