Latvija riskē zaudēt vairāk nekā 100 miljonus eiro Eiropas fondu naudas “Rail Baltica” būvniecībai

Latvija var zaudēt 116 miljonus eiro Eiropas Savienības finansējuma, kas paredzēts “Rail Baltica” pamattrases būvniecībai, jo projekta darbi ievērojami kavējas un pieejamā nauda nav izmantota noteiktajā termiņā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Latvijā ieradīsies Eiropas Komisijas pārstāvji, lai izvērtētu projekta progresu un finansējuma izlietojumu. Eiropas aģentūra CINEA var lemt par piešķirtās naudas pārdali citiem projektiem.

Galvenais kavēšanās iemesls ir straujais būvniecības izmaksu pieaugums. Latvijā darbi sākti tikai aptuveni 30 kilometru posmā, bet starp pieejamo Eiropas finansējumu un reālajām izmaksām izveidojies ap 300 miljonu eiro deficīts. Kopējās projekta izmaksas Latvijas teritorijā aplēstas 9,9 miljardu eiro apmērā, bet kavējumu gadījumā tās var sasniegt pat 15 miljardus eiro. Valsts budžetam tas varētu nozīmēt vismaz trīs līdz četrus miljardus eiro lielu slogu.

Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsver, ka Latvija nevar atļauties projektu īstenot bez skaidra Eiropas Savienības finansējuma modeļa. Arī satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis norādījis, ka jāizvērtē, vai valsts budžets spēj uzņemties jaunas saistības.

“Nekā personīga” atklāj, ka viens no būtiskākajiem sadārdzinājuma iemesliem ir Latvijas būvniecības līguma modelis. Atšķirībā no kaimiņvalstīm, kur līgumos noteikta konkrēta summa par darbu izpildi, Latvijā atsevišķi tiek apmaksāti materiāli, būvdarbi, piegādes un citi izdevumi. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece “Rail Baltica” jautājumos Kristīne Pudiste atzinusi, ka “šīs cenas, salīdzinot ar tirgu, dažbrīd pārsniedz pat vairākas reizes”.

Lielākais risks patlaban saistīts ar 117 miljonu eiro finansējumu, par kuru bija paredzēts izbūvēt uzbērumu 12 kilometru posmā. Pēc būvniecības līguma noslēgšanas atklājies, ka reālās izmaksas ir par 130 miljoniem eiro lielākas. “Eiropas dzelzceļa līniju” aplēses liecina, ka, vienkāršojot projektu, varētu ietaupīt aptuveni 108 miljonus eiro, bet, atsakoties no atsevišķiem pārvadiem, vēl 20 līdz 30 miljonus eiro. Tomēr izmaksu samazināšanai būtu nepieciešama projekta pārprojektēšana, kas savukārt varētu radīt jaunus kavējumus un izdevumus.

Projekta vadību kritizējis arī konsultantu uzņēmuma “Alvarez & Marsal” izvērtējums, kurā konstatētas nesaskaņotas iesaistīto pušu prioritātes, neskaidrs atbildības sadalījums, nepietiekama izmaksu kontrole un kļūdas iepirkumu un līgumu sagatavošanā. Ministru prezidents uzskata, ka “pārvaldības modelim ir jāmainās”, uzsverot nepieciešamību pēc skaidras politiskās atbildības par projektu.

Tikmēr “RB Rail” valdes priekšsēdētājs Marko Kivila brīdina, ka politiķu publiskie izteikumi par iespējamu projekta apturēšanu apdraud Eiropas finansējumu. “Katru reizi, kad kāds saka, ka varbūt vajadzētu apturēt, es redzu, kā izgaro 100 miljoni eiro ES finansējuma,” viņš sacījis.

“Nekā personīga” rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka konsultanti ieteikuši pārskatīt arī vairākas tehniskās prasības, tostarp vilcienu maksimālo ātrumu un peronu garumu, kā arī izveidot jaunu starptautisku projekta vadības komandu. Četrus miljonus eiro izmaksājušo izvērtējuma ziņojumu gan vēl nav redzējušas vairākas par projektu atbildīgās institūcijas.