SAB: Izlūki, kas strādā Krievijas vēstniecības piesegā, mums ir zināmi

SAB

Satversmes aizsardzības birojam (SAB) ir zināmi izlūki, kas Latvijā strādā Krievijas vēstniecības piesegā, bet par konkrētām personām komentārus birojs nesniegs.

To, komentējot ziņas, ka Krievijas vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs ir Krievijas Bruņoto spēku Galvenās pārvaldes virsnieks, pavēstīja SAB.

SAB nesniedz komentārus par konkrētu ārvalstu diplomātisko darbinieku piederību izlūkošanas un drošības dienestiem, tomēr vienlaikus norāda, ka birojam ir zināms, ka Krievijas vēstniecībā Latvijā zem diplomātiskā piesega strādā vairāki izlūkošanas un drošības dienestu virsnieki, tajā skaitā Krievijas militārā izlūkošanas dienesta pārstāvji.

SAB uzsver, ka vēstniecību piesegu izlūkošanas darbību īstenošanai Latvijā izmanto vairāku ārpus NATO un Eiropas Savienības esošu valstu dienesti. SAB uzdevums ir identificēt šos izlūkus citu diplomātu vidū un īstenot katram gadījumam īpaši piemērotus pretizlūkošanas pasākumus, norādīja birojā.

Tiek pieļauts, ka ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās Latvijā var būt 10% līdz 30% no kopējā diplomātu skaita. Pēdējos gados SAB īstenojis aktīvus pretizlūkošanas pasākumus, kā rezultātā atsevišķās vēstniecībās izlūku īpatsvars esot būtiski samazināts.

SAB izmanto dažādas ārvalstu izlūkdienestu darbības kontroles un ierobežošanas metodes, norādīja birojā. Piemēram, ja izlūks Latvijā strādā zem diplomāta piesega un tam ir diplomāta imunitāte, izlūka darbības pārtraukšanai var tikt piemērota izraidīšana no valsts. Parasti izraidīšana seko tad, ja izlūks ir centies iegūt klasificētu informāciju, vai tam ir radušās iespējas iegūt informāciju, kas ir saistīta ar valsts drošību.

Izraidīšana var notikt diskrēti, plašāku sabiedrību par to neinformējot, tomēr atsevišķos gadījumos tai seko publisks paziņojums. Piemēram, šogad martā Latvijas ārlietu ministrs paziņoja, ka, solidarizējoties ar Lielbritāniju un citām Eiropas valstīm saistībā ar “Skripaļu lietu”, no Latvijas tiek izraidīts Krievijas vēstniecības otrais sekretārs.

Vēl viens izlūkdienestu darbību ierobežojošs solis ir vīzas atteikums virsniekam, kas zem diplomātiskā piesega vēlas sākt darbu Latvijā. Tāpat atsevišķos gadījumos var pieņemt lēmumu par vīzas nepagarināšanu, liekot izlūkam pārtraukt darbu Latvijā ātrāk nekā plānots.

Ja identificēta ārvalstu izlūka darbība nerada apdraudējumu valsts drošībai, pretizlūkošanas interesēs ir realizēt šī izlūka kontroli, iegūstot pēc iespējas plašāku informāciju par tā pārstāvētā dienesta interesēm, darba metodiku, īpatnībām, vienlaikus nepieļaujot neizpaužamas informācijas nonākšanu izlūka rīcībā.

Kā viena no pretizlūkošanas darba metodēm ir izlūku kontaktpersonu loka apzināšana, vēršot uzmanību uz “diplomāta” piederību izlūkdienestam, norādīja SAB.

“Mbk.media” vēsta, ka Krievijas vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs Romāns Tatarka savulaik studējis Maskavas Militāri diplomātiskajā akadēmijā kopā ar Krievijas militārā izlūkdienesta GRU līdzstrādnieku Anatoliju Čepigu, kurš tiek turēts aizdomās par bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa saindēšanu.

Hodorkovska portālā “Mbk.media” publicēti to cilvēku vārdi, kuri kopā ar Čepigu studējuši šai GRU augstākajā mācību iestādē, kuras oficiālais nosaukums šobrīd ir Krievijas Aizsardzības ministrijas militārā akadēmija.

Šai augstskolā, kuru paši GRU virsnieki iedēvējuši par “konservatoriju”, tiek gatavoti nākamie Krievijas militārā izlūkdienesta darbinieki.

“Mbk.media” izpētījis, ka laikā no 2009. līdz 2015.gadam šīs augstskolas kopmītnēs kopā ar Čepigu bijuši pierakstīti 12 Krievijas Bruņoto spēku virsnieki, tai skaitā Tatarka, kurš pirms tam studējis Čerepovecas augstākajā radioelektronikas militāro inženieru skolā, kura gatavo radioizlūkošanas speciālistus GRU vajadzībām.

Pirmā dokumentālā norāde uz Tatarkas diplomāta karjeru atrodama 2011.gadā, kad viņš minēts Latvijas Ārlietu ministrijas publiskotajā Latvijā akreditēto ārvalstu diplomātu sarakstā kā Krievijas vēstniecības trešais sekretārs. 2018.gada sarakstā viņš ierakstīts jau kā vēstniecības pirmais sekretārs.

Portāls pieļauj, ka Tatarkas pienākumos ietilpst gan interese par svarīgiem Latvijas infrastruktūras objektiem, gan kontaktu uzturēšana ar prokremliskajiem darboņiem, gan, iespējams, arī Latvijā patvērumu radušo Krievijas politisko emigrantu novērošana.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz