NEPLP pret izredzēto kastām Latvijas Radio

Latvijas radio

Vai aiz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kritikas par Latvijas Radio (LR) kopš pavasara vienīgās valdes locekles Sigitas Roķes atlaišanu ir organizēta kampaņa? Vai viņas vadībā slēgtie sponsorēšanas līgumi ir tikai nevainīgas sociālās kampaņas vai tā ir tikai kādu stabilāku shēmu aisberga redzamā daļa? Kādas cerības saistāmas ar NEPLP vienprātīgi iecelto jauno LR vadību? 

Par to nra.lv intervijā ar NEPLP locekļiem – par Latvijas Radio atbildīgo Ivaru Āboliņu un līdzatbildīgo Patriku Grīvu.

– Kas tik strauji izmainīja attieksmi pret Sigitu Roķi, kurai vēl nesen paudāt uzticēšanos?

Patriks Grīva: – Sākot pildīt pienākumus padomē februārī, sastapāmies ar ļoti disfunkcionālu LR valdi, kurā trīs cilvēki savā starpā ne tikai nesadarbojās, bet arī viņu kompetenču līmenis bija ļoti zems. Bijām spiesti izteikt neuzticību Aldim Pauliņam un Uldim Lavrinovičam. S. Roķei vienīgajai bija redzējums vismaz par šo gadu, kā varētu izskatīties LR. Tā kā viņa bija arī satura cilvēks, kas ir ļoti būtiska komponente, un radio nevarēja atstāt pilnībā bez vadības, izteicām uzticību, balstoties uz viņas tā brīža redzējumu. Tobrīd nevarējām konstatēt viņas spējas vadīt organizāciju – vēlāk izrādījās, ka šo spēju nav. Saturiski, iespējams, viņa mūs spēja pārliecināt ar savām prasmēm, bet attiecībā uz organizācijas pārvaldību, finansēm, personālvadību, izrādījās, ka šo spēju nav, un pēdējos mēnešos atklājām būtiskus pārkāpumus viņas darbā.

– Varat konkretizēt, kas ir tie «graujošie» un «šokējošie» pārkāpumi Roķes izpildījumā, par ko viņa atbrīvota no amata? Tie ir likuma vai kādu normatīvo aktu pārkāpumi, vai vienkārši viņa zaudēja NEPLP kā LR kapitāldaļu turētāja uzticību?

Ivars Āboliņš: – Pārkāpumi ir vairāki. Piemēram, pērn 16. jūnijā viņa parakstījusi līgumu par 252 raidījumiem, no kuriem katrs ir 30 sekunžu garš un tiek atskaņoti arī LR5 ēterā, lai gan LR5 nedrīkst piedalīties reklāmas tirgū. Ir skaidrs, ka tā ir reklāma. Un nav nozīmes, vai tā ir sociālā kampaņa, jo LR5 par to saņēmis naudu – 8700 eiro. Šāds līgums ir arī LR1 un LR2, kur reklāma ir atļauta, bet šī konkrētā reklāma tika slēpta zem vārda «raidījumi». Vai tas darīts, lai apietu noteikto sešu minūšu reklāmas ierobežojumu stundā? Šie 252 raidījumi neparādās arī atskaitē par sabiedrisko pasūtījumu. Būtībā ir laista slēptā reklāma, kas ir likuma pārkāpums, bet par to nevaram sodīt, jo ir iestājies noilgums. Un tas ir tikai viens no līgumiem!

P. G.: – Par tāda veida līgumiem komercstacijām būtu sods līdz 7000 eiro.

Ir vēl līgums par raidījuma atbalstīšanu par 14,21 eiro LR2, klausītākajā radiostacijā Latvijā. Šādi izcenojumi ir klasisks dempings vai varbūt kas vairāk un liek domāt, ka patiesā kopējā līguma summa te nemaz neparādās.

I. Ā.: – Šie līgumi bija viens no iemesliem, kāpēc sašķobījās mūsu uzticība Roķei. Jau kopš vasaras prasījām, lai LR izveido skaidrus sponsorēšanas, reklāmu noteikumus.

Vēl vienā līgumā redzam, ka par milzīgu auditoriju, pērkot saturu, partneri samaksājuši 1815 eiro – 10 vai pat 20 reižu mazāk, nekā ir tirgus cena. Un šādi līgumi LR nav retums. Roķe līdz pēdējam cīnījās pret vienotu noteikumu izstrādāšanu, kas pārtrauktu praksi, kad LR ēters tiek izpārdots par cenām krietni zem tirgus līmeņa.

P. G.: – Komersants, kurš pērk reklāmu radio sava biznesa interesēs, ir vienojies, ka radio apņemas konkrētu saturu pārraidīt raidījumos. Nav runa par tādu formātu, kur tiek atskaņots atbalsta partnera vārds, neietekmējot saturu, raidījuma sākumā un beigās un varbūt pat vidū! Līguma priekšmetā norādīts, ka LR1, LR2 vadošajās programmās un pat reģionālo ziņu slejā ir konkrēti atrunāts saturs. Ja atbalstītāja zīmola Amigo būtiska mērķauditorija ir seniori, tad viņi nopērk lielu apjomu raidījumu ar informāciju, kas interesē seniorus, un pēc tiem iet Amigoreklāma. Pat reģionu ziņas tiek veidotas tā, lai tās uzrunātu seniorus.

I. Ā.: – Turklāt līgumā ir punkts, kas nosaka, ka, ja komersantu neapmierina saturs, tad LR ne tikai atdod naudu atpakaļ, bet vēl maksā līgumsodu!

P. G.: – Tādējādi līgumā ietvertais punkts par redakcionālo neatkarību ir ļoti formāls. Tas nosaka, ka partneris ievēro radio redakcionālo neatkarību un radio darbību reglamentējošo normatīvo tiesību aktu, bet tas ir klajā pretrunā ar pirms tam līguma priekšmetā paredzēto, kur viss jau būtībā ir nopirkts.

– Nezinu, vai arguments ir finanšu nepietiekamība, kā dēļ esot slēgti sponsorēšanas līgumi, bet tādi, pēc Roķes teiktā, esot bijuši arī iepriekšējo vadītāju laikā. Tas nozīmē, ka iepriekšējie LR uzraugi tiem nav pievērsuši uzmanību?

I. Ā.: – Ja šādi līgumi slēgti naudas trūkuma dēļ, tad jājautā, kādu finansiālu atdevi dod šie līgumi par 14 eiro vai par summu, kas ir 20 reižu mazāka nekā tirgus cena? Vai šādi līgumi bija pieejami arī citiem partneriem? Nē! Ir kādi izredzētie, kuriem tiek piedāvātas šādas neadekvātas cenas.

No Roķes bija ļoti grūti iegūt informāciju. Arī informāciju par darbinieku piemaksām mums nesniedza vairākus mēnešus, līdz beigās iedeva papīra formātā, un mums naktīs bija datorā jāpārraksta deviņas mapes. Pēc mūsu informācijas, iepriekšējie uzraugi vienkārši nebija tikuši līdz šīm piemaksām, esam pirmie, kuriem tas izdevies. Turpināsim pētīt līgumus, bet skaidrs, ka turpmāk tādi netiks slēgti un tirgot saturu, kā tas notika Roķes kundzes laikā, nevarēs. Ja šādi klaji neētiski un nepieņemami līgumi ir slēgti, jo trūka naudas, tad ir jājautā, vai drīkst zagt, ja kādam nav naudas?

– S. Roķe, savukārt, fiksējusi attiecību pasliktināšanos kopš vasaras, kad LR darbinieki izteica neuzticību I. Āboliņam, pārmetot iejaukšanos LR saturā, kontekstā ar prasībām LR5 nodrošināt 80% latviešu mūzikas īpatsvaru, neskaitot autorraidījumus. Vai šo nevar traktēt kā atriebību?

I. Ā.: – Protams, ka ne! Tie ir konkrēti pārkāpumi, un tie veikti vēl pirms šiem notikumiem. Turklāt ideja par to, ka LR5 jābūt Latvijas mūzikas kanālam, nāk no Roķes kundzes koncepcijas. Roķes kundze piekopj sev ierasto praksi melot, sakot, ka tā nav bijis, tāpat kā par savu ierosinājumu par Radio Klasiku, kas jāattīsta kā kultūras kanāls – tas arī rakstīts viņas koncepcijā. Mēs tikai konsekventi prasījām viņai veikt reformas LR, pilnveidot algu sistēmu un pildīt pašas koncepciju, uz kuras pamata viņa palika amatā.

