Edgars Rinkēvičs

Ārlietu ministrs

Dzimšanas gads: 1973.

Izglītība:

  • ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālā koledža, Maģistra grāds nacionālās drošības resursu stratēģijā (2000)
  • Latvijas Universitāte, Politikas zinātnes maģistra grāds starptautiskajās attiecībās (1998)
  • Groningenas Universitāte (Nīderlande), Politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijas (sertifikāts) (1995)
  • Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, bakalaura grāds vēsturē (1995)

Zinātniskās publikācijas: NAV

Grāmatas: NAV

Publikācijas presē:

  • Izšķirīgā diplomātiskā uzvara: Latvijas starptautiskajai atzīšanai de iure – 100 /Jurista Vārds, 2021/
  • Spēku koncentrēšana: Latvijas nākotnes ārpolitika un ANO /Jurista Vārds, 2020/
  • “Notīriet ciparnīcas! – jūsu pulksteņi ir atpalikuši no gadsimta” /Latvijas Avīze, 2020/
  • Latvijas diplomātija – gadsimts valsts un starptautisko tiesību sardzē /Jurista Vārds, 2019/
  • Vēstures kropļošana un absurdi meli /Diena, 2019/
  • Mītu kliedēšana par ANO migrācijas kompaktu /Latvijas Avīze, 2018/
  • Kara bēgļi un Latvija /Diena, 2015/
  • Maldinošās rūpes jeb par Latvijas balsojumu ANO /Delfi, 2015/
  • Partnerība ekonomiskajai drošībai /Dienas Bizness, 2015/
  • Atbalstāma iniciatīva! /Latvijas Avīze, 2015/
  • Eiropas gada attīstības iespēja /Diena, 2015/
  • Rīgas samits – ES jaunā iespēja /Diena, 2015/
  • Dear Business Riga readers, /Business Riga, 2014/
  • Kāpēc balsoju pret Denisa Čalovska izdošanu ASV /Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 2013/
  • Par tautas nobalsošanu un sabiedrības saliedētību /Latvijas Vēstnesis, 2012/
  • Latvijas cīņa par ES naudu turpinās /Latvijas Avīze, 2012/
  • Ko spriedīs NATO samitā /Druva, 2011/
  • Gatavojoties NATO valstu sanāksmei /Druva, 2006/
  • Kopīgiem spēkiem nākotnes un drošības vārdā /Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 2002/
  • Vēlreiz – kāpēc NATO? /Lauku Avīze, 2002/
  • No Reikjavikas līdz Prāgai un tālāk /Diena, 2002/
  • Kā klājas? /Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 1998/

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

  • Ārlietu ministrs (2011.- šobrīd)
  • 13. Saeimas deputāts (nolicis Saeimas deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku)
  • 12. Saeimas deputāts

Dalība partijās:

  • Vienotība / Jaunā Vienotība – valdes loceklis
  • Reformu partija
  • Latvijas ceļš

Dalība kapitālsabiedrībās: NAV

Amatpersonai piederošā vai vadītā uzņēmumaNAV
apgrozījums
peļņa/zaudējumi
LV samaksātais uzņēmuma ienākumu nodoklis
LV samaksātais sociālais nodoklis

Pieredze menedžmentā:

  • Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītājs (2008-2011)
  • Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs (1997-2008)

Lielākais kolektīvs, ko vadījis: Aizsardzības ministrija

Parādsaistības: NAV

Papildu informācija:

  • 2021.gada 22.maijā vētru sabiedrībā izsauc kāda aculiecinieka uzņemts foto, kurā ārlietu ministrs Rinkēvičs redzams tiesātu personu kompānijā vērojam PČ hokejā Latvijas spēli pret Kanādu laikā, kad “parastai tautai” Covid-19 aizliegumu dēļ skatīšanās klātienē nav atļauta (ŠEIT vairāk), pēc tam intervijā Latvijas Radio Rinkēvičs norāda, ka pārmetumi ir absolūti nepamatoti (ŠEIT vairāk). Vēlāk Ārlietu ministrijā negribīgi atzīst, ka vietu VIP ložā Rinkēvičs ir saņēmis dāvanā un ministrija par to nav maksājusi (ŠEIT vairāk);
  • VIDam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2020.gadu liecina, ka Rinkēvičs bezskaidrā naudā uzkrājis 415827 eiro, kas ir par 29 994 eiro vairāk nekā 2019.gadā – bezskaidrās naudas uzkrājumi tagad sasniedz 416 tūkstošus eiro, t.i. ap 30 tūkstošiem vairāk nekā bija gadu iepriekš (salīdzinājumam – vēl pirms gada uzkrājumi palielinājās par 40 tūkstošiem). Ārlietu ministram nav nekādu īpašumu, viņam nepieder neviens auto, arī parādu nav. Savā deklarācijā Rinkēvičs norādījis, ka saņēmis teju 69 000 EUR lielu ministra algu, Ārlietu ministrija viņam vēl izmaksājusi arī 3076 eiro, 108 eiro sapelnīti procentos no “Swedbank” noguldītā, bet vēl ministrs ticis pie teju 200 eiro vērtas kompensācijas no franču uzņēmuma “Carps”, kas, kā rakstīts viņu mājaslapā internetā, cita starpā nodarbojas ar diplomātu apdrošināšanu. No uzkrājuma summas 415 490 eiro tikuši glabāti AS “Swedbank”, bet 337 eiro – “Revolut”. 2019.gadā Rinkēviča uzkrājumi bija 385 833 eiro, 2018.gadā – 344 427 eiro, 2017.gadā – 310 102 eiro, savukārt 2016.gadā – 279 327 eiro (ŠEIT vairāk);
  • 2021.gada 12.februārī saņēma ārpus kārtas tā dēvēto VIP covid poti (ŠEIT vairāk);
  • Minēts “Latvijas slavenāko geju TOP”;
  • 2020.gada aprīlī žurnālā “Ieva” publicētajā intervijā Rinkēvičs skaidro, kādēļ savulaik nolēmis paziņot publiski, ka ir gejs un kā šo faktu uztvērusi viņa ģimene (vairāk ŠEIT); 
  • 2017.gada oktobrī intervijā NRA Rinkēvičs paziņo, ka skandālos iepītajai Saeimas deputātei, «Vienotības» frakcijas vadītājai Solvitai Āboltiņai, atgriežoties darbā ārlietu dienestā, tiks piedāvāta vakance ministrijas centrālajā aparātā. Ministrs liedzas, ka būtu piespiests to darīt (ŠEIT vairāk);
  • 2017.gada septembrī klajā nāk ziņa, ka partijas Vienotība pārstāvja, labklājības ministra Jāņa Reira sieva Gunda Reire iekārtota darbā par cita Vienotības pārstāvja – ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomnieci (ŠEIT vairāk),
  • 2016.gadā sabiedrības neapmierinātību raisīja E.Rimšēviča un viņa “svītas” komandējumu izmaksas – 16 000 EUR no nodokļu maksātāju kabatas. (ŠEIT vairāk);
  • 2015.gada jūlijā Rinkēvičs izvairās atzīt jebkādu saistību ar neviennozīmīgi vērtēto miljonāru Meļņiku (ŠEIT vairāk);
  • 2015.gada maijā Valsts kontrole secina, ka E.Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija ir “nelikumīgu tēriņu rekordiste” (ŠEIT vairāk);
  • 2015.gada aprīlī plašu rezonansi izraisa Rinkēviča ieraksts Twitter, kurā viņš “Saskaņai” un Nacionālajai Apvienībai pārmet “kopošanos” ar mērķi padarīt Latviju “par totalitāru valsti, kuru pēc tam var nodot Kremlim” (ŠEIT vairāk); NA pieprasa atvainošanos, taču nepanāk to (ŠEIT vairāk);
  • 2014. gada 6. novembrī E. Rinkēvičs savā Twitter lapā nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš ir gejs un darīs visu, lai Latvijā tiktu pieņemts likums par civilajām partnerattiecībām. Viņš kļuva par pirmo politiķi Latvijas vēsturē, kas publiski atzinis savu homoseksualitāti.(ŠEIT vairāk);
  • 2004. gadā kļuvis Latvijas Republikas Viestura ordeņa lielkrusta komandieris, bet 2007.gadā Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks
  • No 2002. līdz 2003. gadam sarunās par Latvijas iestāšanos NATO bijis delegācijas vadītāja vietnieks
  • 1998. gada februārī E. Rinkēvičs kļuva par Baltijas valstu un ASV partnerības hartas nosacījumu izpildes komisijas divpusējās aizsardzības un militāro jautājumu darba grupas vadītāju no Latvijas puses.

1
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
nanoik
nanoik

ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālā koledža…lūk kur tā “krievi nāk” ideoloģija rodas.. kamēr krievi nāk, tikmēr var zagt..