Vecā ķēve LTV. Sezona aizvadīta

VARIS AVOTIŅŠ

Līdz ar vasaras saulgriežiem aizritējusi Latvijas Televīzijas 70. sezona, jubilejas, kas bija vai pati skandalozākā šī mūsu nacionālā lepnuma pastāvēšanas vēsturē. Nolaista saimniecība, drūma atpalicība tehnoloģijās un kliedzoši skandāli, tā sauktās “cūcības” ap LTV Ziņu dienesta materiāliem, kas lika sarkt sabiedrībai vai ik mēnesi un kas sasniedza kulmināciju latviešu radošās inteliģences ievērojamāko pārstāvju protestos pret notiekošo Zaķusalā, lai aizstāvētu nacionālās intereses no sabiedriskā medija vadības piekoptās politikas un darba stila. Kurš vēl Latvijas masu medijs var “palepoties” ar šādi aizvadītu sezonu?

Tam visam klāt šajā sezonā sabiedrība uzzināja par katastrofāli, šokējoši nolaistu Latvijas Televīzijas saimniecību  un gadiem ilgi tā arī nerealizētajiem stratēģiskiem tehnoloģiju attīstības projektiem par vairākiem miljoniem eiro, kas ir atsvieduši LTV tālu aiz Lietuvas un Igaunijas sabiedriskajiem medijiem, joprojām nodara zaudējumus valsts budžetam un gandē televīzijas kolektīva profesionalitāti un labbūtību. Un visbeidzot, sabiedrība uzzināja par sašķelto LTV darbinieku kolektīvu. Visus šos gadus Latvijas Televīziju vadīja un turpina vadīt, patiesībā stūrēt grāvī, valdes priekšsēdētājs Ivars Priede, un pēdējos četrus gadus – arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

2024. gada janvārī kļuva skaidrs, ka I. Priede tā arī nespēja pabeigt nevienu no vitāli svarīgiem tehnoloģiju iepirkumiem, to vidū ir LTV satura informācijas vadības sistēma par vairāk nekā 1 miljonu eiro (Media Asset Management, MAM), kas nepieciešama, lai digitalizētu televīzijas darbu – tātad padarītu mūsdienīgu. Nespēdams pabeigt šo projektu iepriekšējos vismaz 5 gadus, arī 2023. gadā valdes priekšsēdis MAM iepirkumu izgāza trīs reizes! Acīmredzot, nepalīdzēja arī Priedes izbļautie krievu valodas lamu vārdi LTV profesionāļu sapulcē 2023. gada februārī, kas šokēja televīzijas kolektīvu (https://pietiek.com/raksti/ltv_ivars_priede_bus_mams_vai_nebus,_bljd,_nahj!/): MAM iepirkums joprojām nav pabeigts, tikmēr nepieciešamais aprīkojums paliek dārgāks vidēji par 15% gadā. Viegli sarēķināt, cik sabiedrībai izmaksāja tieši šī nolaidība.

Pagājušā gada beigās LTV neuzsāka kā bija plānots, valstiski stratēģiskās svarīgās pārvietojamās televīzijas stacijas (PTS) iepirkumu par 5 miljoniem.

Šāda stacija īpaši svarīga nacionālajai drošībai – kara apstākļos vai citā krīzes situācijā tā nodrošinātu LTV pārraides.

Vēl Latvijas Televīzijai ir jānopērk lielais PTS, jo vecie auto treileri ir neglābjami novecojuši, un LTV bieži īrē šādas stacijas no igauņiem vai lietuviešiem, lai pārraidītu un ierakstītu koncertus, izrādes un publiskus pasākumus, piemēram, nacionālo svētku laikā. Šādu PTS iepirkšana, kas paredz arī uzbūvēšanu tieši pasūtītāja vajadzībām, prasa apmēram divus gadus ilgu laiku. Latvijas Televīzija ar šādu vadītāju, acīmredzot, nekad nesaņems šo aprīkojumu.

Gadiem ilgi atstāti novērtā vēl divi stratēģiski iepirkumi – jauna elektroapgādes sistēmas apakšstacija, kas nomainītu vēl padomju laikos uzstādīto, un arī vienotās režijas komplekts, kas palika īstenots līdz pusei,

un šāds gadiem ilgi pusratā turētais tehniskais nodrošinājums var jo viegli x stundā atstāt sabiedrību ar tumšiem televizoru ekrāniem. 

2023. gada decembrī raidījums “Aizliegtais paņēmiens” aizveda skatītājus ekskursijā pa Latvijas Televīzijas ēku un kļuva skaidrs, ka gadiem ilgi kultivētā nolaidība un paviršība LTV vadībā izlīdusi jau pa ēkas šķirbām: krītošais apmetums no sienām un noplīsušas flīzes pie galvenās ieejas, apšņurkušās tualetes, netīri, smakojoši paklāji, bīstamie lifti, sarūsējušās caurules… LTV galvenā arhitekta Andra Purviņa meita Dace Vulfa rūgti secināja sarunā ar “Aizliegto paņēmienu”: tēva darbs ir nolaists.

Kā saucēja balss tuksnesī izskanēja Vulfas replika par latviešu gleznotāja Ivara Muižuļa gleznu uz neglīti nokrāsotas sienas: “Ivars Muižulis aizgāja viņsaulē apmēram pirms divām nedēļām. Šī glezna ir šobrīd trīsreiz vērtīgāka par to, cik tā maksāja pirms mēneša. Jūs saprotiet, ka jums ir tik daudz arī mākslas objektu un jūs viņus neprotat vispār izvērtēt un novērtēt?” (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2023-milzu-grabaza-zakusala-ko-iesakt-ar-latvijas-televizijas-eku.a534065/) .

Drīz vien izrādījās, ka šāda LTV vadītāja kultivētā un padomju laikiem tik ļoti raksturīgā bezatbildība (nevienam nekas nepieder, jo viss pieder valstij), vienaldzīgā attieksme pret cilvēkiem un viņu radītām vērtībām ietekmē arī žurnālistu darba vidi, nonivelējot profesionālos un ētikas standartus un izputinot tradīcijām bagāto iekšējo kultūru.

Viens pēc otra sekoja skandāli saistībā ar LTV saturu. 2024. gada 24. februārī, Krievijas iebrukuma gadadienā, sabiedrību šokēja LSM komikss, kurā ukraiņu karavīri tika attēloti kā cūkas. Šis skandāls radīja starptautisku rezonansi – par to berzēja rokas Kremļa propagandisti un neizpratnē vīlušies šūpoja galvu ukraiņu kolēģi.

LTV cūkskandāls nu trekniem burtiem ierakstīts jaunajā neatkarīgās Latvijas vēsturē, arī kara Ukrainā vēsturē un, protams, arī žurnālistikas mācību materiālos kā spilgts piemērs, kā nedrīkst strādāt.

Te pieminams arī 2023. gada 16. novembris, kad Ukrainas bruņotie spēki cieta smagus zaudējumus kaujās pret okupantiem pie Hersonas, bet Latvijas Televīzijas kanāls LTV7 raidījumā “Aizraujošie vilcienu maršruti” stundu stāstīja par tūrisma maršrutiem uz Maskavu un Sanktpēterburgu.

Reklamēja, cik jauki pavadīt laiku ceļojumos impērijas galvaspilsētās – sākot ar ikriem, šampanieti un krievu pirti, un beidzot ar muzejiem, kultūras pasākumu un lielinieku piemiņas vietu Ziemas pils Oktobra kāpnēm. Šādu raidījumu galvenais mērķis – tieši un nepārprotami aicināt apmeklēt parādītos tūrisma galamērķus. Latvijas valsts svētku priekšvakarā un Ukrainas kara kontekstā tas bija jo īpaši ciniski.

Jau mēnesi pēc “cūkskandāla”, 2024. gada martā, LTV Ziņu dienests atkal nodemonstrēja nolaidību un primitīvu neprofesionalitāti, savā X sociālā tīkla kontā nosaucot Kremlim pietuvināto un lidmašīnas sprādzienā nogalināto teroristu un slepkavu Jevgeņiju Prigožinu par “uzņēmēju”, kurš “gājis bojā aviokatastrofā”. Precīzi saskaņā ar Kremļa izplatīto oficiālo leģendu par šī Ukrainas karā un citos karos iesaistīto noziedznieku.

Atkal pēc mēneša, 5. aprīlī, sekoja skandalozā LTV Ziņu dienesta raidījuma “Panorāma” korespondentes Vitas Anstrates reportāža no Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra ģenerālmēģinājuma, kurā žurnāliste un operators agresīvi vajāja kādu personu un pēc tam aizskāra tās godu un cieņu orķestra kolēģu priekšā, izsakot viņam apsūdzības par seksuālu uzmākšanos. Raidījuma “Panorāma” žurnālistes rīcība un pēc tam – tendenciozais materiāls ēterā šokēja orķestra kolektīvu, sabiedrisko mediju ombuds sāka šī gadījuma izvērtēšanu. LTV Ziņu dienestu interesēja nevis Mālera Otrās simfonijas atskaņojums, bet netīrās veļas mazgāšana, pārkāpjot visas ētikas un profesionālās robežas – tā orķestra mūziķi rūgti secināja sociālajos tīklos. (https://pietiek.com/raksti/pornorama_-_pavirsi,_ciniski,_cucigi/).

