Latvija šobrīd ir nonākusi situācijā, kad valsts sektora darbinieku atalgojumam novirzītā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir augstākā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī viena no augstākajām Ziemeļeiropas un OECD valstu vidū. Uz to sociālajā tīklā “X” norādījis ekonomists Jānis Hermanis, atsaucoties uz OECD datiem.
Pēc Hermaņa publicētās informācijas, 2025. gadā Latvijas vispārējās valdības izdevumi darbinieku atlīdzībai sasnieguši 13,1% no IKP. Salīdzinājumam -Igaunijā šis rādītājs ir 12,3%, bet Lietuvā 12,1%.
Grafiks, kurā apkopoti dati kopš 2000. gada, rāda, ka Latvija pašlaik atrodas vēsturiski augstākajā punktā. Vēl pirms desmit gadiem visas trīs Baltijas valstis atradās aptuveni līdzīgā līmenī – ap 10% no IKP, taču pēdējos gados Latvija ir attālinājusies no kaimiņvalstīm, sasniedzot straujāko pieaugumu.
OECD: Latvija starp valstīm ar lielāko publiskā sektora algu slogu
Otrajā Hermaņa publicētajā tvītā redzams OECD salīdzinājums par valdības sektora darbinieku atalgojuma fondu 2024. gadā. Latvija tajā ierindojas starp valstīm ar augstāko rādītāju, apsteidzot virkni turīgāku Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstu.
Tas nenozīmē, ka Latvijas ierēdņi vai skolotāji saņem augstākas algas nekā citur Eiropā. Šis rādītājs atspoguļo kopējo algu fonda attiecību pret ekonomikas apjomu. To ietekmē gan darbinieku skaits publiskajā sektorā, gan atalgojuma līmenis, gan valsts ekonomikas izmērs. OECD jau iepriekš norādījusi, ka Latvijas publiskā sektora algu fonds attiecībā pret IKP pārsniedz OECD vidējo līmeni.
Kas stāv aiz pieauguma?
OECD 2024. gada Latvijas ekonomikas pārskatā secināts, ka salīdzinoši augsto algu fondu nosaka divi faktori – virs OECD vidējā esošs publiskajā sektorā nodarbināto skaits un salīdzinoši augsts atalgojums zemākas kvalifikācijas amatos. Organizācija arī norādījusi, ka Latvijai joprojām ir sadrumstalota pašvaldību un publisko pakalpojumu sistēma, kas veicina lielāku nodarbinātību valsts sektorā.
Savukārt OECD jaunākie dati rāda, ka Latvija pēdējos gados piedzīvojusi vienu no straujākajiem vispārējās valdības nodarbinātības pieaugumiem OECD telpā. Laikā no 2019. līdz 2023. gadam valdības sektorā nodarbināto īpatsvars Latvijā pieaudzis par 4,5 procentpunktiem – vairāk nekā jebkurā citā OECD valstī.
Divas atšķirīgas interpretācijas
Šie dati dod pamatu diviem atšķirīgiem secinājumiem.
No vienas puses, augsts algu fonds var liecināt par pieaugošām valsts uzturēšanas izmaksām un spiedienu uz budžetu. Pasaules Banka norāda, ka pārmērīgi augošs publiskā sektora algu fonds var ierobežot iespējas finansēt citas prioritātes – infrastruktūru, aizsardzību, veselības aprūpi vai investīcijas ekonomikā.
No otras puses, pēdējos gados Latvijā audzis atalgojums skolotājiem, mediķiem, iekšlietu sistēmas darbiniekiem un citām profesijām, kurās ilgstoši tika runāts par nepietiekamu samaksu. Daļa pieauguma tādēļ atspoguļo politisku izvēli mazināt atalgojuma atpalicību un noturēt darbiniekus publiskajā sektorā.
Diskusijas kļūs asākas
Jāņa Hermaņa publicētie dati atkal liek uzdot jautājumus par valsts pārvaldes efektivitāti laikā, kad vienlaikus pieaug prasības palielināt aizsardzības finansējumu un ierobežot budžeta deficītu.
