Latvijā griba aizstāvēt savu valsti ir viena no zemākajām gan globālā, gan reģionālā mērogā

zemessardze

Latvijas sabiedrības griba aizstāvēt savu valsti uzbrukuma gadījumā ir zema gan globālā, gan reģionālā salīdzinājumā. Biežāk aizstāvēt Latviju būtu gatavi latviski runājošie, nevis krievvalodīgie, liecina Latvijas Ārpolitikas institūta veiktais pētījums “Psiholoģiskā aizsardzība Latvijā: ievainojamības un iespējas”.

“Latvijā diemžēl ir viena no zemākajām gribām aizstāvēt Latvijas valsti – gan reģionā, gan arī ārpus reģiona. Tādas valstis kā Vācija un Japāna, kur ir dziļa vēsturiska stigma, skaitļi ir vēl zemāki, taču daudz augstāki tie ir citviet, piemēram, Somijā, kur griba aizstāvēt savu valsti ir divas reizes augstāka [nekā Latvijā],” raidījumam norāda viens no pētījuma autoriem Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes docents Māris Andžāns.

Pētījums, kas tapis pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma, jau gadu bija pieejams šauram personu lokam, bet tagad tas nonācis arī raidījuma rīcībā.

Pētījuma laikā tapusī SKDS aptauja atklāj, ka, ja Latvijā iebruktu agresors, vairāk nekā trešā daļa jeb 36,4% iedzīvotāju turpinātu mierīgi dzīvot tālāk. 

Gandrīz trešā daļa jeb 28,7% iedzīvotāju nespēj atbildēt uz jautājumu, ko darītu šādā situācijā. Pretoties jaunajai varai nevardarbīgi būtu gatavi 12,4% iedzīvotāju, bet ar vardarbīgām metodēm – 7,7%. Vienlaikus atzīst, ka atbalstītu jauno varu, tikai 2,3% respondentu.

Ja Latvijai uzbruktu, ar ieročiem rokās aizstāvēt valsti būtu gatava vairāk nekā puse jeb 51,9% iedzīvotāju, kas ģimenē runā latviešu valodā. Ņemt rokā ieročus, lai aizstāvētos pret uzbrucēju, būtu gatava arī ievērojama daļa krievvalodīgo – 33,7%, taču tas ir krietni mazāk nekā latviešu valodā runājošie.

“Viens no izaicinājumiem, kas Latvijai ir [jāpārvar], ir etniskā struktūra, etniskā struktūra komplektā ar informatīvās telpas īpatnībām,” raidījumam neslēpa Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa.

Kā ārvalstu līderi, kuram krīzes situācijā uzticētos Latvijas iedzīvotāji, visbiežāk jeb 9,6% gadījumu min Krievijas prezidentu. Vladimiram Putinam ar 8% seko Vācijas kanclere Angela Merkele, ar 2,9% ASV tagadējais prezidents Donalds Tramps un ar 2,3% viņa priekšgājējs Baraks Obama. Turklāt arī šajā jautājumā iezīmējas etniskais dalījums. Kamēr latviski runājošie biežāk jeb 10,4% gadījumu uzticētos Merkelei, piektā daļa krievvalodīgo jeb 19,9% – Putinam.

Zema ticība krīzes gadījumā iedzīvotāju vidū būtu arī vietējiem līderiem.

Daudzi jeb 27,3% nemaz nevar pateikt, kuras vietējās amatpersonas teikto uzklausītu krīzes brīdī.

Un ja var, tad atkal – latviski runājošie visbiežāk jeb 19,1% min Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, krieviski runājošie 19,9% – no amata atstādināto Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S).

Sabiedrības psiholoģiskā aizsardzība ir daļa no visaptverošās aizsardzības sistēmas, kuru vairāku gadu garumā plānojusi Latvijā ieviest Aizsardzības ministrija. Sistēma paredz, ka potenciālajam ienaidniekam krīzes gadījumā jāpretojas ne vien bruņotajiem spēkiem, bet gan visām valsts institūcijām, pašvaldībām, privātiem uzņēmumiem un katram valsts iedzīvotājam, vēsta “LNT Ziņu Top 10”. 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,TwitterYoutube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


5
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Mārcis
Mārcis

kāda pēc te vispār var uznākt vēlme kko aizstāvēt, ja valsts to vien dara kā, kā mēģina tevi, iedzīvotāju tikai iznīcināt, vai pakļaut verdzībai, ne te darbs, ne te samaksa par to, nekā te nav, paties atgadijums – lu matemātemātikas un informātikas institūts, tā vietā, lai atzītu savu debīlismu, labāk ņem un nopludina tavas facebook sarakstes, google iegūtos datus utt. varas iestādēm tāda lieta nekādu interesi neizraisija, vairāk jautri par to, kas te vēl jāizstāv?

Mārcis
Mārcis

kamēr tevi potenciāli var nogalināt, utt., atbildīgajām iestādēm vairāk interesē tas, vai tu redz esi izmantojis eparakstītāju, un vai iesniegums ir nofurmulēts juridiski pareizi – sanāk uznāk karš, tu ej meklēt piemēram, patvērumu vai vēl ko var tādā gadijumā meklēt, bet valsts no tevis prasa nokārtotus papīrus, un ja tev nav, tad redz tu vnk neko nevari darīt, kā vien iet taisnā nāvē, riktīgi kādam gribas te iet un aizstāvēt kko, ir tāds teiciens radies – patriots vai idiots

Kristaps Ziemelis
Kristaps Ziemelis

Vērtīga, universāla rakstura informācija. (ja patiesa).

vilis
vilis

Kāmēr Latvija būs NATO un dirsīsies* ar Krieviju es netaisos viņu ne aizstāvēt ne klausīšu ko teiks kaut kāda tur amatpersona. Lai skrien visi virsvaldnieki uz ASV kraupaino vēstniecību un raud tur. Mani radinieki, tuvākie draugi un paziņas domā tieši tāpat kā es. Mācējāt, idioti, ielīst dirsā* amerikāņiem, tagad rēķinieties ar to. Veiksmi politiskajā un ekonomiskajā bankrotā!

Sneiks
Sneiks

Tieši tā. Aptaujas rezultāti ir ļoti satraucoši, jo ļaudis aizstāv to, kas viņiem ir dārgs, mīļš, svēts. Sanāk, ka Latvijas valsts tāda nav.un vai VALSTS vispār ir? Valsts bez Augstākās Idejas ? vispār bez Idejas nav valsts – tik dolāri un amati… un ar šo Saeimu nācis klāt vél atklāts valsts pilsoņu terors no augstāko amatpersonu puses, beztiesiskums, un totāls ziņošanas pieprasījums jau valsts politikas līmenī. Un ko te, lai ar ieročiem rokās aiztāv-? Lai valdība paspēj aizlaisties katrs uz savu mītnes zemi?