Alabamas likumdevēji atzīst marihuānas medicīnisko vērtību

medical-marijuana-tracking

Alabamas konstitūcija neļautu parastajiem iedzīvotajiem izteikt savu viedokli par marihuānas medicīnisko izmantošanu – viss ir atkarīgs no likumdevējiem, kurus bija grūti pārliecināt pat apspriest šo jautājumu. Šajā konservatīvajā republikāņu štatā, kur visi mīl medības, studentu līmeņa amerikāņu futbolu, Dievu un kandžu, marihuānas medicīniskā izmantošana varētu izraisīt pārsteigumu cilvēku acīs.

Alabamas ceļš līdz marihuānas medicīniskās izmantošanas programmai kļuva par garu un lēnu kāpienu kalnā. Šī kustība daudzus gadus pacietīgi gaidīja un pretojās propagandai, kā arī likumdevēju un skeptiski noskaņotu iedzīvotāju spiedienam.

Katru gadu sākot no 2004. g. Alabamā piedāvāja ar likumu atļaut marihuānas medicīnisko izmantošanu, un katru gadu šī ideja tika noraidīta. Sešus gadus pēc pirmā ierosinājuma, 2010. gadā, šis jautājums gandrīz nokļuva dienas kārtībā, taču attiecīga sēde tika pārtraukta pāragri.

Trīs gadus vēlāk, 2013. gadā, vietējie likumdevēji pat apbalvoja marihuānas medicīniskās izmantošanas projektu ar tā saucamo „Līķauta balvu”, kura tiek piešķirta projektiem, kuru izredzes būt pieņemtiem ir vismazākās. Radās iespaids, ka vienīgais, ko izpelnījās šis projekts, bija smiekli. Neskatoties uz to, kamēr likumdevēji no sirds smējās par šo ideju, pacienti un aktīvisti darbojās.

2014. gadā notikumi izvērsās pavisam citādi. Likumdevēji vairs nesmējās, kad viņiem nācās sastapties ar vecākiem, kuriem ir jaunas zināšanas, kā arī viņu bērniem, kas cieš no lēkmju slimībām. Šo cilvēku priekšgalā bija Dastins Čendlers, vietējais policists. Kādu dienu viņš skatījās CNN reportāžu ar nosaukumu „Weed” (angļ.: ‘zālīte’) un nolēma atrast risinājumu savas meitas Karlijas problēmām. Valdībai tika iesniegts jauns projekts, kuru likumdevēji ātri vien pieņēma ar nosaukumu „SB 174”, attiecīgu likumu nosaucot meitenes vārdā – Karlijas likums. Diemžēl, neskatoties uz to, bērniem bija jāgaida vēl viens gads, kamēr tika uzsākti pirmie pētījumi.

Alabamas likumdevējiem vajadzēja 10 gadus, lai atzītu marihuānas medicīnisko vērtību.

2015. gada 2. aprīlī senators Bobijs Singltons pieņēma marihuānas medicīniskās izmantošanas projektu, kā arī ir gaidāms, ka drīz vien tiks pieņemts papildus likums. Projekta nosaukums ir „Akts par medicīniski izmantojamas marihuānas drošu pieejamību pacientiem Alabamas štatā, SB 362”.

Ja drošas pieejamības projekts tiks apstiprināts, Alabama kļūs par pirmo dienvidštatu ar reālu marihuānas medicīniskās izmantošanas programmu. Projekts ļauj pacientiem ar jebkādu no minētajām 25 slimībām (vai ar kādu citu slimību un ar ārsta atļauju) iegādāties līdz 280 gramiem marihuānas mēnesī. Slimību saraksts sevī iekļauj šādas kaites:

  • Iegūts imūndeficīta sindroms (AIDS)
  •  Amiotrofiskā laterālā skleroze (ALS jeb Lū Gēriga slimība)
  •  Anoreksija
  •  Uzmanības nepietiekamības hiperaktivitātes traucējumi (ADHD)/Uzmanības nepietiekamības traucējumi (ADD)
  • Autisms
  • Bipolārie traucējumi
  • Kaheksija
  • Vēzis
  • Cerebrālā trieka
  • Hroniskā depresija
  • Hroniskās sāpes
  • Distonija
  • Fibromalģija
  • Gremošanas sistēmas traucējumi, ieskaitot kolītu, Krona slimību un kairinātu zarnu sindromu (IBS)
  • Glaukoma
  • Vilkēde
  • Migrēna
  • Uzmācīgi spaidu traucējumi (OCD)
  • Parkinsona slimība
  • Ilgstošās muskuļu spazmas, ieskaitot spazmas, kas ir saistītas ar amiotrofisko laterālo sklerozi (ALS jeb Lū Gēriga slimība), izkaisīto sklerozi un Parkinsona slimību
  • Post-traumatiskais stress
  • Reimatoīdais artrīts
  • Lēkmes, ieskaitot epilepsijas lēkmes
  • Smags nelabums
  • Tureta sindroms
  • Šajā sarakstā tiek arī iekļauti pacienti ar ilgstošām slimībām, kas „var nopietni kaitēt pacienta fiziskai vai garīgai veselībai, ja tās netiek izārstētas”, kā arī pacienti ar hroniskajām slimībām, kas, „saskaņā ar 1990. gada Aktu par amerikāņiem ar invaliditāti, nopietni ierobežo cilvēka spējas vienā vai vairākos veidos dzīvot pilnvērtīgu dzīvi”.

Rons Kramptons, Alabamas Drošas pieejas projekta (ASAP) pamatlicējs, ierosināja pieņemt attiecīgo projektu un jau septiņus gadus turpina iesaistīties Alabamas likumdošanā. „Šeit, Montgomeri pilsētā, attieksme pret marihuānu ir stipri mainījusies, kopš es sāku nodarboties ar šo lietu. Esmu pārliecināts, ka par to būtu jāpateicas arī attieksmei valstī vispār, doktoram Guptam un CNN,” teic Rons.

Projekta atbalstītāju, slimnieku un sekotāju reakcija bija gan piesardzīga, gan demonstrēja cilvēku cerības.

Kriss Bats, Alabamas Marihuānas medicīniskās izmantošanas koalīcijas izpilddirektors, strādā par štata publisko advokātu jau septiņus gadus. Pats viņš ir absolvējis Ouksterdamas Universitāti, vienīgo atzīto kanabisa koledžu valstī. Bats saka, ka pilnībā atbalsta šo projektu: „Tas, ka pagājušajā gadā pieņēma Karlijas likumu, liecina par to, ka mūsu likumdevēji atzīst marihuānu par zālēm. Viņiem ir iespēja izdarīt visu pareizi, pieņemot skaidru marihuānas medicīniskās izmantošanas likumu un īstenojot attiecīgu programmu, kas ļautu slimajiem negaidīt bezjēdzīgu pētījumu rezultātus.”

Eriks Šarps ir pārcēlies no Alabamas uz Kolorado štatu, lai viņa dēls varētu tur saņemt ārstēšanu, izmantojot marihuānu, taču abi vēlas atgriezties mājās. Viņš saka: „Es ļoti ceru, ka viss nostrādās, man ir apnicis dzīvot kā bēglim. Nu jau sen bija laiks. Naudu, kura tiek tērēta, lai cilvēkus ieslodzītu cietumos, varētu ieguldīt skolās, ceļos un veselības aprūpē.”

Kristija Rīdere-Obraiene ir aktīviste ar lielu pieredzi, kas šai kustībai pievienojās 2006. gadā. „Teiksim tā, jau sen ir laiks legalizēt kaut ko citu, nevis tikai kanabidiolu (CBD) ar zemu tertrahidrokanabinola (THC) saturu. Tādi likumi (kas atļauj tikai CBD) ir ļoti ierobežoti, un es jūtu, ka perspektīvā tie legalizācijai varētu vairāk kaitēt, nekā palīdzēt. Tie arī ir ļoti izvēlīgi slimību ziņā, neminot daudzas problēmas, kas pārējos štatos atzītas par ar marihuānu ārstējamām slimībām. Dienvidštatos jau sen ir laiks kaut ko mainīt attiecībā uz marihuānas medicīnisko izmantošanu.”

Loreta Nela, tagad jau nedarbojošās kustības „Alabamas iedzīvotāji par līdzjūtīgām rūpēm” pamatlicēja un kādreizējā kandidāte gubernatora amatam, teica: „Akts par medicīniski izmantojamas marihuānas drošu pieejamību pacientiem Alabamas štatā ir spējīgs atvieglot dzīvi tūkstošiem Alabamas iedzīvotāju, kuri cieš ne tikai no ļoti sāpīgam slimībām, bet arī no viņiem izrakstīto medikamentu blakusefektiem. Šī likumu pieņemšana ir ļoti svarīga ciešanu mazināšanai. Alabamas slimniekiem ir jādod iespēja medicīniski izmantot marihuānu neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, kā arī viņiem nav jāpārceļas dzīvot citur tikai tādēļ, lai ārstētos ar marihuānas palīdzību.” Nela savu atbalsta grupu dibināja 2006. gadā, tajā pašā laikā, kad viņa kandidēja Alabamas štata gubernatora amatam.

Džeimss Kargo no Birmingemas ir jūras kājnieku veterāns, kas ārzemēs dienēja trīs reizes. Viņš saka: „Armija sabeidza manu veselību. Es ciešu no pastāvīgām sāpēm mugurā, rokās, ceļos un pēdās, kā arī no nemiera un bezmiega. Marihuāna ir spējīga izārstēt visus šos simptomus, uz laiku atvieglojot manu dzīvi. Šī likuma pieņemšana lielā mērā uzlabotu manu un neskaitāmu citu cilvēku dzīves.”

Tamāra Deivisa Holdena no Florences pilsētas jūtas tāpat: „Es ciešu no četrām sarakstā minētajām slimībām, bet nekādi medikamenti nepalīdz.Zinu, ka marihuāna varētu risināt manas problēmas, un es noteikti to pamēģinātu, ja šo likumu pieņemtu. Jau vairākus gadus savu slimību dēļ esmu “pieķēdēta” mājām, un manas sāpes ir nepanesamas. Es slimoju ar fibromalģiju, reimatismu un osteoartrītu, kā arī IBS. ”

Roberts-Tonijs Papoi no Gadsdenas arī atbalsta marihuānas medicīnisko izmantošanu: „Es ciešu no sekundārās limfodēmas abās kājās, un patlaban šī slimība nav ārstējama, tādēļ vienīgais, ko es varu darīt, ir dienā valkāt kompresijas zeķes un naktī īpašus apsējus. Manas sāpes nekad nerimst, un es uzskatu, ka marihuāna ir jāsniedz tiem, kuriem tā ir tiešām vajadzīga.”

Kramptonam, protams, ir arī personīgi iemesli vēlēties Alabamā redzēt drošas, netoksiskas zāles. „Manam brāļadēlam ir cerebrālā trieka, viņš cieš no slimības lēkmēm un citiem simptomiem, kurus atvieglot varētu tikai marihuāna. Mana māte slimo ar fibromaļģiju, un es pats ar mugurkaula stenozi un mugurkaula kakla daļas slimību. Ārsti man izrakstīja NSAIDS iekaisumu novēršanai, bet šie medikamenti tikai sabojāja manu kuņģi tā, ka nācās izoperēt trīs čūlas. Operācija neritēja pēc plāna, un nācās izgriezt arī 40% no kuņģa un daļu no zarnām. Tādēļ es personīgi arī daudz ko gūtu no šī projekta.”

