Spānijas uzņēmumu konsorcijs vērsies starptautiskajā šķīrējtiesā, pieprasot kompensāciju par Rīgas posma projektēšanas līguma izbeigšanu.
Latvijai starptautiskā šķīrējtiesā var nākties aizstāvēt savas intereses pret vairāk nekā 14 miljonu eiro prasību, ko saistībā ar “Rail Baltica” Rīgas posma projektēšanas līguma izbeigšanu iesniedzis divu Spānijas uzņēmumu konsorcijs.
Baltijas valstu kopuzņēmums “RB Rail” informē, ka konsultantu apvienība, kuru veido Spānijas uzņēmumi “IDOM, Consulting, Engineering, Architecture” un “Ingeniería y Economía del Transporte” (INECO), šā gada februārī uzsākusi šķīrējtiesas procesu, pieprasot atlīdzību vairāk nekā 14 miljonu eiro apmērā.
Strīds saistīts ar līgumu par “Rail Baltica” pamattrases posma caur Rīgu projektēšanas un autoruzraudzības pakalpojumiem, kas tika izbeigts 2023. gada oktobrī. Lietu izskata Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa Stokholmā.
Vienlaikus Satiksmes ministrija iesniegusi pretprasību, pieprasot no konsultantu apvienības piedzīt līgumsodu 3,37 miljonu eiro apmērā.
“RB Rail” skaidro, ka 2023. gada septembrī saņēma konsultantu apvienības vienpusēju paziņojumu par atkāpšanos no līguma. Uzņēmums norāda, ka projektēšanas darbu izpildes laikā konstatēti ilgstoši kavējumi, sistemātiski trūkumi projektos un citas līgumsaistību neizpildes, kuru dēļ piemērotais līgumsods sasniedzis maksimāli pieļaujamo apmēru.
Lai nodrošinātu projekta nepārtrauktību un aizsargātu valsts un Eiropas Savienības finanšu intereses, “RB Rail”, saskaņojot rīcību ar Satiksmes ministriju, izmantoja tiesības līgumu izbeigt ar tūlītēju spēku.
Pēc līguma pārtraukšanas tika izsludināts jauns iepirkums projektēšanas darbu turpināšanai, tomēr tas noslēdzās bez rezultāta. Lai gan paredzētā līgumcena bija astoņi miljoni eiro, tika saņemts tikai viens piedāvājums par 39 miljoniem eiro, kas būtiski pārsniedza pieejamo finansējumu.
Satiksmes ministrija iepriekš norādījusi, ka Latvijas interešu pārstāvībai šķīrējtiesā būs nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta. Ar pašu tiesvedības procesu saistītās izmaksas nevar segt no Eiropas Savienības līdzekļiem.
Tikmēr valdība pagājušā gada nogalē noteica Rīgas pamattrases posmu kā otrās kārtas prioritāti, koncentrējoties uz pārrobežu savienojuma izbūvi un darbu pabeigšanu Rīgas Centrālajā stacijā un lidostā.
Saskaņā ar jaunākajām aplēsēm “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijas valstīs varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no kuriem aptuveni 5,5 līdz seši miljardi eiro attiektos uz Latviju.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tātad jau 3 gadus dzelzceļš līdz Rīgai netiek projektēts, bet valsts turpina braši apmaksāt dzelzsbetona konstrukciju būvniecību lidostā un centrālajā stacijā?
Bet nu par ko ta TU balsoji?
Muĺķis , pat bazṅīcá, saņem pērienu !
par ko balsoji?
Spāņi laikam Eiropas otrā galā vēl nav redzējuši kā pie mums mētājās ar miljoniem. Es spāņu vietā mierīgi pieliktu vienu 0, prasītu 140 miljonus, jo uz kopējās RB afēras tie būtu mikroskopiski miljoniņi un Latvija reāli to var samaksāt, un starp visiem izsaimniekotajiem miljardiem ir pilnīgi vienalga 14 vai 140 miljoni. Latvietis parastais starpību pat nejutīs, to jutīs tikai tie kam būs mazāk ko apgūt savā kabatā. Tā arī ir prasme un zināšanas, saprast kam kādu summu var prasīt. Vēl varētu mēģināt veikt koruptīvo gājienu, tāpat kā Latvijas 0.25% no IKP palīdzība Ukrainai. Galvenais piesolīt lielāku otkatu nekā nāk no… lasīt vēl »
Nu tā iet, ka neiet, uz vēlēšanām.
Kropļi iebalso visādus Vienotības Briškenībļus, tie sataisa 20 miljardu parādu un tad tie kropļi tik dirš tuftu un vaino, es nez, Pūķinus un, bezmaz Pinočetu un pingvīnus.
Un uz vēlēšanām neejošie joprojām žvankst un ļerkst.
labāk samaksājuši uzreiz prasīto, zinām tās šķīrējtiesas
par ko balsoji?
Vārguļu sapurotās rīcības ceļa kartes likumsakarīgā pietura ar juridiskiem tramplīniem, tiek meklēti nesajēdzīgākie, kuriem kabināt klāt slēpes lecienam.
par ko balsoji?