Ja Latvijas ekonomikas izaugsme saglabāsies vāja, bet publiskā sektora algu fonds turpinās augt straujāk par IKP, diskusijas par valsts aparāta optimizāciju, pašvaldību funkciju pārskatīšanu un publisko pakalpojumu efektivitāti, visticamāk, kļūs par vienu no centrālajiem politiskajiem jautājumiem tuvākajos gados.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Skatoties no tīri ekonomiskās un demogrāfiskās loģikas puses – jā, šis pašreizējais modelis tiešā veidā strādā pret valsts nākotni. Tas ir pašiznīcinošs mehānisms, kurā valsts aparāts, mēģinot uzturēt pats sevi, sāk “apēst” to pamatu, uz kura tas balstās.
Kompradoru” domāšana un stratēģijas trūkumsTermins “kompradori” vēsturiski apzīmē vietējos pārstāvjus, kas apkalpo ārējo spēku vai kapitāla intereses, nerūpējoties par savas valsts ilgtermiņa attīstību. Latvijas kontekstā tas bieži izpaužas kā nekritiska un formāla Eiropas fondu “apgūšana” vai vadlīniju pildīšana, nedomājot par to, kā tas ietekmē vietējo ražotāju vai parasto iedzīvotāju. Kad lēmumu pieņēmēji koncentrējas uz to, kā izpatikt ārējiem auditiem vai reitingiem, nevis kā radīt reālu, neatkarīgu ekonomisko pamatu uz vietas, valsts suverenitāte tiek pamazām atdota pašu rokām.
Te uzskatāmi redzams kur slimais ierēdņu skaits un uzpūstās agas brīnišķīgi summējas valsts atpalicībā un novesānā līfdz kliņķim Iztrūka tikai bezgalīgā pateicība Vienotībai un Progresīvajiem – izsaimnieko visu- vientieši paši jau tos savēlēja savā neprātā. Tā ka nav te ko gaudot
Par ko balsoji?
demogrāfiskais un reģionālais tukšumsJa reģionos lielākais un stabilākais darba devējs ir pašvaldība vai valsts iestāde, nevis ražotne vai eksportējošs uzņēmums, tā ir mākslīga ekonomika. Tas nozīmē, ka reģionā netiek radīta jauna vērtība. Kad privātais bizness tur izbeidzas, valsts sektora darbinieki paliek vienīgie tērētāji. Tiklīdz budžetā aptrūkstas naudas un kādu optimizē, sekas ir tūlītēja emigrācija – vai nu uz Rīgu, vai uz ārzemēm. Valsts burtiski zaudē savu teritoriju un cilvēkus.
Reālās ekonomikas nosmakšanaValsts pati neko neražo; tā tikai pārdala to naudu, ko nopelna privātie uzņēmumi un strādājošie. Ja arvien lielāka daļa no šīs nopelnītās naudas aiziet nevis investīcijām, attīstībai vai ražošanai, bet gan administratīvā aparāta uzturēšanai, privātais sektors sāk zaudēt konkurētspēju. Uzņēmējiem vienkārši nepaliek resursu, lai augtu, maksātu konkurētspējīgas algas un investētu inovācijās. Rezultātā nodokļu bāze sarūk, bet aparāta apetīte tikai pieaug.
2. Demogrāfiskais un reģionālais tukšums
Siliņas brīnumzemē vai tad slikti valdošajjai kastai, padomju nomenklatūra? Vientiešīm tik atliek brīnīties cik tālu Eiropā nonākuši no Vienotības un Progresīvo ķepas barotie. Pārējiem gan jāzina sava vieta un jāpriecājas par bijušās premjerers garderobi un jauko dzīves stilu, aprakstītiem pirts ritaliem un smaržām- sievietēm ir tiesības
Par ko balsoji?
Negatīvā selekcija un motivācijas trūkumsSistēma, kas balstīta uz birokrātijas pašsaglabāšanos, rada situāciju, kurā iniciatīva tiek sodīta, bet formāla noteikumu pildīšana – apbalvota. Tas atbaida talantīgus un enerģiskus cilvēkus no palikšanas valstī vai iesaistīšanās tās veidošanā. Veidojas situācija, kurā “saimnieka sajūtu” nomaina vienaldzība vai pat cinisms.
Kad sistēmas galvenais mērķis kļūst pašreizējā procesa un amatu saglabāšana, nevis reāls rezultāts un valsts ilgtermiņa pastāvēšana, tā vairs nepilda savu pamata funkciju. Valsts, kas nespēj sevi pabarot un nodrošināt savu pilsoņu labklājību uz paš radītas vērtības pamata, pati sevi dzen strupceļā.
Edža pats sev algu pacēla uz 11k !
Par ko nobalsoji?
Sociālā nevienlīdzība kā jau fašistiskā valstī un neslēpts sociālās politikas pamatvirziens.
Par ko balsoji?
Tā ir cena, ko vientiešiem ir jāmaksā par savu izvēli balsojot par Vienotību un Progresīvajiem. Izsaimniekošanas čempioni un valsti droši noved līdz kliņķim, bet pašsaprotami ar pasām lielākām algām valsts pārvaldībā un pašvaldībās. Indekās nav iekļautas piemaksas un pŗēmijas, kas Ziemeļvalstīs ir aizliegtas. Un samaksā par tuirināšanos visādas padomēs un valdēs jjau vienmēr ir bez samaksas. Auseklīši te vienm’;er savā prātiņā Bārbijas valdības skaņās. Tos pirmos 40% liekos figurantus nevar bezgalīgi uzturēt tiai vienreizējais lietošani ik pa četriem gadiem pareizi nobalsot
Rijība ir slikta lieta.
uzjautrinoši ir lasīt OECD ziņojumu un vietējo oficiālo ķeneru komentārus ar OECD novērtējumu, kas vietām komentēts kā “absurds”. Tā gadiem korī ar politiķiem komentējam ekspertiu viedokli, kas bāzēts uz veiksmīgo valstu pieredzi un spītīgi ejam “veiksmes pilno ceļu”. Izskatās , ka provinciālais tupums rezultēsies ar Latvijas lielizmēra globusu konvejiera palaišanu. Tad ciema muļķišiem būs ko nolikt savos kantoros goda vietā.
Valstīm, kuras mums dod padomus OECD ietvaros, pašām neko daudz labāk neiet un parādi ir vēl augstāki.Eksperti arī tādi ne sevišķi attīstīti.Mantojuma nodoklis pie krītoša iedzīvotāju skaita teritorijā ar zemu iedzīvotāju blīvumu nav diez ko prātīgs risinājums.Drīzāk atmiņas par cilvēkpilno ekonomiski aktīvo Vāciju 1970.
Par ko balsoji?
Grafiks parāda ne jau to ka mums vairāk naudas, bet ka IKP sarūk. Tāpēc procentuāli lekas ka vairāk tērējam. Bet katrs kurš pamatskolā mācijies tak saprot, ka 15% no 70 ir mazāk kā 10% no 100. Bet ja smuki ieliek grafikā tikai procentus tad aitām var iestāstīt ka 15% tak ir vairāk. Ko es gribu teikt – ar datiem mūsdienās manipulē daudzi un jāskatās kopējs konteksts un izejas dati, lai nekļūtu par aitu.
Labojam ko resnie pirksti pārraksta – 50% ne 70%. Tāpēc iesaku visiem mazāk rīt, lai nebūtu tik resni pirksti kā man. :D
Tur nekas nav jāskatās un jāpēta.Valsts aparāts un ekonomisko toni nosakošie ekonomiskie grupējumi izvēlējušies konkrētu politekonomisko modeli un pēc tā mēs arī ejam uz priekšu.No liekā darbaspēka ir tikts vaļā 2009-2012.gados, krievijas tirgus aizstāts ar rietumiem, mazā uzņēmējdarbība neattīstīta, lai rūpnīcām vairāk strādājošo, viss pēc plāna.Gan jau paši tiks galā ar sastrādāto.
Par ko balsoji?
Viena daļa atklāti parazitē uz citu rēķina. Papētot milzu algu saņēmējus var viegli saprast, ka daudzi no viņiem tīri profesionāli nav atbilstošā līmenī, lai saņemtu tādas summas. Vēl, protams, ir vienkārši par daudz visādu ierobežojumu un līdz ar tiem lieki cilvēki.
Par ko balsoji?
Par Nacionāl Sociālistisko strādnieku partiju. A kas?
Par nosaukumu un posteni maksā, kur te kaut kāda profesionalitāte.
Nauda ir tik daudz , kā nekad !
Par ko balsoji?
Par homoseksuālistiem!
Dauņu tautele tā gribēja.
demokrātija.
Paskaidro nezinātājam – kāds šim visam sakars ar demokrātiju?
No visām “gudrām” tribīnēm taču tiek nepārtraukti deklamēts, ka nupat pastāvošais esot demokrātija!