“Rail Baltica” parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumu pieņem bez koalīcijas pārstāvju balsīm

Dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta parlamentārā izmeklēšanas komisija ceturtdien apstiprināja gala ziņojumu, kas gan publiski vēl nav pieejams.

Par gala ziņojuma apstiprināšanu nobalsoja četri deputāti no opozīcijas partijām – komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS), Artūrs Butāns (NA), Amils Saļimovs (“Stabilitātei”) un Kristaps Krištopans (LPV).

Savukārt no balsojuma atturējās valdības koalīcijas partiju deputāti Skaidrīte Ābrama (P), Atis Labucis (JV) un Ģirts Štekerhofs (ZZS).

Kulbergs teica, ka ziņojumu ceturtdien vēl pārbaudīs redaktors, bet piektdien komisija Saeimas prezidijam iesniegs gala variantu. Pēc apstiprināšanas to publicēs Saeimas mājaslapā.

Kulbergs sacīja, ka gala ziņojumā ir nosauktas personas pēc atbildības līmeņa. Sarkanā krāsā esot iezīmētas tās personas, kuras komisijas vairākuma ieskatā pieļāva būtiskas kļūdas, oranžā – personas, kurām projekta īstenošanā bija atbilstoši jārīkojas, bet viņas to nedarīja, savukārt dzeltenā krāsā – personas, kuras neieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošanā.

“Šis nav apsūdzības dēlis, neesam ne advokāti, ne policisti. Šis ir politisks novērtējums,” sacīja Kulbergs, piebilstot, ka šīs personas bija jāiekļauj gala ziņojumā, lai veicinātu arī atklātību sabiedrībā.

Atbilstoši Kulberga publiskotajai informācijai, sarkanajā “blokā” ietilpst ekspremjers Krišjānis Kariņš (JV), pašreizējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

“Oranžajā” blokā ietilpst kādreizējais AS “RB Rail” valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna, kādreizējais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tagadējais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, bijusī “RB Rail” vadītāja Baiba Rubesa, kādreizējais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks, tagadējais Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Dins Merirands, bijusī SM valsts sekretāre Ilonda Stepanova, bijušais SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, bijusī SM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja un “RB Rail” padomes priekšsēdētāja Ligita Austrupe, bijusī SM Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktora vietniece Olita Bērziņa, kā arī kādreizējais satiksmes ministrs, tagad labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Savukārt “dzeltenajā” blokā ietilpst kādreizējais finanšu ministrs, tagad Saeimas deputāts Jānis Reirs (JV), bijušais SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, bijušie premjeri Laimdota Straujuma un Māris Kučinskis (ZZS).

Ābrama komisijas sēde norādīja, ka ziņojumā tomēr ir vēl nepieciešami daži papildinājumi. “Priekšlikumu sadaļā es neredzu iekļautus visus savus priekšlikumus,” piebilda Ābrama. Komisijas konsultants Krišs Lipšāns sacīja, ka tika iekļauti visi priekšlikumi, par kuriem komisija vienojās.

Labucis norādīja, ka 2,5 stundu laikā nepaspēja iepazīties ar pēdējiem labojumiem, kā arī viņš atturēsies balsot atbildīgo personu saraksta dēļ. Viņš sacīja, ka līdz Saeimas sēdei pievienos savas atsevišķās domas pie ziņojuma.

Ābrama papildināja, ka komisija kopumā labi strādāja, bet viņa aicināja nelikt ziņojumā personu sarakstu. “Nedariet muļķības,” kolēģus aicināja deputāte. Viņa papildināja, ka vērtējums ir subjektīvs un ir iespējams kaitējums reputācijai. “Tā ir darvas karote medus mucā,” personu saraksta pievienošanu raksturoja Ābrama.

Viņas pārstāvētais politiskais spēks paziņojumā medijiem pauž pārliecību, ka komisijas izmantotā metode “aizēno vērtīgos secinājumus, kas tika panākti par projekta vēsturisko gaitu, pieļautajām kļūdām un ieteikumiem, lai tās neatkārtotos”.

“Progresīvie” uzskata, ka “luksofora sistēma” ir dziļi subjektīva, balstīta viedokļos, atmiņu uzplaiksnījumos, nevis pierādījumos. “Šī metode ir politiski apšaubāma un rada bažas par komisijas objektivitāti,” vērtē partijā.

“Progresīvie” uzsver, ka atbalsta parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, bet šim procesam līdz pat tā nobeigumam bija jābalstās pierādījumos, nevis subjektīvās interpretācijās vai nepamatotās pieejās.

Komisijas pieaicinātais prokurors Armīns Reinis sacīja, ka iepriekšējās parlamentārās izmeklēšanas komisijas, nosaucot atbildīgās personas, sabiedrībā izraisīja rezonansi. “Uzskatu, ka šādu personu nosaukšana nenosaka juridisku atbildību, bet jautājums ir par politisko atbildību, ko komisija izvirzīja par mērķi,” piebilda Reinis.

Jau ziņots, ka Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai bija noteikts sešu mēnešu darba termiņš.

Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, “lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu”.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!