Dagmāra Beitnere-Le Galla

Bijusī deputāte

Dzimšanas gads: 1955.

Izglītība:

• Latvijas Universitāte, doktora grāds socioloģijā, (2003)
• doktorante Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātē (1998–2001)
• aspirante LU Vēstures un filozofijas fakultātē (1983-1986)

Profesija: kultūras socioloģe

Zinātniskās publikācijas:

• Pašreference Latviešu kultūras  paradigmā 20. gs. 20.-40.g. un 90. gadi līdz mūsdienām
• dalība pētījumā Valsts stāvoklis Latvijā, Arhusas universitātes (Dānija) Politoloģijas departaments, 2000.I.
• dalība pētījumā Decentralizācijas ietekme uz sociālo politiku, Atvērtas sabiedrības institūta (Budapešta, Ungārija) tēmā Pašvaldības un sabiedrisko pakalpojumu iniciatīva, 2000.VIII.

Grāmatas:

• Mēs – zemnieku tauta? Pašreference latviešu kultūras paradigmā (2012)
• Saprast un piederēt: dažas refleksijas par pašizpratni un stāstu vēstījumiem (2017)
• Pašreference latviešu kultūras paradigmā: 20.gs. 20. – 40. un 90.gadi līdz mūsdienām (2003)
• Dialogā ar vēsturi: Pētera Krupņikova dzīvesstāsts (2015)

Publikācijas presē:

• Patvēruma meklētāju politika /Jaunā Gaita, 2018/
• Saeima mūs bīda Krievijas guberņas virzienā /Latvijas Avīze, 2018/
• Demokrātijas pamatvērtību izpratne un mediju telpa Latvijā /Jurista Vārds, 2016/
• Man ir ko teikt: Latvijas novembris /Diena, 2014/
• Vēsture, atmiņa un pašapziņa. No: Dzīvesstāsts un pašapziņa. Mutvārdu vēsture Latvijā. Zinātniskā red. Ieva Garda-Rozenberga. Rīga: LU FSI, Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija „Dzīvesstāsts”, 2012, 32.-45. lpp.
• Zviedrijas latvieši: intelektuālās trimdas skices. No: Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem: mutvārdu vēstures pētījums Zviedrijas latviešu dzīvesstāsti, Zinātniskā redaktore Dr. sc. soc. Baiba Bela, Zinātne, Rīga, 2010, 45-63.lpp.
• Lettische Heidnische Religion als Vertreterin des religiosen Synkretismus-Dialogue between Christianity and Secularism in Latvia. Of the European-Latvian Institute. Annals of the European Academy of Sciences and Arts. Vol.15, 1996, Rīga. p.42.-50.
• Женщины Латвии и новое время. Диалог с И. Новиковой.-Феминистическая теория и практика. Восток-Запад. СПб. 1996, с. 56.-63.
• Latvijas sievietes un jaunais laiks. Dialogs ar I. Novikovu. – Feminiskâ teorija un prakse. Rietumi-Austrumi. StP. 1996.
• Neljan sukupolven naisia. Historia. – Rozentals. Vuosikirja.  Helsinki, 1995 (somu val.) – Četru paaužu sievietes. Vēsture. – Rozentāla Gadagrāmata. Helsinki, 1995, 130.-140.lpp.
• Dievturi ja senmoderni religiosi. – Rozentals. Vuosikirja. Helsinki, 1995 (somu val) – Senreliģija – dievturība. – Rozentāla Gadagrāmata. Helsinki, 1995. 80.-95. lpp.
• Sinkrētisma izpausmes latviešu reliģiskajā dzīvē; mūsdienu reliģiju pētniecības problēmu skatījumā. – Evaņģēlijs un kultūrsituācija Latvijā. (tēzes) Rīga, 1996. 41.-43. lpp.
• Versijas par Jāni Veseli. – Varavīksne, Rīga, 1996, 145.-157. lpp.
  • Latviešu tradicionālā kultūra un mīlestība. – Karogs, Nr. 10, 1997, 172.-187.lpp.
• Latvian Traditional Culture, Reason and Love. – Love and Law in Europe. Eds by Hanne Petersen. – Dartmount: Ashgate. 1998, p. 121.-127.
• Latvian Folk Religion ‘Dievturi’ as a Type of Historical Identety (Abstracts). – International  Symposium on Christian Folk Religion. Tartu, 1997. p. 11.-12.
• Destruktīvo kultu dalībnieku psiholoģiskais portrets. – Netradicionālās reliģiskās kustības un to sociāli nelabvēlīgā ietekme: garīgais, sociālais un tiesiskais aspekts. Rīga, 1999, 19.-25. lpp.
• Pārdomas par tēmu: vīrietis un viņa garīgā telpa. – Vīrieša loma ģimenē. Rīga, 1999, (latviešu un angļu valodās), Starptautiskas konferences materiāli, 73.-81. lpp.
• Througts About Religious Feminisms and Local Culture. – Women’s Studies and Gender Research in the Baltic and Nordic Countries: Mapping the Situation’ 98. Riga, 1999, p. 9.-16. (Domas par reliģisko feminismu un lokālo kultūru).
• Radowod Lotewskiej ”milosci pragmaticznej\\\\\\\\\\\\\\\” – Problemy rodziny, Warszawa, 1999, Nr. 4 (226), VII-VIII, s. 13.-17.(poļu val.) – Latviešu tradicionālā kultūra, prāts un mīlestība. – Ģimenes problēmas, Varšava, 1999, Nr. 4 (226), VII-VIII, 13.-17. lpp.
• Размышление о религиозном феминизме и местной культуре. – Женские гендерные исследования в Балтийских и Северных странах 98. Рига, 1999, с. 9.-16.
• Kas ir Latgale Latvijai vai kultūrvēsturiska skice par kādu Austrumeiropas reģiona īpatnību. – Kultūra un vārds. Multinacionālais kultūras centrs. – Daugavpils, 1999. X.
• Televīzijas spožums un posts: bērnu raidījum kontekstā. – Diena, 1999.g. 26.februārī.
• No mīta uz kultūras paradigmu. – Kultūra un sabiedrība. Liepāja, 2000, 29.-37. lpp.
• Przestrzen duchowa mezczyzny. Kilka refleksji. – Problemy rodziny. Warszawa. 2000. Nr. 6 (234), XI.XII. s. 19.-22.
• Gars bezbailīgi raugās noliegumam acīs. – Reliģiski-filozofisks rakstu krājums. Rīga: LU FSI, 2001, 238-247. lpp.
• Ko sieviete pastāsta, kad viņa stāsta par savu dzīvi. – Spogulis: Latvijas mutvārdu vēsture. Rīga: LU FSI, 2001, 237.-247. lpp.
• Narrative and Societal Self-identification. – Baltic States and Societies in Trasition: Continuity and Change. 4-th Conferene on Baltic Studies in Europe. Tartu: University of Tartu, 2001, p. 73.
• Vai latvieši ir tikai zemnieki? //Karogs, 2002, Nr. 11, 150.-163. lpp.
• Проблемы старообрядчества в латвийской историографии. Русские в  Латвии, Выпуск 3.- Рига. Веди, 2002. с. 359.-363.
• Pastāstiet man savu dzīvi (recenzija par gr. Cilvēks. Dzīve. Stāstījums) NRA, 2003. 13. janv. 10. lpp.
• Iedrošinājums un atbalsts. – Eksistence un komunikācija (konferences tēzes), Rīga: FSI, 2003, 14. lpp.
• Dieva mistiskais organisms jūdu mistiskajā tradīcijā jeb “nozaudētais” Dieva femīnais aspekts G. Šolema skaidrojumā. – Ebreji mainīgajā pasaulē, Rīga: JC, 2003. 8.-13. lpp. (krievu val.)
• Klātbūtne paša dzīvē. – Intervija ar Augustu Miltu. //Karogs, 2003., Nr. 9, 152.-168. lpp.
• Intervija ar Zentu Gudiņu. //Mutvārdu vēstures avoti. Dzīvesstāsti – vēsturē, kultūrā, sabiedrībā.- Izlase. Rīga: FSI, 2003, 9.-15. lpp.
• Mīlestības tēma dzīvesstāstos.//Karogs, 2003, Nr. 11, 177.-188. lpp.
• N. Lūmana sistēmteorija par pašreferenci sociālo pārmaiņu periodā.//ZA Vēstis, 2004, Nr. 6, 22.-29. lpp.
• Obligātā literatūra – komunikācija un sapratne. Forums, 2004. g. 5.marts.
• Filosofs starp tradīciju un pieredzi. Forums, 2004.g. 24. decembris.
• Naratīva attiecības ar pašreferenci latviešu kultūras tekstuālajā telpā. – Rīga: LU raksti, 2004, 666. sēj., 164.-171. lpp.
• Baltijas Studiju centra konference.// ZA vēstis, 2004, 58. sēj., Nr. 5, 77.-78. lpp.
• Ē-novada” identitāte: pašizpratne un pašapraksts”. – Suitu identitāte, J. Kursītes redakcijā.- Rīga: LU apgāds, 2005, 10.-20. lpp.
• Identitāte un pašreference dzīvesstāstā.// ZA Vēstis, 2005, 59. sēj. Nr. 5, 36.–43. lpp.
• Mocarts un Apgaismības laikmets.// Diena, KD, 2006, 27. martā
• Mainīgās identitātes veidošanās asimetrija: latviešu zinātnieku pašreferences. Letonikas pirmais kongress. Latvijas un latviešu identitātes: kultūra, izziņa, komunikācija, Rīga: LZA, 2006, 143.-150. lpp.
• Mīlestības tēma dzīvesstāstos. Spogulis II, Rīga: N.I.M.S., 2006, 196.-208. lpp.
• Operas sociālie vēstījumi.// Diena, KD,  30.03.2007.
• Pretestības tēma dzīvesstāstos. Kultūra un vara. Raksti par valodu, literatūru, tradicionālo kultūru. Rīga: LU, 2007, 49.-58. lpp.
• ISSEI konference par stāstiem un identitāti.// LZA Vēstis, 2007, 61.sēj. Nr. 2, 70.–71. lpp.
• Verdi pret Žagaru.//Mūzikas Saule. 2007, Nr. 3 (41), 54.-55. lpp.
• Dzīves robežsituāciju stāsti Vārkavas ekspedīcijas materiālos. Vārkava. Tradicionālā kultūra un mūsdienas. Rīga: Madris, 2008, 146.- 156. lpp.