Pirms projekts kļūst par likumu, tam jātiek cauri vismaz sešām stadijām. Kramptons par to saka: „Ir jāiet cauri primārai komitejai, senātam, Pārstāvju palātai, tad caur Noteikumu komiteju abās iestādēs un balsošanu kā senātā, tā arī Pārstāvju palātā. Šādas ir tās sešas stadijas, bet ja caur Palātu un senātu izies dažādas projekta versijas, tad būs nepieciešams sasaukt konferences komiteju un iet cauri vēl vairākiem posmiem.”

Tas, ka projektu apskatīs Tiesas komitejā, iedrošina. „Es domāju,” saka Kramptons, „ka tas varētu daudz ko mainīt. Kems Vords, komitejas priekšsēdētājs, 2010. gadā  nobalsoja par marihuānas medicīnisko izmantošanu, un viņš arī nepārtraukti sniedza atbalstu projektam. Es uzskatu, ka šī ir labākā no visām mūsu iepriekšējām iespējām.”

Ja marihuānas medicīniskās izmantošanas projekts Alabamā kļūs par likumu, tas stāsies spēkā pēc trim mēnešiem kopš tā parakstīšanas.

2014. gadā Bentlijs, atbildot uz jautājumu par marihuānas medicīnisko izmantošanu, teica: „Es uzskatu, ka pastāv arī citas zāles ar tikpat efektīgu iedarbību. Tomēr, ja kāds grib izmantot ārstnieciskās vielas, kas atrodamas marihuānā, tad viņiem būt jāiziet cauri Pārtikas un zāļu pārvaldes (FDA) procedūrām un testiem, pret to man iebildumu nav.” Kaut gan Bentlijs neatbalsta marihuānas medicīnisko izmantošanu, Kramptons uzskata, ka gubernators „lieki netērēs savu politisko kapitālu uz šo problēmu”.

Patlaban projekts par marihuānas medicīnisko izmantošanu Alabamas štatā atrodas Tiesas komitejā, un publiskais process par to tika ieplānots uz 2015. gada, 22. aprīlī.

Zemāk ir minētas vairākas papildus detaļas par Aktu par medicīniski izmantojamas marihuānas drošu pieejamību pacientiem Alabamas štatā:

Drošas pieejamības akts nosaka trīs rekomendācijas klases, kuras definē kanabisa daudzumu, kuru pacients vai viņa aprūpētājs ir tiesīgs audzēt, glabāt vai pirkt. Šis daudzums ir atkarīgs no slimības nopietnības. Rekomendācijas 1. klase ļauj iegādāties līdz 70 gramiem marihuānas mēnesī. Rekomendācijas 2. klase – līdz 140 gramiem mēnesī, un Rekomendācijas 3. klase – līdz 280 gramiem mēnesī. Ņemot vērā to, ka daudzi kanabisu izmanto kulinārijā, 280 grami nav tik liels daudzums.

Pacientiem arī būs iespēja saņemt kanabisa audzēšanas atļauju, kā arī pirkt marihuānu no oficiāli apstiprinātām iestādēm vai grupām. Iestādēs marihuānas tirdzniecība būtu aplikta ar 2,5% nodokli, kā arī šādu iestāžu skaits būtu ierobežots. Vietās ar iedzīvotāju skaitu vairāk par 150 000 būs atļauts darboties divām marihuānas tirdzniecības iestādēm; no 10 000 līdz 150 000 – vienai iestādei; mazāk par 10 000 – attiecīgas iestādes netiks atļautas. Lauku apgabalos vai pilsētās ar kvalificēšanai nepietiekamu cilvēku skaitu būs atļauts darboties vienai iestādei. Runājot par medicīnisko pārtiku, saskaņā ar štata Lauksaimniecības un ražošanas departamentu,  tās ražošana un izplatīšana būs regulēta līdzīgi „jebkurai citai pārtikai vai dzērieniem” bez papildus noteikumiem.

Avots: Hybrid life

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz