Prokuratūra vēršas valdībā, lai panāktu Saeimas noraidīto kriminālatbildības noteikšanu par karteļiem iepirkumos

Prokuratūra vērsusies valdībā, lūdzot risināt jautājumu par kriminālatbildības noteikšanu saistībā ar aizliegtu vienošanos īstenošanu iepirkumos, nepieciešamības gadījumā solot lūgt arī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesaisti, piektdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sadarbībā ar nevalstisko organizāciju “Sabiedrība par atklātību – Delna” rīkotajā diskusijā paziņoja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Prokuratūra vairākkārt vērsusi uzmanību uz minēto problēmu par atbildības trūkumu.

Stukāns jau 2023.gada maijā ar vēstuli vērsās pie toreizējā Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa (JV) ar priekšlikumu papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kurā būtu noteikta kriminālatbildība par aizliegtu vienošanos īstenošanu publiskajos iepirkumos. Diemžēl no valdības puses jautājuma netika virzīts, norāda prokuratūrā.

Tagad Stukāns iesniedzis papildināto lūgumu premjerei Evikai Siliņai (JV), lūdzot to izskatīt un virzīt kā priekšlikumu. Viņš sacīja, ka patlaban ir saņemta atbilde, ka šis jautājums ir nodots tālākai izvērtēšanai.

“Ja premjere nesniegs nekādas atbildes, tad man ir vēl variants – es publiski aicināšu arī Valsts prezidentu iesaistīties šajā pasākumā,” uzsvēra ģenerālprokurors.

Kā vēstīts, pirms aptuveni mēneša Saeima noraidīja priekšlikumu grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem bija rosināts noteikt kriminālatbildību par uzņēmumu aizliegtām vienošanām, tostarp cenu sarunāšanu publiskajos iepirkumos (Saeima neatbalsta priekšlikumu kriminalizēt karteļus publiskajos iepirkumos; kā balsoja deputāti – Puaro.lv).

Nožēlu par šādu deputātu lēmumu izteica arī ASV vēstniecībā Latvijā (ASV vēstniecība pauž nožēlu par Saeimas atteikumu kriminalizēt karteļus iepirkumos – Puaro.lv)

KNAB un vairākas citas atbildīgās institūcijas uzskata, ka par šo smagāko konkurences tiesību pārkāpumu publiskajos iepirkumos būtu jāparedz kriminālatbildība, jo karteļu gadījumā tiek neefektīvi ieguldīti valsts un pašvaldību līdzekļi, kā arī iedzīvotāji nesaņem preces un pakalpojumus par tirgus situācijai atbilstošām cenām.