P. G.: – Tas, kā radio kolektīvs izteica savu pozīciju, raidot klipus sabiedriskajā medijā, bija neiedomājami. Var vārda brīvību paust sociālajos tīklos vai blogos, bet ne sabiedriskajā medijā skandēt klipus četras dienas primetime! Tā bija pamatīga kampaņa! Jautājām, kas samaksājis par to, bet atbildi nesaņēmām. Visdrīzāk – sabiedrība.

I. Ā.: – Katrā ziņā pēdējā laika notikumi ap LR vadību lielā mērā tiek eskalēti no malas. Mūsu rīcībā ir Baltijas Mediju izcilības centra, Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) vadītājas Ritas Rudušas rakstīti epasti, kuros viņa jautā, «vai jaudīgākie reģionāļi būtu gatavi ielikt reklāmu, kuras teksts būtu apmēram šāds: «Aizstāvi savu radio, pieprasi Saeimai atlaist NEPLP!» Epasts izsūtīts reģionālajiem medijiem, vadošajiem Latvijas žurnālistiem. Kādā citā epastā viņa secina, ka «uzbrukumu pirmajā kārtā ļoti vērtīgi bija tas, ka reģionālā prese publicēja atbalsta reklāmas. Parunāšu ar Radio mārketinga komandu, iespējams, noderētu kaut kas līdzīgs arī šoreiz. Un tad visu avīžu eksemplārus aizsūtu deputātiem, Kultūras ministrijai un NEPLP locekļiem».

Tātad ir bijusi uzbrukumu pirmā kārta, kas vērsta pret NEPLP, un varam secināt, ka ir sākta uzbrukumu otrā kārta. Ar kādiem mērķiem Ruduša un viņas atbalstītāji rīko šīs uzbrukuma kārtas? Kas slēpjas aiz tā? Vai viņa arī vada Radio mārketinga komandu? Vai ir pieņemami rīkot uzbrukuma kārtas pret neatkarīgu institūciju?

P.G.: – Un aicina virzīt sabiedrības domu gultnē, lai Saeima atlaistu NEPLP.

– Epasts izsūtīts vēl pēc jaunās LR vadības iecelšanas?

I. Ā.: – Izsūtīts pirms, bet sarakste par šādu reklāmu publicēšanu turpinās vēl pēc. Jājautā, kurš ir ieinteresēts diskreditēt LR, tās jauno valdi un NEPLP, un kādi mērķi vada šos cilvēkus, kuri veido šo kampaņu?

– Jums ir kāda versija?

P. G.: – Ļoti īpatnējas lietas sāka notikt brīdī, kad sīkāk pieķērāmies algām. Sākotnēji apskatot algu sarakstu, domājām – cilvēkiem tiešām ir pamats protestiem, ja alga uz papīra ir 600- 800 eiro un darba apjoms ir pietiekami liels. Tad izrādījās, ka ir vēl lielas un regulāras piemaksas, informāciju par kurām mums sniegt vilcinājās, līdz pēc trīs mēnešiem tikām aicināti apbruņoties ar pildspalvām un papīru un doties klātienē to norakstīt. Kad ieradāmies sešu cilvēku sastāvā, pārsteiguma efekta pārņemti LR vadības cilvēki tomēr prasīto izdrukāja.

– Ja, kā viņi argumentē, tas ir papildu darbs, projekti, vai piemaksas nešķiet pieņemamas?

I. Ā.: – Minēšu piemēru. Ir kāds tirgvedības speciālists, kuram amata aprakstā minēta astoņu stundu darba diena, viņš pelna 800 eiro, bet, kā identificējām, aptuveni pusi šā laika viņš ikdienā nav atradies darba vietā, jo viņš ir strādājis papildu darbus, par ko brīžiem maksāts pat 200% no pamatalgas. Tad par ko viņš saņēmis pamatalgu, ja visu laiku strādā papilddarbus? Un kāpēc atsevišķiem cilvēkiem šīs piemaksas regulāri ir algas apmērā?

