Mārtiņš Bondars

Frakcija “Latvijas attīstībai/PAR!”

Dzimšanas gads: 1971.

Izglītība:

  • Hārvarda Universitāte, maģistra grāds publiskajā pārvaldībā (2011)
  • Leiklendas Universitāte, bakalaura grāds starptautiskajā uzņēmējdarbībā (1996)

Zinātniskās publikācijas: NAV

Grāmatas: NAV

Publikācijas presē:

  • Likumdevējs gala lēmumu vēl nav pieņēmis /Jurista Vārds, 2020/
  • Uz eirozonu nākamajā gadā? /Dienas Bizness, 2013/
  • Nemainot pašreizējo politiku, Latvijā briest sociālais burbulis /Dienas Bizness, 2012/
  • Publiskās informācijas infekcijas vilnis /Dienas Bizness, 2011/
  • Lineāri nevarēs /Lietišķā Diena, 2010/
  • Vispirms jāizvirza mērķis /Dienas Bizness, 2010/
  • Ir jāatjauno uzticība Latvijas valstī pieņemtajiem lēmumiem /Dienas Bizness, 2009/
  • Visa vara koalīcijai /Kursas Laiks, 2009/
  • Bankas nav ieinteresētas, lai īpašumi nonāktu to rīcībā /Dienas Bizness, 2009/
  • Mans viedoklis /Diena, 2007/
  • Priekšrocības izsolē ir Krievijai /Dienas Bizness, 2006/
  • Prezidentei rūp iedzīvotāju labklājība /Zemgales Ziņas, 2006/

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

  • 13.Saeimas deputāts, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs
  • 12.Saeimas deputāts
  • Rīgas domes deputāts

Dalība partijās:

  • Latvijas attīstībai
  • Reģionu alianse
  • TB/LNNK

Dalība kapitālsabiedrībās:

  • SIA “Harijs Bondars” – 840 daļas (40%), patiesais labuma guvējs

Pieredze menedžmentā:

  • “Latvijas Krājbankas” valdes priekšsēdētājs (2006-2009)
  • Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītājs (1999-2006)
  • Ministru prezidenta Viļa Krištopana biroja vadītājs (1998)
  • Interbaltija Invest direktors (1998)
  • Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs (1997-1998)

Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: “Latvijas Krājbanka”

Deputātam piederošā vai vadītā uzņēmuma
apgrozījumsNAV
peļņa/zaudējumiNAV
LV samaksātais peļņas nodoklisNAV
LV samaksātais sociālais nodoklis
par 1 darbinieku vidēji gadā
NAV

Parādsaistības:

  • 2020.gada maijā Bondaram nelabvēlīgais AT lēmums “Latvijas Krājbankas” lietā raisīja pamatīgas diskusijas “Attīstībai/Par!” biedru vidū. Virkne “Kustības Par!” biedru uzskata, ka Bondaram turpmāk nevajadzētu vadīt Saeimas Budžeta komisiju. Tomēr viņš pats atkāpties negrasās, un tādēļ “Kustība Par!” pie apvienības biedriem vērsusies ar vēstuli (ŠEIT vairāk). Ar līdzīgiem aicinājumiem klajā nāk arī citi politiskās apvienības partneri. Taču “A/Par!” valde nolemj, ka Bondars savu darbu dara labi un tāpēc nav atsaucams no amata (ŠEIT vairāk);
  • Kad klajā nāk informācija par “arestētās mantas glabātāja” Meroni kontrolētām naudas plūsmām slepenai politiķu finansēšanai, kur pavīd arī Bondara vārds, viņš paziņo, ka ir “šokētais” un sola rakstīt iesniegumu KNAB (ŠEIT vairāk);
  • Nenosaucot nevienu vārdā, Bondars paziņo, ka pret viņu sazvērējusies “balto apkaklīšu mafija” (ŠEIT vairāk);
  • Bondaram, atbilstoši Augstākās tiesas spriedumam, kopā ar bijušajiem kompanjoniem nāksies sameklēt un atdot vairāk nekā 15 miljonus eiro vai arī bankrotēt (ŠEIT vairāk);
  • 2020. gada aprīlī Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora “KPMG Baltics” prasība pret bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu (vairāk ŠEIT);
  • 2019.gadā kādreizējam Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājam un tās finanšu līdzekļu aizpludinātājam M. Bondaram piešķir atzinības rakstu „par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā” (vairāk ŠEIT);
  • 2018.gada aprīlī tiesa apķīlā M.Bondara kontus bankā un īpašumus (vairāk ŠEIT); Saeimas Budžeta komisijas vadītājs paziņo, ka esot spiests iztikt ar minimālo algu – 430 eiro mēnesī (vairāk ŠEIT);
  • 2017.gada vasarā saistībā ar tiesas spriedumu “Latvijas Krājbankas” izzagšanas lietā, Bondars piepeši reģistrē laulības līgumu (vairāk ŠEIT);
  • 2017.gadā kā viens no atbildētājiem civilprasībā par 15 miljonu zaudējumu radīšanu Latvijas Krājbankai Bondars, kurš tolaik bankā bija viens no septiņiem valdes locekļiem, intervijā db.lv apgalvo, ka dokumentos par nodarīto kaitējumu bankai pret viņu nav nekādu apsūdzību vai pretenziju (vairāk ŠEIT);
  • 2017.gadā pirmās instances tiesa liek Bondaram kopā ar citiem bijušajiem  Latvijas Krājbankas valdes locekļiem solidāri samaksāt vairāk nekā 15 miljonus eiro (vairāk ŠEIT);
  • Turpinās tiesvedība par “Latvijas Krājbankas” finanšu līdzekļu izzagšanu lielā apmērā. ŠEIT vairāk.

