Ne tikai sakravāt somu – AM papildinājusi bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”

Aizsardzības ministrija publicējusi aktualizētu bukleta “Kā rīkoties krīzes situācijā” versiju, papildinot to ar ieteikumiem, kā iedzīvotājiem rīkoties artilērijas apšaudes vai aviācijas trieciena laikā, kā arī ķīmiskā uzbrukuma un kodolapdraudējuma gadījumā.

Kā intervijā “Latvijas Radio” norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, buklets papildināts, ņemot vērā gan iedzīvotāju jautājumus par rīcību šajās situācijās, gan Ukrainā notiekošo karu.

Tāpat bukletā iekļauti padomi, kā cīnīties ar dezinformāciju un kā sniegt atbalstu valsts aizsardzībai.

Aizsardzības ministrijas izveidotajā bukletā “Kā rīkoties krīzes situācijā” tagad ir iekļauta arī informāciju, kā rīkoties artilērijas apšaudes vai aviācijas uzlidojuma laikā, kā arī ķīmiska vai kodolapdraudējuma gadījumā.

“Ja tiek bumbotas dzīvojamās mājas, tad būtiskākais ir slēpties pagrabos, ja tas nav iespējams, tad vismaz ievērot “divu sienu principu” – nestāvēt pie sienām, kas var sabrukt. Ja iedzīvotājs var evakuēties ārpus pilsētas, tad tas noteikti šādā situācijā būtu visdrošākais veids,” saka J. Garisons.

Ir jāatceras, ka krīzes var būt dažāda rakstura, ne tikai kara apstākļi, bet arī, piemēram, dabas katastrofas, elektrības traucējumi un interneta darbības pārtraukumi. Tādēļ jau iepriekš Aizsardzības ministrija ir vērsusi sabiedrības uzmanību uz nepieciešamību būt gataviem parūpēties par sevi vismaz pirmās 72 stundas. Tas nozīmē, ka katram iedzīvotājām mājās vajadzētu būt gan pārtikas un ūdens rezervēm, gan arī pirmās nepieciešamības precēm, lai saviem spēkiem spētu izdzīvot vismaz pirmās dienas.

Tieši tāpēc labi, ja katrs mājās ir salicis tā saucamo ārkārtas gadījumu somu, kurā ir ne tikai ilgi uzglabājama pārtika, piemēram, konservi un sausie maisījumi, bet arī siltas rezerves drēbes, guļammaiss, mazs radio aparāts ar rezerves baterijām, medikamenti un citas izdzīvošanai nepieciešamās lietas.

Uz jautājumu, vai būtu vērtīgi, ka šādas jau sapakotas somas ar visu nepieciešamo iedzīvotāji varētu nopirkt veikalā, J. Garisons vērš uzmanību – labāk tomēr, ka somu kārtojis pats cilvēks, jo tad viņš ir piedomājis, kāpēc vajadzīgas tieši tās konkrētās lietas.

“Būtiskākais ir ne tik vien šo somu paķert, bet arī būt gatavam un zināt, kā rīkoties. Tieši šis sagatavošanās process ikvienai potenciālai krīzei rada gatavības kultūru. Pat, ja jums somā nebūs ieliktas baterijas, zināsiet, kur tās var dabūt,” pauž J. Garisons.

Viņš atzīst, ka īpaši kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijas iedzīvotāju interese par Aizsardzības ministrijas izveidoto informatīvo bukletu ir strauji augusi.

“Pirms trim gadiem, kad šo bukletu pirmo reizi publicējām, saņēmām diezgan daudz pārmetumu, ka kaitinām sabiedrību ar šādām lietām. Toreiz, izplatot šo bukletu caur VID informācijas sistēmu, bija pat cilvēki, kas par mums sūdzējās Datu valsts inspekcijā. Tagad situācija ir mainījusies, buklets ir ļoti pieprasīts – pieprasījumi nāk gan no indivīdiem, gan dažādām organizācijām un pašvaldībām,” viņš saka, piebilstot, ka pēdējo divu mēnešu laikā Aizsardzības ministrija arī nodrošinājusi daudzus informatīvus seminārus par rīcību krīzes situācijās pašvaldībām un komersantiem.

Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju iepazīties ar bukleta papildināto versiju, lai gūtu nepieciešamās zināšanas, kā stāties pretī dažādiem drošības izaicinājumiem.

“Vēlos pateikties iedzīvotājiem par iesaisti valsts aizsardzības stiprināšanā, kas ietver arī interesi par vēlamo rīcību dažādās krīzes situācijās. Latvija ir drošībā, taču karš Ukrainā ir raisījis daudzus jautājumus par to, kā labāk parūpēties par savu un tuvinieku drošību ārpus ierastā un drošā ikdienas ritma,” viņš norāda.

Iedzīvotāji aicināti iepazīties ar papildināto bukleta “Kā rīkoties krīzes situācijā” versiju latviešu, krievu un angļu valodās elektroniski aizsardzības nozares ziņu portāla “Sargs.lv” sadaļā “72 stundas”.

Taču, lai šī svarīgā informācija par rīcību krīzes situācijās būtu pieejama ikvienam iedzīvotājam, J. Garisons informē, ka tiks nodrošinātas arī apmēram pusmiljons bukleta drukāto versiju, kas turpmāk būs pieejamas uzņēmuma “Latvijas Pasts” filiālēs visā Latvijā. Sadarbībā ar “Latvijas Pastu” maijā bukletus plānots piegādāt arī teju 60 tūkstošiem Latvijas senioru, kuri ikmēneša pensiju saņem savās dzīvesvietās ar pastnieka starpniecību.

Tāpat tuvāko nedēļu laikā bukleti drukātā veidā būs pieejami arī apmeklētājiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Klientu apkalpošanas centros un Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs visā Latvijā. Savukārt sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju drukātie bukleti tiks nogādāti Latvijas pašvaldībās un izvietoti Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, bet sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku bukleti tiks nogādāti arī publiskajās bibliotēkās Latvijas reģionos, kā arī augstskolu bibliotēkās.

Jums būs vērtīgi izlasīt:

Jurģis Liepnieks. Kā uzvesties, ja sākas karš – Puaro.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


2
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Gggg
Gggg

Klau, visi visur bazūnē, ka no 2030 visiem būs braukt ar elektromobīļiem.
Kad nu visiem tie būs, kas notiks tad, ja pie mums sàksies sūdi līdzīgi kā Ukrainā?

Puškins
Puškins

Pūķina nedienas Ukrainā

Karot mazam Vovam gribas
Sist pa purnu, ielauzt ribas.
Bet tas tikai tā var būt,
Ja uzvaru tem lemts ir gūt.

Ukrainā gan neiet tā,
Kā mazā Vovas iedomā;
Uzbrucējiem švaki klājas,
Vaņkām neredzēt vairs mājas.

Vovčiks nezin ko vairs darīt –
Zemi šo ir grūti norīt.
Uzvar’s diena priekšā stāv,
Bet karvadība iet pa grāv’!