Savukārt 19. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Studentu pašpārvalde atklātajā vēstulē brīdināja, ka “Latvijas sabiedriskais medijs” izdara agresīvu spiedienu un rīkojas neprofesionāli: “Studējošo pašpārvalde ir gandarīta, ka seksuālās un emocionālās vardarbības tēma sabiedrībā ir aktualizēta, taču ar bažām raugās uz sabiedrības un mediju tendenci publiski iztirzāt nepārbaudītu, anonīmu informāciju. Lai arī anonīmas anketas ir visefektīvākais veids aptuvenās situācijas apzināšanai kādas institūcijas iekšienē, pašpārvalde uzskata, ka ir pilnīgi nepieņemami Latvijas sabiedriskajos medijos publiskot liecības, kurās tiek atklāta apsūdzētās personas identitāte, tajā pašā laikā nodrošinot pilnīgu anonimitāti liecības iesniedzējam.” Kārtējā Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta rupja iejaukšanās JVLMA konflikta risināšanā un klaji tendencioza reportāža notika rektora vēlēšanu priekšvakarā 17. jūnijā
(LTV manipulē ar JVLMA un Latvijas sabiedrību – Puaro.lv ).

Vēl pēc mēneša LTV vadības – Ivara Priedes un galvenās redaktores Sigitas Roķes  paviršā un augstprātīgā attieksme pret sabiedrību, profesionālām un ētikas vērtībām un nu jau nacionālām interesēm un valsts drošību sasniedza kulmināciju bezjēdzīgā un destruktīvā pretstāvē pret radošo inteliģenci, valdošajām partijām, citām sabiedrības grupām, kā arī ievērojamu daļu televīzijas kolektīva ar savu lēmumu veidot Eiroparlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.  Pret šiem LTV vadības plāniem atklātajā vēstulē iestājās vairāki ievērojami sabiedrības pārstāvji, norādot, ka šī LTV rīcība ir vērsta pret LR Satversmi, Valsts valodas likumu un Nacionālās drošības koncepciju, kā arī apdraud valsti, kad Eiropā notiek karš.  (http://puaro.lv/politika/izglitibas-un-kulturas-darbinieki-atklata-vestule-aicina-plassazinas-lidzeklus-atteikties-no-plana-rikot-ep-velesanu-kandidatu-debates-krievu-valoda-atgadina-par-satversmi-un-elementaru-pascienu-kara/).   Šo atklāto vēstuli parakstīja Māra Zālīte, Valdis Zatlers, Maija Kūle, Guntis Zemītis, Jānis Valdmanis, Zigmars Liepiņš, Mirdza Zīvere, Nora Ikstena, Guntars Godiņš, Sarmīte Ēlerte, Linda Lauze,  Dite Liepa, Vija Kluša, Pēteris Stradiņš, Dzintra Geka, Pēteris Vasks, Ilze Rūmniece, Andrejs Veisbergs, Valdis Segliņš, Kārina Pētersone, Viesturs Kairišs, Ilma Čepāne, Sanda Rapa, Ina Druviete, Janīna Kursīte, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Velta Čebotarenoka.

Latvijas Televīzijas vadība un SEPLP izlikās neredzam sabiedrības sašutumu. Raidījuma “Rīta Panorāma” ēterā I. Priede piesauca vārda brīvību, vienlīdzīgu attieksmi, apsūdzēja mēģinājumos ietekmēt redakcionālo neatkarību un baidīja ar sūdzību vēstulēm Tieslietu un Izglītības ministrijās (https://www.youtube.com/watch?v=J0uvqjDJOjU).

