Četri punkti no desmit un strīds par dronu lādiņiem – cik gatava militārai krīzei ir Latvija?

Latvijas gatavība dažādiem apdraudējumiem un krīzēm pašlaik vērtējama tikai ar četriem punktiem no desmit. Šādu satraucošu novērtējumu Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” 13. augustā sniedza Krīzes vadības centra vadītājs pulkvedis Arvis Zīle – pieredzējis Nacionālo bruņoto spēku virsnieks, kurš vairāk nekā 25 gadus dienējis Latvijā, starptautiskajās misijās un NATO štābos.

“Ja iestātos militārs apdraudējums vai militāra agresija pret mūsu valsti, mums būtu ļoti daudz pārsteigumu,” atzina Zīle. Viņš situāciju raksturoja ar trāpīgu salīdzinājumu – valstij krīzes laikā nāktos “veidot lidmašīnu lidojot”.

Vienlaikus Zīle uzsvēra, ka četri punkti nenozīmē pilnīgu bezpalīdzību. Tas esot zems, taču jau sekmīgs gatavības līmenis, kas ļautu valstij izdzīvot un turpināt darboties. Gatavība pakāpeniski pieaugot, tomēr vēl nepieciešams būtiski uzlabot valsts institūciju sadarbību, rīcības plānus un sabiedrības spēju pielāgoties apdraudējumam. (Pilna saruna Latvijas Radio, LSM ).

Kas ir Arvis Zīle?

Zīle kopš 2025. gada augusta vada Valsts kancelejas Krīzes vadības centru – Ministru prezidenta funkcionālajā pārraudzībā esošu struktūrvienību.

Pirms tam Zīle vairāk nekā 25 gadus dienēja NBS, piedalījās starptautiskajās misijās Afganistānā un Kosovā, strādāja NATO štābos, komandēja Zemessardzes bataljonu un bija NBS Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieka vietnieks operāciju jautājumos.

Krīzes vadības centrs sāka darbu 2025. gada 1. jūlijā. Tā uzdevums ir koordinēt civilo krīžu pārvaldībā iesaistīto institūciju darbu, sagatavot valdības lēmumiem nepieciešamo informāciju un nodrošināt krīzes komunikāciju. Militāra apdraudējuma gadījumā centra pārziņā būtu civilā un militārā sektora sadarbības koordinēšana.

Premjers: iekārtas nopirktas, lādiņi – “aizmirsti”

Zīles skarbais novērtējums izskanējis laikā, kad publisku strīdu izraisījuši arī Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) izteikumi par Latvijas rīcībā esošajām pretdronu sistēmām.

LETA raidierakstā “Politiķi! Kas tas vispār bija?!” Kulbergs paziņoja, ka Latvijā esot bijusi situācija, kad pretdronu iekārtas iegādātas, bet tām nepieciešamie lādiņi – ne.

“Iekārtas iepirkām, lādiņus aizmirsām nopirkt,” situāciju raksturoja premjers.

Tomēr Kulbergs nenosauca ne konkrēto iepirkumu, ne sistēmu, ne par to atbildīgo institūciju. Uz tiešu jautājumu, vai runa ir par bijušā aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) laikā iegādātām sistēmām, premjers konkrētu atbildi nesniedza.

Kulbergs vienlaikus kritizēja arī Latvijas līdzšinējās ambīcijas kļūt par “dronu lielvalsti”, sakot, ka zem šā apzīmējuma neesot bijis pietiekama praktiskā seguma. Pašlaik tiekot veidota vienota sistēma Robežsardzes un aizsardzības resora rīcības koordinēšanai, izmantojot arī Ukrainas pieredzi.

Sprūds apsūdz premjeru dezinformācijā

Bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) Kulberga teikto kategoriski noraidīja, nosaucot to par dezinformāciju.

Pēc Sprūda skaidrojuma, runa esot par Latvijas uzņēmuma “Origin Robotics” izstrādātajiem pārtvērējdroniem “Blaze”, kurus NBS sāka testēt un iegādāties 2025. gada nogalē. Šie droni paredzēti pretinieka bezpilota lidaparātu atklāšanai, izsekošanai un iznīcināšanai.

Sprūds apgalvo, ka sprāgstvielas NBS rīcībā bijušas jau no pārtvērējdronu testēšanas sākuma, savukārt speciāli “Blaze” pielāgoti lādiņi piegādāti 2026. gada pavasarī. Paralēli esot meklēts NATO standartiem atbilstošs starptautiskais risinājums un panākta vienošanās ar Polijas uzņēmumu.

Pirmo “Blaze” pārtvērējdronu piegāde Latvijai, Igaunijai un Beļģijai tika publiski paziņota 2026. gada februārī. Toreiz sistēma tika raksturota kā pilnībā autonoms un ātri izvietojams līdzeklis naidīgu dronu neitralizēšanai.

Tādējādi publiskajā telpā pašlaik saduras divas versijas: premjers apgalvo, ka iekārtām lādiņi savulaik nav iegādāti, bet bijušais ministrs uzstāj, ka sprāgstvielas bijušas pieejamas jau testēšanas posmā un vēlāk piegādāti arī speciāli pielāgoti lādiņi. Premjers nav publiskojis dokumentus, kas viņa apgalvojumu ļautu neatkarīgi pārbaudīt.

Sociālajos tīklos – neticība, ironija un prasība nosaukt atbildīgos

Sociālajos tīklos virmo sašutums par četru punktu vērtējumu pēc vairākiem gadiem, kuros aizsardzībai piešķirts rekordliels finansējums.

Komentētāji jautā, kā tik zems rezultāts iespējams valstī, kas aizsardzībai novirza gandrīz 5% no iekšzemes kopprodukta. Citi pieprasa neaprobežoties ar vispārīgiem paziņojumiem, bet nosaukt konkrētas institūcijas, amatpersonas un nenodrošinātās spējas.

Kulberga izteikumi izraisījuši arī ironiskus komentārus par “iekārtām bez munīcijas”. Savukārt pēc Sprūda atbildes diskusija sadalījusies divās nometnēs: vieni pārmet bijušajam ministram mēģinājumu izvairīties no politiskās atbildības, bet citi kritizē premjeru par skaļu, taču ar dokumentiem nepamatotu apsūdzību izplatīšanu.

Atsevišķos komentāros izskan arī sazvērestības teorijas un vispārēja neticība valsts institūcijām. Tās parāda būtisku problēmu – sabiedrībai nav saprotams, kas tieši ietilpst Zīles nosauktajos četros punktos un kuras spējas Latvijai joprojām trūkst.

Tieši šeit abu paziņojumu kopējā problēma kļūst īpaši redzama: amatpersonas publiski atzīst zemu gatavību un būtiskus trūkumus, taču drošības apsvērumu dēļ neatklāj detaļas. Sabiedrībai atliek vērtēt savstarpēji pretrunīgus politiķu apgalvojumus, nezinot, vai runa ir par tehnoloģijas izstrādes normālu posmu, novēlotu munīcijas piegādi vai patiešām nepieļaujamu iepirkumu kļūdu.

Avoti: LSM, Delfi.lv, Sargs.lv, TV3.lv, MK

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!