Armands Krauze

Politiķis

Armands Krauze (dzimis 1970. gada 10. jūnijā Rīgā) ir latviešu politiķis, agronoms un biškopis, kopš 2023. gada Latvijas zemkopības ministrs. Viņš pārstāv Latvijas Zemnieku savienība un Zaļo un zemnieku savienība, kuras valdes priekšsēdētājs viņš ir bijis vairākkārt. Krauze pazīstams ar ilggadēju darbību Latvijas lauksaimniecības un biškopības organizācijās .

Galvenie fakti

• Dzimšanas datums: 10. jūnijs 1970 (Rīga, Latvija)
• Amats: Zemkopības ministrs (kopš 2023)
• Izglītība: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, maģistrs lauksaimniecībā
• Politiskā piederība: Latvijas Zemnieku savienība, ZZS
• Apbalvojums: Atzinības krusta IV šķira

Izglītība un profesionālā pieredze

Krauze mācījās Vecbebru tehnikumā (1985-1988), kur ieguva biškopja specialitāti, pēc tam Latvijas Lauksaimniecības universitātē apguva agronomiju un dārzkopību (1991-2000). Pirms došanās politikā viņš strādāja par dārzkopi, biškopības ekspertu un nozares konsultantu, kā arī vadīja Latvijas Biškopības biedrību .

Politiskā darbība

Politikā Krauze aktīvi iesaistījās 2000. gadu vidū. Viņš ir bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts (10., 12., 13. un 14.), parlamentārais sekretārs Zemkopības ministrijā un Ministru prezidenta birojā. 2023. gada septembrī viņš tika apstiprināts zemkopības ministra amatā. 2026.gadā tā brīža Ministru prezidente Evika Siliņa pāris minūtes pirms paziņojuma par savu demisiju atstādināja Krauzi no zemkopības ministra amata saistībā ar, viņas vārdiem runājot, “aizturēšanu” tā dēvētajā kokrūpnieku lietā. Tās pašas dienas vakarā Krauze nāca klajā ar paziņojumu, ka “ziņas par viņa aizturēšanu ir meli”.

Darbs lauksaimniecībā un sabiedriskā darbība

Krauze pārstāvējis Latvijas lauksaimnieku intereses Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (2006-2014) un vadījis Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biškopju padomi. Viņš pazīstams kā ilggadējs ilgtspējīgas lauksaimniecības atbalstītājs .

Pašreizējā darbība

Kā zemkopības ministrs Krauze pārrauga valsts lauksaimniecības un mežsaimniecības politiku, aizstāvot vietējo ražotāju intereses Eiropas Savienības ietvaros. Viņa darbs saistās ar vides un enerģētikas politikas integrēšanu lauku attīstībā .

Krimināllietas un skandāli:

• Sabiedrības reakcija – pastiprināta uzmanība pret politisko atbildību, prasības pēc lielākas caurskatāmības valsts atbalsta mehānismos un kritika par iespējamu resursu neefektīvu izmantošanu; komentāros bieži parādās neuzticēšanās gan ministrijai, gan koalīcijai kopumā
• Kokrūpnieku atbalsta skandāls: Dienesta pārbaudes komisija vērtēja valsts atbalsta piešķiršanu kokrūpniecības uzņēmumiem; secināja, ka informatīvais ziņojums par nozares konkurētspēju sagatavots nekvalitatīvi un balstīts vienpusīgā informācijā. Krauze publiski kritizēja komisijas ziņojumu kā neobjektīvu un politiski tendenciozu, norādot, ka izmantoti “nekvalitatīvi dati” un ka komisiju vadījis politiski angažēts amatpersona. Sabiedrības reakcija medijos un komentāros bijusi polarizēta: daļa komentētāju aizstāv atbalstu kokrūpniecības nozarei kā nepieciešamu ekonomikas stabilitātei, citi kritizē procesu kā “lobiju” un norāda uz caurskatāmības trūkumu un iespējamu politisku ietekmi uz valsts mežu resursu izmantošanu. Šo noskaņojumu atspoguļo gan ziņu portālu analītiskie raksti, gan plašā diskusija komentāru sadaļās;
• Kriminālprocess par iespējamiem noziegumiem saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem: 2026. gadā ziņots par kriminālprocesa sākšanu par iespējamiem noziegumiem saistībā ar valsts atbalstu kokrūpniecības nozarei; šis process skar plašāku politisko un administratīvo lēmumu loku, kurā Zemkopības ministrija un tās vadība ir viena no iesaistītajām pusēm.

HRONOLOĢIJA