“Saistībā ar konkrēto jautājumu spilgta bija I. Priedes intervija Rīta Panorāmā. Pati intervija gan izskatījās pēc Ivara Priedes reklāmas pasākuma. Žurnālistiem nebija nevienas iebildes uz valdes pārstāvja brīžiem izcili demagoģiskiem izteikumiem. Skaisti. Izskatījās, ka žurnālisti pārvērtušies par diviem klēpja sunīšiem, kuru vienīgais uzdevums ir luncināt astes un laizīt abus vaigus savam patmīlīgajam saimniekam,” tā savu sašutumu pauda LTV ilggadējais sporta žurnālists Normunds Melderis (https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/ltv-zurnalists-melderis-esmu-sasutis-un-dusmigs-par-ltv-lemumu-debatet-krieviski.15341). Viņš kopā ar Gundaru Rēderu un Dāvidu Ernštreitu bija to dažu vidū, kuri drosmīgi publiski iestājās pret LTV vadību. Līdzīgi, visticamāk, domā vēl citi LTV darbinieki, taču televīzijas nesakārtotā un neskaidrā atalgojuma sistēma (gan “cietā alga”, gan samaksa pēc gabaldarbiem un stundām) rada satura veidotāju absolūtu atkarību no vadības, pārējie vienkārši neuzdrošinās riskēt ar savu maizes gabalu. Dāvids Ernštreitrs izplatīja savu skarbo viedokli par LTV vadību arī sociālajos tīklos: (https://www.facebook.com/story.php?story_fbid=10232042608345183&id=1148239452&mibextid=KsPBc6&rdid=9swcID4hyh61PfR0).

20. maijā inteliģence iznāca piketā pret LTV un SEPLP. “Debates līvu valodā”, “LTV soļus acīs, pelni uz mēles”, “Ievērojiet Satversmi!”, “LTV valstis sajaukusi, mēs esam Latvijā!” – šādi saukļi bija uz protestētāju plakātiem. Mūsdienu neatkarīgās Latvijas valsts 34 gadus ilgajā vēsturē tas bija kas nepieredzēts un šokējošs:

LTV nostājās pret nacionālajām interesēm, raisot konfliktu un šķeļot, un tādējādi rīkojoties pretrunā sabiedriskā medija virsuzdevumam – vienot sabiedrību, saglabāt un stiprināt tās vērtības.

Un vēlreiz I. Priede ierakstīja trekniem burtiem Latvijas Televīziju neatkarīgās Latvijas jauno laiku vēsturē un žurnālistikas mācību grāmatās. Tā ir arī viena no melnākajām lappusēm 70. gadus ilgajā LTV vēsturē. 

Kad vadošās politiskās partijas viena pēc otras paziņoja, ka nepiedalīsies debatēs krievu valodā, arī premjeres un Valsts prezidenta partija Jaunā Vienotība, un viens no SEPLP locekļiem Jānis Eglītis uzdrošinājās nodemonstrēt atšķirīgu viedokli, LTV vadība atcēla lēmumu par priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā. Debates, uz kurām neatnāks…

Šī dramatiskā notikuma ēnā palika cita LTV Ziņu dienesta šokējošā neprofesionalitātes un izšķērdības demonstrēšana – vairāku pseidoreportāžu sērija par hokeja faniem no Ostravas Čehijā, kas sabiedrībai izmaksāja vairākus tūkstošus eiro. (http://puaro.lv/politika/ltv-primitivais-patriotisms-pavirsiba-un-izskerdiba/). Tas notika, kad valstī spriež par budžeta līdzekļu taupīšanu un rēķina, cik simti miljonu nav iekasēti nodokļos. Par to, cik naski spēj “apsaimniekot” budžeta naudu Latvijas Televīzijas vadība, liecina arī LTV finanšu pārskats par 2023. gadu, kas publicēts uzņēmuma mājaslapā: administrācijas komandējumu izdevumi teju dubultojušies – no 23,6 tūkstošiem (2022. gadā) līdz 45,1 tūkstošiem (2023. gadā). Personāla izmaksas kļuvušas lielākas par 1,2 miljoniem (!), turpretī ieguldījumu tehnoloģiju attīstībā un infrastruktūrā nav!      

Absurdi, traģikomiski un skumji šajā kontekstā izskanēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Ata Švinkas (Progresīvie) tvīti X tīklā, ka sabiedriskajiem medijiem viss ir labi, sabiedriskais pasūtījums formāli izpildīts. Kā tajā senajā Pola Mizraki dziesmā “Viss ir labi, marķīzes kundze”. Tikai ķēve nosprāgusi…

Tout va très bien, Madame la Marquise,

Tout va très bien, tout va très bien.

Pourtant, il faut, il faut que l’on vous dise,

On déplore un tout petit rien:

Un incident, une bêtise,

La mort de votre jument grise,

Mais, à part ça, Madame la Marquise

Tout va très bien, tout va très bien.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!