Papildu informācija:

  • 2019.gada jūlija beigās no Saeimas tribīnes izskan rosinājums izvērtēt
    Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja M. Bondara rīcības ētiskumu saistībā arī veikto 280 000 USD dāvinājumu sievai. Deputāte Švecova pauž aizdomas, ka pēc tam, kad pret Bondaru tika iesniegta prasība tiesā saistībā ar zaudējumu piedziņu pēc “Latvijas Krājbankas” pasludināšanas par maksātnespējīgu “ar augstu ticamību var pieņemt, ka Bondars, zinot par gaidāmo tiesvedību, un lai izvairītos no saistību izpildes pret maksātnespējīgās bankas kreditoriem, uzdāvināja (pārveda) naudas līdzekļus savai sievai (..)”. ŠEIT vairāk.
  • M.Bondara dzīvesbiedre, bijusī skaistumkaraliene Ieva Bondare, kas tagad nodarbojas ar gleznošanu, 2019. gada februārī izdevumā Kas Jauns pavēstīja, ka pēc būtības tieši viņa esot ģimenes uzturētāja. ŠEIT vairāk.
  • M.Bondara darbs Rīgas domē bieži vien bija visai jautrs, kā liecina ŠIS video.
  • 2018.gada augustā Valsts policija uzsāka kriminālprocesu, lai noskaidrotu, vai Bondara līgums ar sievu nav viltots. Līgums garantē, ka politiķim nevar atņemt ģimenes māju, ja tiesa atzīs Bondaru par vainīgu zaudējumu nodarīšanā “Latvijas Krājbankai”. ŠEIT vairāk.
  • 2018.gada aprīlī M.Bondars paziņoja, ka iztiekot ar minimālo algu, ko saņem par darbu Rīgas domē, jo tiesa apķīlājusi viņa bankas kontus un īpašumus. ŠEIT vairāk.
  • 2017.gadā, pirms Rīgas mēra vēlēšanām, klajā nāca Bondaram neglaimojoša informācija, kuru publiskoja viņa saraksta biedrs R.Pogulis. ŠEIT un ŠEIT vairāk.
  • 2017.gada vasarā klajā nāca informācija, kas Bondaru pāris pie īpašuma ticis apšaubāma “darījuma” rezultātā. ŠEIT vairāk.
  • M.Bondars kandidēja 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts.
  • Šobrīd nav noslēgusies tiesvedība pret M. Bondaru un citiem “Latvijas Krājbankas” valdes locekļiem par naudas nelietderīgu izlietošanu un finanšu līdzekļu izzagšanu lielā apmērā. ŠEIT vairāk.
  • Bondars darbojas biedrības “Ekonomistu apvienība 2010” valdē, kā arī sabiedriskās organizācijas “100999” un Rucavas arborētuma draugu atbalsta biedrības padomēs.

2
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
nanoik
nanoik

riktīgs šmulis ar stāžu

nanoik
nanoik

p.s. kā tad tā, ka bankrotējušās krājbankas valdes loceklis, 15 milj. tiesas atzīts zaglis tagad(2020) ir LR Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, kas gaida Latviju tādā gadījumā..? te vēl tie 4 vai 10 miljardi covid aidevums pa vidu, un, protams, krievi kā vienmēr nāk..