Koalīcijai aizvien nav izdevies panākt gala vienošanos par “Rail Baltica” pirmās kārtas ieviešanas scenāriju

 Valdība otrdien sāks skatīt Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto “Rail Baltica” pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, taču joprojām tiek turpinātas sarunas par nepieciešamajiem precizējumiem.

Kā žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes teica “Jaunās vienotības” (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, pašlaik panākta vienošanās informatīvā ziņojuma skatīšanai Ministru kabineta līmenī.

“Vēl par atsevišķām detaļām ir jāvienojas, bet kopējais virsmērķis par šīs pamattrases izbūvi koalīcijai ir skaidrs,” teica Jurēvics, piebilstot, ka darbs pie ziņojuma notiek nepārtraukti.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības politiķis, zemkopības ministrs Armands Krauze piebilda, ka ir vajadzīga konceptuāla diskusija, lai saprastu, kā precizēt informatīvo ziņojumu.

Atbildot uz jautājumu, vai informatīvais ziņojums otrdien varētu tikt izskatīts, Jurēvics piebilda, ka “garantijas šajā dzīvē nav ne par ko”.

“Progresīvo” frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs pauda, ka svarīgākais ir vienoties par to, kura ministrija un kādā veidā iesaistās projektā. Šuvajevam zināms, ka dažu ministriju izteiktie iebildumi ir atrisināti, tāpēc ir nepieciešams virzīties uz priekšu valdības līmenī.

SM ir sagatavojusi “Rail Baltica” pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, kas paredz izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, kā arī izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām, savukārt pirms projekta pirmās kārtas pabeigšanas iecerēts savienot abas Rīgas starptautiskās stacijas esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.

Aizsardzības ministrija (AM), Ārlietu ministrija (ĀM), Kultūras ministrija (KM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iepriekš iesniedza iebildumus par šo scenāriju, tādējādi nesaskaņojot informatīvo ziņojumu.

SM norāda, ka izvēle par Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija savienojumu vai Misa-Rīgas lidosta savienojumu būs balstīta uz atsevišķu tehniski ekonomisko pamatojumu, kas noteiks, kurš no diviem savienojumiem ir izdevīgāks no ekonomiskās, tehniskās un finansiālās perspektīvas. Lai šo realizētu, plānots piesaistīt alternatīvus finanšu risinājumus, piemēram, publisko un privāto partnerību (PPP).

Pirmās kārtas pārrobežu savienojuma ieviešanas kopējās izmaksas no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai, izmantojot tikai kravu apvedceļu caur Salaspili, ir 4,5 miljardi eiro. Savukārt abu starptautisko pasažieru staciju un ar tā saistīto sliežu ceļu infrastruktūras kopējās izmaksas veido 875 miljonus eiro, bet punktveida objektu, tostarp infrastruktūras apkopes punktu Iecavā un Skultē, kustības vadības centra un sānceļa Salaspils kravu terminālim, kā arī četru reģionālo staciju izbūvei nepieciešami 133 miljoni eiro.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam – 924 miljoni eiro.

Abilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši jaunākajai “RB Rail” informācijai “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.