LTV manipulē ar JVLMA un Latvijas sabiedrību

VARIS AVOTIŅŠ

Pirmdienas vakarā, 17. jūnijā, Latvijas Televīzijas Ziņu dienests kārtējo reizi šokējoši nodemonstrēja, kā tas prot manipulēt ar sabiedrisko domu un izdarīt spiedienu uz viedokļu līderiem, amatpersonām un politiķiem, ciniski izmantojot konfliktus sabiedrībā. Runa ir par korespondentes Vitas Anstrates un operatora Māra Jurgensona reportāžu raidījumā “Panorāma” no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru priekšvēlēšanu debatēm.

Vēlēšanas plānotas 19. jūnijā. Īstenībā reportāžas nebija, tās vietā žurnāliste centās krāsot melnās krāsās vienus un bīdīt saulītē citus – dalīt akadēmijas saimi sliktajos un labajos un no profesionālā viedokļa izveidoja šokējoši sliktas kvalitātes materiālu. Acīmredzami pasūtījuma sižets, jo negribas ticēt, ka V. Anstrate strādā tik neprofesionāli, ka neapzināti krīt grāvī.

Nostrādāts smalki tendenciozi, kārtējo reizi noniecinot gan JVLMA studentus un mācībspēkus, gan visu sabiedrību. Zīmīgi, ka JVLMA Studējošo pašpārvalde (JVLMA SP) atklātā vēstulē 19.aprīlī jau paudusi sašutumu par sabiedrisko mediju nepieņemamu un neētisku iejaukšanos šī konflikta risināšanā akadēmijā, minot tieši LTV Ziņu dienesta raidījumu “Panorāma” un žurnālisti V. Anstrati.  Ir vērts atcerēties arī 5. aprīļa V. Anstrates skandalozo reportāžu no LNSO ģenerālmēģinājuma (https://pietiek.com/raksti/pornorama_-_pavirsi,_ciniski,_cucigi/), kuru vērtē un joprojām acīmredzot nespēj izvērtēt sabiedrisko mediju ombuds.

Bet nu par visu pēc kārtas:

“Panorāmas” studijā Laura Vonda piesaka Vitas Anstrates sižetu, minot, ka “rektora vēlēšanās startē pašreizējā rektora amata pienākumu izpildītāja Ilona Meija un Romāns Vanags – akadēmijas mācībspēks ar plašu pieredzi Dziesmu un deju svētku diriģēšanā.” Tik tālu līdzsvaroti. Tad L. Vonda atgādina, ka “rektora vieta atbrīvojās pēc tam, kad no amata atkāpās iepriekšējais rektors Guntars Prānis, kuram tika izteikta neuzticība saistībā ar vairākām liecībām par atsevišķu pasniedzēju uzmākšanos un nepieņemamu uzvedību.” Šajā tekstā L. Vonda nepārprotami piešķir Prāņa vārdam negatīvu nokrāsu, saista tieši viņa vārdu ar “uzmākšanos un nepieņemamu” uzvedību. Kādu uzmākšanos? Vai runa ir par seksuālu uzmākšanos? Kur palicis korektais vārds “iespējamo”? Kas galu galā ir “nepieņemama uzvedība” ? Vai tā ir L. Vondas un V. Anstrates paviršība vai manipulēšana saskaņā ar Ziņu dienesta vadības norādi? Un cik labi dažkārt ir izmantot ciešamo kārtu: “tika izteikta neuzticība”. Šī sižeta kontekstā tas ir saprotams, ka visa akadēmija neuzticējās Prānim, kas, iespējams, nebūt tā nav: bijušajam rektoram izteica neuzticību JVLMA padome 5 cilvēku sastāvā un studējošo pašpārvalde 10 cilvēku sastāva. Vai studējošo pašpārvalde tiešām pārstāv visu studējošo vai kaut vai kādas daļas studējošo viedokli, vai arī darbojas “pēc pasūtījuma”?

Noskatoties šo V. Anstrates sižetu, tiešām rodas šaubas par studējošo pašpārvaldi, jo žurnāliste izmantoja tās pārstāvi negodīgi – lai izdarītu sev vajadzīgos apgalvojumus un secinājumus. Ja raidījumā izdarīta atkāpe uz skandāla apstākļiem, tad būtu pašsaprotami un profesionāli atspoguļot otras puses viedokli, jo sevišķi, ja tas ir krasi pretējs. Proti, Prānis atkāpās, jo, viņaprāt, uz viņu izdarīja spiedienu JVLMA padome un kultūras ministre, nu jau bijusī. Turklāt izsaka pateicību atbalstītājiem akadēmijā: “Sirsnīgi pateicos tiem daudzajiem studentiem un darbiniekiem, kuri man izteica atbalstu – tas man patiešām nozīmē ļoti daudz.”  (https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/15.04.2024-muzikas-akademijas-rektors-guntars-pranis-atkapjas-no-amata.a550440/

Bet nu tālāk:

Sižetā debates nav atspoguļotas, nav kandidātu uzrunu fragmentu, spilgtāko citātu, zāles reakcijas. Tā vietā skatītājiem tiek piedāvāta Anstrates versija par situāciju, kas acīmredzami tiek baltiem diegiem sašūta. Seko teikums, ka kandidātu prioritātes ir līdzīgas – radoša vide un saliedēts kolektīvs. Tad žurnāliste dod vārdu Ilonai Meijai, kura atskaitās, ka divi mācībspēki ir atlaisti, un vairs ziņas par kādiem pārkāpumiem viņa nav saņēmusi. Tātad – “sliktie” ir sodīti un situācija kontrolēta.

Pēc tam korespondente dod mikrofonu Romānam Vanagam, kurš paspēj pateikt vienu teikumu, proti, ka vēlētos īstermiņā atgūt akadēmijas prestižu. Taču korespondenti interesē nevis augstskolas nākotne, bet vainīgā etiķetes pielīmēšana Vanagam. Žurnāliste neļauj rektora amata kandidātam turpināt klāstīt savu redzējumu, bet ārpus materiāla galvenā temata, pēkšņi kauninošā intonācijā atgādina, ka rektora amata kandidāts taču bija viens no Prāņa atbalstītājiem, kad viņam tika izteikta neuzticība (atkal ērtā ciešamā kārta!).

Tad seko rupji samontēts un tāpēc grūti saprotams Vanaga atbildes citāts: “Es biju atbalstītājs tanī sakarā, ka es uzskatīju, ka, manuprāt, kriminālas lietas un noziegumi…(rupja neloģiska montāžas vieta) un šinī gadījumā noziegumus izmeklēt es uzticēšu profesionāļiem, kas māk to darīt.” Skatītājiem tiek radīts iespaids – ahā, taisnojas un neko nevar pateikt!

Tālāk seko Kremļa propagandas labāko piemēru cienīga kulminācija.  Anstrate secina: “Zālē no studējošiem izskanēja apgalvojumi, ka ne bez pamata akadēmijā studenti mēdz justies nedroši.” Pēc Jurgensona filmētiem kadriem var secināt, ka zālē atrodas viens, varbūt divi studenti. Varbūt, tiešām vairums no tiem palikuši aiz kadra? Tomēr nē. Anstrate šo savu apgalvojumu par “studējošajiem zālē” pamato, intervējot tikai vienu cilvēku Kiru Maiju Kirsanovu, studentu pašpārvaldes pārstāvi, kura apgalvo: “Es atzinīgi vērtēju Ilonas Meijas teikto, jo mēs esam komunicējuši pirms šī jau vairākus mēnešus. Un es tiešām redzu praktiskas darbības, ka Ilona Meija vēršas pie mums aktīvi. Es neesmu vēl pazīstama ar Vanaga kungu un no viņa atbildēm nevarēju saprast neko konkrētu, tas nenozīmē, ka konkrēta darbība nesekos.” Skatītāji Vanaga apgalvojumus debatēs nav dzirdējuši, sižetā izskanēja tikai viens Kirsanovas iespaids, un visam pāri – Anstrates vispārinājums. Tas atsauc prātā klasisku, vienkāršu, bet ļoti iedarbīgu kaimiņvalsts propagandas paņēmienu:  2023. gada decembrī V. Putinu “pierunāja” piedalīties prezidenta vēlēšanās kāds pašpasludinātās Donbasa republikas virsnieks, kurš izteicās “visas tautas” vārdā, savukārt 2017. gadā Putinu “pierunāja” piedalīties prezidenta vēlēšanās automobiļu rūpnīcas GAZ kolektīvs Ņižņijnovgorodā. V. Anstrates sižetā tautas vietā tiek piesaukti studējošie.

Sižeta nobeigumā seko arī Timura Tomsona, JVLMA padomes priekšsēdētāja, apgalvojums, ka padome gaidot jauno rektoru, lai turpinātu risināt aktuālus “drošās vides” jautājumus. Un nobeigumā skaista frāze, neko neizsakoša, bet policiju piesaucoša frāze, ka “kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimuma neaizskaramību izmeklēšana ir pavirzījusies uz priekšu.”

Cik ilgi vēl? Cik ilgi LTV Ziņu dienests ražos brāķi un manipulēs, nodarot kaitējumu sabiedrībai? Cik ilgi vēl JVLMA saime un visa sabiedrība to pacietīs?

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


7
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Vcb
Vcb

Vispār pēc 5.4. sižeta Anstrati vajadzēja nosūtīt atpakaļ uz augstskolas solu, nevis ļaut turpināt taisīt tādu brāķi. Viņa demonstrē klaju neprofesionalitāti un apkauno LTV.

ne ver, ne bojsa, neprasi
ne ver, ne bojsa, neprasi

mediji un panorāma visu laiku nodarbojās ar manipulācijām, tas ir standartiņš. Es panorāmu pēdējoreiz redzēju pirms kādiem 2 gadiem. Manuprāt ja valsts grib attīsties tad medijos nedrīkst būt nekādas manipulācijas, tikai fakti, un auditorija pati lai spriež kas labi un kas slitki. Bet tas laikam tā nedrīkst būt, medijiem uzdevums ir veidot pareizo sabiedrības viedokli. Tas nozīmē ka bez manipulācijas neiztikt, un tās tiek padarītas sistemātiskas. Ja manipulācijas ir sistemātiskas, tad nevajag sašust par nepareizajām manipulācijām. Vajag vienmēr cīnīties pret visa veida manipulācijām, arī patīkamajām, ne tikai nepatīkamajām. Ja cilvēks ir mācījies par manipulācijām, propagandas metodēm, tad jebkurā brīdī atverot… lasīt vēl »

balka
balka

Būs jau miers dāmīte ir pareizi iebīdīta un tagad jūra līdz ceļiem un laime pilnībā. Padomju vara ir nenovēršama Tomēr labāk no tā visa turēties pa gabalu

Gada glezna
Gada glezna

Visu šo neprfesionalitāti un vienpusīgumu sauc par redakcionālo neatkarību. Tas čūsku midzenis beidzot ir jāreformē vai arī vienkārši jālikvidē kā Latvijai kaitīga bodīte..

Tvera
Tvera

Nodokļu maksātājai jau pilnībāa apmaksā LTV aktivitātes. Ja reizi ir ministrijas politpasūtījums reklamēt akadēmiju par seksodromu ar saviem īpašajiem noteikumiem- kur palikt, Lezbiešu sekta meklē jaunu mītnes vietu, izdodas. Gan jau arī citas sektas un plūsmas te varēs pieberzēties. Būs labi un krāsaini, aj vien rektore būs ar labu dzirdi un mājienus uztvers

AndrisR
AndrisR

Kurš vispār skatās LTV?

Do re mi
Do re mi

Neskatos melīgo Panorāmu , un nevinam neiesaku , primitīva , melīga propoganda !