Dalība partijās:

• Jaunā Konservatīvā partija
• Tev, Jūrmala!

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

• 13.Saeimas deputāte, Saeimas priekšsēdētājas biedre
• Jūrmalas domes deputāte

Dalība Saeimas komisijās un apakškomisijās:

• Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sekretāre;
• Eiropas lietu komisijas deputāte;
• Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāte;
• Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas deputāte;
• Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas deputāte

Dalība kapitālsabiedrībās: NAV

Amati:

• biedrības “Fronda” valdes locekle;
• Zinātniski – pētnieciskās un izglītojošās grupas “Latvijas sievietes sociālā laikā” – valdes priekšsēdētāja (1996-2007) 

Parādsaistības: NAV

Ģimene:

• Precējusies ar franču inženieri Ervē Le-Gallu, ir divas meitas

Papildu informācija:

• 2022.gada augustā RE:Baltica veidotajā pelnošāko 13.Saeimas deputātu TOP 10 Beitnere-Le Galla ierindota 3.vietā ar 136 950 EUR.  “Man ir ļoti daudz pienākumu. Kā Saeimas priekšsēdētājas biedrei man ir uzlikta tāda alga, es esmu sekretāre Cilvēktiesību komisijā, es vadu divas sadarbības grupas ar Franciju un Poliju blakus maniem tiešajiem pienākumiem. Kas tur var neizdoties?” atbildēja deputāte, kura četros gados Saeimā nopelnījusi 137 tūkstošus eiro. “Ja jums interesē mana alga, esmu ļoti daudziem cilvēkiem devusi naudu, jo deputātiem nepārtraukti ir jāsaņem vēstules, kur cilvēki lūdz samaksāt viņu rēķinus,” stāsta deputāte. Viņa regulāri sūtot simtus un tūkstošus eiro dažādiem projektiem un cilvēkiem. To darot, “lai nekaitinātu iedzīvotājus”, kurus kaitinot deputātu lielās algas. 
  • Kā savu galveno sasniegumu Beitnere-Le Galla min Krievijas televīzijas kanālu aizliegumu Latvijā. Tos slēdza pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lai gan elektronisko mediju uzraugs atsevišķus kanālus sāka aizvērt arī pirms tam (avots: Re:Baltika);
• 2022.gadā 14.Saeimas vēlēšanās kandidēt neplāno, aizbildinoties ar ļoti pasliktinājušos vīra veselību: Divpadsmit no esošajiem deputātiem uz 14. Saeimu nekandidēs – Puaro.lv;
• 2021.gada 12.februārī saņēma ārpus kārtas tā dēvēto VIP covid poti:
  Svarīgās personas vispirms – piektdien vakcinē ministrus, Saeimas komisiju priekšsēdētājus un eksprezidentu Vējoni – Puaro.lv ;
• 2021.gada februārī vēršas pie MP K.Kariņa ar aicinājumu vakcinēt pret Covid-19 valdības locekļus pirmos: Uzsaukums Kariņam – mēs esam īpaši, un mūs jāvakcinē pirmos – Puaro.lv;
• 20. gadsimta septiņdesmitajos gados, darbojoties komjaunatnē, vairākus gadus bijusi internacionālā draudzības kluba «Sārtā neļķe» prezidente (avoti: «Hanojas pionieru kaklauts», Pionieris, 1972.g. 18. janvāris; «Republikas skolu internacionālās draudzības klubu laureātu I salidojums Ventspilī», Pionieris, 1972.g. 26. decembris;
   S.Vaivade, “Kā sauli dzintars glabā”, Padomju Venta, 1972.g. 26. decembris);
• 1994. gadā kandidējusi Jūrmalas domes vēlēšanās no Latvijas Kristīgo demokrātu savienības saraksta, nav ievēlēta.
• Precējusies ar franču inženieri Ervē Le Gallu, ir divas meitas, dzīvo Jūrmalā.
• Bijusi Nacionālā attīstības plāna Eksperta foruma darba grupas Izglītots un radošs cilvēks vadītājas vietniece, ir izglītības inovācijas fonda (IIF) kultūrizglītības padomes locekle, Latvijas antropologu biedrības un sabiedriskās organizācijas Fronda biedre.