Latvijas Banka: Pārtraucot ekonomisko sadarbību ar Krieviju, Latvija būs ieguvēja

TV3 raidījums “Nekā personīga”

Sabiedrības spiediens par ekonomisko saišu mazināšanu ar Krieviju turpina pieaugt. Saeimā šonedēļ par to debatēja vairākas stundas. Nekāda konkrēta rīcība vēl nesekos, jo valdošā koalīcija uzskata, ka Latvijai vienai pārtraukt tirdzniecību ar Krieviju neesot efektīvi. Neviens gan nezina precīzi, ko Latvijas ekonomikai nozīmētu pilnīga tirdzniecības saišu saraušana ar Krieviju.

Pēdējos mēnešos tiek aktīvi diskutēts par tirdzniecības saišu mazināšanu vai saraušanu ar okupantu valsti. Politiķi cits pēc cita saka, ka tirdzniecības saišu saraušana ar agresoru nodarīs postu Latvijas ekonomikai. Latvijas Banka savukārt uzskata, ka tas būtu sāpīgi, bet paceļami.

Trešdien Latvijas Banka nāca klajā ar jaunām ekonomikas prognozēm. Baņķieri ar pārliecību stāsta, ka milzīgā inflācija ir aiz muguras un, lai gan šogad ekonomikas izaugsme būs nedaudz zem 2%, nākamajos gados izaugsmes temps varētu divkāršoties.

Tajā pašā laikā pārsimts metru attālumā Saeimas ēkā politiķi bija iegrimuši debatēs par ekonomisko saišu mazināšanu ar Krieviju. Lai gan centrālais temats bija mangāna rūdas tranzīts, diskutēja arī par pilnīgu sadarbības pārtraukšanu ar agresoru.

Valdošā koalīcija turas pie pārliecības, ka Latvijai vienai pieņemt šādu lēmumu neesot efektīvi. Krievijas ekonomiku tas neietekmēšot, taču vājinās mūsu pašu.

Saeimas deputāts, frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics (JV): “Mēs noteikti panāksim to, ka visā Eiropas Savienības līmenī šī mangāna rūda tiks aizliegta, tādēļ, ka mēs bijām pirmā valsts un mūsu Ministru prezidente uzlika šo jautājumu Eiropas Padomes dienaskārtībā arī mūsu reģionālajiem partneriem. Tas tiks izdarīts.”

Kopš okupantu sāktās pilna mēroga slepkavošanas Ukrainā, eksports no Latvijas uz Krieviju nav īpaši mainījies – vēl pērn tas sniedzās virs 1,2 miljardiem eiro.

Tikmēr imports strauji samazinājies – no 1,8 miljardiem 2022. gadā, līdz 606 miljoniem pagājušajā.

Tā gan ir maza daļa no Latvijas kopējās ekonomikas.

Visciešāk ar Krieviju saistītas Latvijas ostas un dzelzceļš. Kravu apjoms ostās pērn samazinājies līdz 38,7 miljoniem tonnu – gandrīz divreiz mazāk nekā pirms 10 gadiem. Vēl ievērojamāks ir kritums pa dzelzceļu pārvadātajam kravām – tas nokrities par 3,5 reizēm, pērn sniedzoties vien nedaudz virs 15,6 miljoniem.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie): “Šobrīd mums ir izveidojies jau 65 miljonu iztrūkums. Tas nozīmē, ka valsts jau šobrīd piedotē 65 miljonu apmērā dzelzceļa infrastruktūru. Jo ieņēmumi, ko Latvijas dzelzceļš gūst no savas komercdarbības, nav pietiekami, lai nosegtu šo infrastruktūru.”

Arī tranzīts pēdējos gados ir krietni samazinājies. Kopš 2018. gada uz Krieviju tas veidojis aptuveni 20% no kopējās plūsmas Latvijā.

VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine norāda: “Salīdzinoši ar 2018. gadu tranzīta apjoms ir nokrities divas reizes 2023. gadā. Ja 2018. gadā Latvijā sāktās tranzītprocedūras bija 60% no visām tranzītprocedūrām, kuras mēs apkalpojām, tad pagājušajā gadā tie bija jau tikai 43%.”

Uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks norādījis, ka valsts uzņēmuma pārvadāto kravu apjoms uz Krieviju un Baltkrieviju esot ap 50%. No tiem 45% kravu iet uz Krieviju, 6% – uz Baltkrieviju.

Politiķi min dažādus skaitļus, kas raksturo Krievijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Katram tie ir atšķirīgi.

Zemkopības ministrs Armands Krauze pirms nedēļas raidījumā “Kas notiek Latvijā” teica, ka tas tiekot rēķināts. Šonedēļ ministra birojā mums atbildēja, ka tā neesot Zemkopības ministra kompetence un ieteica vērsties Finanšu ministrijā.

Arī Finanšu ministrijā aprēķini par ekonomisko saišu saraušanas ar Krieviju ietekmi uz budžetu netiek veikti. Tur balstās uz pieejamo informāciju par importa un eksporta rādītājiem ar Krieviju.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV): “Mēs paši esam rēķinājuši tikai tiešās ietekmes. Kopumā, ja es pareizi atceros, kopējais eksporta apjoms uz Krieviju 2023. gadā bija 1,3 miljardi eiro, un imports – aptuveni 620 miljoni eiro. Tā bilance, ko mēs vērtējam Finanšu ministrijā, ir aptuveni 500 – 550 miljoni eiro, kas būtu tā tiešā ietekme uz ekonomiku. Ja mēs to ekstrapolējam tiešā ietekme uz IKP, tas būtu starp 0,5%-1% no IKP, ko būtu jārēķina mīnusā, ja mēs to pārtraucam.”

Kaut ko rēķinājusi Ekonomikas ministrija.

Pagājušajā nedēļā Saeimas budžeta komisijas sēdē ministrijas pārstāvis skaidroja, ka izvērtēts kuros sektoros sadarbību ar Krieviju varētu pārtraukt. Dokumentam gan uzlikts ierobežotas pieejamības statuss.

Vienīgie, kas veikuši kompleksu novērtējumu, ir Latvijas Banka jau pirms diviem gadiem. Ministru prezidente tagad uzdevusi sagatavot jaunus datus. Arī tiem uzlikts ierobežotas pieejamības stauss.

2022. gadā eksperti secināja, ka ekonomiskās attiecības ar Krieviju veido aptuveni 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē tas nozīmē 800 – 900 miljonu eiro.

No TV3

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!