No 2026. gada apvienotajā Latvijas Sabiedriskajā medijā būs jāīsteno jauna pieeja dažādu mazākumtautību sasniegšanai, novēršot divkopienu sabiedrības pastāvēšanu, lēmusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), norādot uz Satversmē ietvertām vērtībām un Nacionālās drošības koncepciju.
SEPLP informē, ka šāds konceptuāls lēmums pieņemts 28. martā, un trešdien, 17. aprīlī, ar to iepazīstināta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisija.
Ņemot vērā Satversmes priekšvārdā un 114. pantā noteikto,
SEPLP uzskata, ka burtiski nav izpildāms Nacionālās drošības koncepcijā paredzētais,
ka no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās.
SEPLP norāda, ka šādas normas burtiska izpildīšana radītu Satversmes pārkāpuma risku, jo tiktu liegta iespēja sabiedriskajiem medijiem veidot saturu vairāku Latvijas vēsturisko mazākumtautību valodās, tajā skaitā arī krievu, romu, ebreju, baltkrievu valodā. Vienlaikus SEPLP pauda atbalstu Nacionālās drošības koncepcijas mērķim, kas esot īstenojams.
Sabiedrisko mediju uzraugs norāda, ka turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Līdz ar to veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā.
Tāpat atbalsta mediju politikas pamatnostādņu projektā paredzēto, ka “nozīmīgi ir mediju saturā vairāk uzrunāt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības latviešu valodā. (..) Jau šobrīd attīstāmas tādas iniciatīvas kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, vairot mūzikas latviešu valodā īpatsvaru radio programmās, satura latviešu valodā pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos un vairāk iesaistīt mazākumtautību satura veidotājus satura radīšanā latviešu valodā”.
Kā zināms, Nacionālās drošības koncepciju Evikas Siliņas (JV) valdība apstiprināja savā pirmajā darba sēdē 2023.gada septembra vidū – tās slēgtajā daļā. Koncepcijas sadaļā par Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanu ierakstīta arī šāda tēze: “Ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai (..).”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi