Solīja apturēt, tagad plāta rokas bezspēcībā: Kulberga pretrunas Krievijas graudu tranzīta jautājumā

Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) publiskie paziņojumi par Krievijas graudu tranzītu mēneša laikā būtiski mainījušies. Septembrī valdība solīja ar strauju dzelzceļa infrastruktūras maksas palielinājumu padarīt pārvadājumus ekonomiski neizdevīgus. Oktobra sākumā premjers kritizēja “LatRailNet” un pieprasīja sagatavot nacionālās sankcijas. Savukārt 13. oktobrī premjers paziņoja, ka pašlaik nav iespējams ne īstenot iecerēto 300% maksas palielinājumu, ne tranzītu aizliegt pavisam.

Septembrī –  steidzams risinājums un 300% palielinājums

Valsts kancelejas 16. septembra paziņojumā valdības izvēlētais risinājums bija raksturots kā visātrāk ieviešamais veids, kā Krievijas graudu tranzītu padarīt ekonomiski neizdevīgu. Kulbergs rekomendēja infrastruktūras izmantošanas maksu palielināt par 300%, pieļaujot, ka jaunā maksa varētu stāties spēkā aptuveni trīs nedēļās.

“Latvijas dzelzceļš un ostas nedrīkst kļūt par Krievijas kara ekonomikas rezerves koridoru,” uzsvēra premjers.

Tomēr arī šajā paziņojumā bija norādīts, ka konkrēto maksu noteiks “LatRailNet”, ievērojot ekonomiskā pamatojuma un neatkarīgas uzraudzības prasības. Tātad valdības politiskais uzstādījums vēl nenozīmēja, ka uzņēmums drīkst noteikt jebkuru vēlamo maksu.

Oktobra sākumā premjers vaino “LatRailNet”

6. oktobrī Kulbergs pauda neapmierinātību, ka infrastruktūras maksa palielināta tikai par aptuveni 24%. Premjers pārmeta “LatRailNet” Ministru kabineta uzdevuma un Saeimas lēmuma nepildīšanu, kā arī apšaubīja uzņēmuma rīcības tempu kopš septembra vidus.

Vienlaikus viņš uzdeva ministriem izvērtēt Igaunijas ieviestā tranzīta aizlieguma piemērošanu Latvijā. Starptautisko tiesvedību risku esamību Kulbergs pieminēja jau tobrīd, taču sagaidīja to novērtējumu naudas izteiksmē.

Nākamajā dienā publicētajā Ministru kabineta paziņojumā prasība bija nepārprotama: ministriem jāsagatavo tiesiski risinājumi Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta apturēšanai.

“Ja nepieciešamas nacionālās sankcijas, tās jāsagatavo. Valdības atbildība ir panākt rezultātu,” norādīja Kulbergs.

Premjers turklāt arī rosināja izvērtēt “LatRailNet” likvidāciju un tā funkciju nodošanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Valdības paziņojums gan atzina, ka uzņēmums norādījis uz juridiskiem un ekonomiskiem ierobežojumiem.

13. oktobrī – atzīšanās, ka iepriekš nebija zināms

Pēc 13. oktobra valdības sēdes premjera skaidrojums jau bija cits. Kā vēsta LSM un LETA, Kulbergs norādīja uz ES ekskluzīvo kompetenci tarifu un tranzīta jautājumos un iespējamu 200–800 miljonu eiro tiesvedību risku.

Viņš argumentēja, ka graudus iegādājušies uzņēmumi no Latvijas stratēģisko partneru valstīm – ASV, Šveices un Japānas. Latvijā esot noslēgti līgumi par 300 000 tonnu graudu tranzītu, savukārt Igaunijā, pēc viņa teiktā, šādu līgumu neesot bijis.

Kulbergs atzina, ka iepriekš nebija informācijas par iespējamo tiesvedību izmaksām. Tāpat, pieņemot lēmumu par 300% infrastruktūras maksas palielinājumu, neesot bijis zināms, ka to nevar īstenot tādā apmērā.

Šī atzīšanās izgaismo pretrunu premjera komunikācijā: vispirms tika publiski nosaukts risinājums un tā ieviešanas termiņš, pēc tam kritizēts izpildītājs, bet vēlāk atzīts, ka paša risinājuma iespējamība nebija noskaidrota.

Infrastruktūras maksa nav brīvi nosakāma sankcija

No 13. oktobra spēkā stājusies infrastruktūras maksas palielināšana vidēji par 25%. “LatRailNet” valdes priekšsēdētāja Justīna Hudenko skaidroja, ka uzņēmums nevar brīvi izraudzīties tarifu vai ierobežot konkrētas valsts pārvadājumus, pārkāpjot starptautiskās tiesību normas.

Uzņēmuma ieskatā noteikta juridiski un ekonomiski pamatota maksa, savukārt par plašākām iespējām sāktas konsultācijas ar Eiropas Komisiju. Tas palīdz saprast, kādēļ maksas noteicējs nevar automātiski izpildīt politisku prasību ar tarifu faktiski aizliegt tranzītu.

Pūce piedāvā aizliegt pārvadājumu pakalpojumus

Partijas “Latvijas attīstībai” priekšsēdētājs Juris Pūce 11. septembrī publicētajā sarunā ar Jurģi Liepnieku piedāvāja citu pieeju. Viņaprāt, dzelzceļa maksas paaugstināšana var izrādīties mazefektīva un ļaut Latvijai vienīgi vairāk nopelnīt no tranzīta, to nepārtraucot.

Pūce aicināja izmantot nacionālā regulējuma iespējas un ar Ministru kabineta noteikumiem aizliegt sniegt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus uz Krieviju un no tās, aptverot arī Baltkrieviju. Šis priekšlikums ir plašāks par atsevišķas graudu maksas paaugstināšanu.

Pūce uzsvēra arī nepieciešamību kontrolēt kravu izcelsmi, lai aizliegumu nevarētu apiet, vispirms tās nogādājot citā valstī un pēc tam vedot uz Latvijas ostām. Pūces ieskatā valdība šādu lēmumu varētu pieņemt ātri, izmantojot jau esošo tiesisko pamatu.

Arī tiesvedību argumentu Pūce vērtēja kritiski: viņaprāt, sankciju regulējums dotu Latvijai aizsardzības argumentus strīdos. Tā ir politiķa pārliecība par iespējamo tiesvedību iznākumu, nevis konstatēts tiesas lēmums.

Valdības un opozīcijas mainīgo attieksmi pret ekonomisko saišu pārraušanu ar Krieviju viņš raksturoja ar vārdiem “Liekulības tirgus”.

Jautājums ir par tiesisku risinājumu un atbildību

Latvijas likumdošana paredz iespēju noteikt nacionālās sankcijas. Sankciju likuma 3. pants gan izvirza nosacījumu, ka tās nedrīkst būt pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām. Tāpēc pati sankciju noteikšanas iespēja vēl neatrisina jautājumus par konkrētā aizlieguma tvērumu un juridisko noturību.

Arī Saeima 24. septembra paziņojumā aicināja valdību izstrādāt regulējumu, lai nekavējoties pārtrauktu Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu, vienlaikus rosinot aizliegumu Baltijas un ES līmenī.

Kulberga jaunākais skaidrojums rāda, ka valdības solītais instruments nav devis iecerēto aizliegumu. Savukārt Pūces priekšlikums pievērš uzmanību citam instrumentam – pakalpojumu sniegšanas aizliegumam.

Politiskās atbildības jautājums paliek atklāts: kādēļ kara piektajā gadā Latvija joprojām apkalpo agresorvalsti?