– Tā varbūt ir iespēja noturēt labākos žurnālistus? Vai uzskatāt, ka LR žurnālistu atalgojums ir pietiekami konkurētspējīgs?

P. G.: – Aptuveni cilvēkiem 20 piemaksas ir pat ap 1000 eiro mēnesī un vairāk, tās ir regulāras un lielas, citkārt divreiz lielākas nekā alga, maksātas pusotra gada garumā, iespējams, ka arī ilgākā laikā. Neiebilstam pret lielu atalgojumu, bet piemaksas nedrīkst regulāri būt pamatalgas apjomā un vairāk. Tajā pašā laikā lielākajai daļai darbinieku ir ļoti minimālas piemaksas – 50, 20 eiro, 100, 200 eiro – vai tās nesaņem vispār.

– Kāds varētu būt šādas diferenciācijas mērķis?

P.G.: – Ir zināma grupa, kas pēc kaut kādiem kritērijiem ir izvirzīta kā elitāra.

– Nopirkta lojalitāte?

I. Ā.: – Tas jāprasa Roķes kundzei.

P. G.: – Tie nebūt nav vadošie ētera žurnālisti, daudziem viņu vārdi būtu sveši. Interesanti, ka viens no lielāko piemaksu saņēmējiem ir kāds žurnālists, kura vārdu nevar atrast pat Google.

– NEPLP locekļiem ir piemaksas?

P. G.: – Mana alga ir 1300 eiro, Ivaram kā priekšsēdētāja vietniekam 1500, un nekādu piemaksu nav.

I. Ā.: – Izskan arguments, kas tas viss jau sācies pirms Roķes, un viņa, nabadzīte, nevarēja neko izdarīt! Septiņu mēnešu laikā viņa nedarīja neko, lai sistēmu mainītu – ne centās mainīt līgumus, ne netaisnīgo atalgojuma sistēmu. Viņas dēļ ir būtiski aizkavēta arī sabiedriskā pasūtījuma vadlīniju izstrāde un apstiprināšana, jo Roķe nekontaktējās, ar viņu nevarēja šos jautājumus risināt. Tādēļ liekam milzīgas cerības uz jauno valdi.

– LR ir spēcīga arodbiedrība – kāpēc tā necēla trauksmi par šādu nevienlīdzīgu atalgojuma sistēmu?

I. Ā.: – Arodbiedrība par to nezināja.

P. G.: – Noprotam, ka par to zina tikai atsevišķi cilvēki. Tikko uzzinājām par šo piemaksu apjomu, tikāmies ar arodbiedrību un vadošajiem LR žurnālistiem – viņi neticēja un, domāju, netic joprojām.

– Ar jauno vadību esat vienisprātis gan par algu reformēšanu, gan līgumiem, ir skaidrība, kā atšķiras normāls reklāmas un sponsorēšanas līgums no slēptās reklāmas un neatļautas satura pirkšanas un ietekmēšanas?

I. Ā.: – Jā, esam runājuši, ka algu reforma jāveic līdz 1. janvārim. NEPLP ir izcīnījusi valsts budžetā papildus 439 tūkstošus eiro LR darbinieku algām, un šai naudai jābūt iestrādātai jaunajā algu sistēmā. Līdzšinējo sponsorēšanas, reklāmas līgumu sistēmu mēs vērtējam kā nepieņemamu. Latvijas Televīzijā nekas tāds nenotiek. Roķes kundzei jau no jūlija prasījām izstrādāt nolikumu ar visiem redzamām cenām, ar kuru var jebkurš iepazīties internetā. Jaunā valde apņēmusies to izdarīt, tādējādi vairs netiks tirgots saturs un LR ēters pārdots par smieklīgi zemām cenām. Arī par strukturālajām reformām esam runājuši ar jauno valdi.

– Kas konkrēti slēpjas aiz šī strukturālo reformu jēdziena? Vismaz Una Klapkalne pēc apstiprināšanas runāja nevis par reformām, bet vienkārši par darba organizāciju.

P. G.: – Uz strukturālo reformu nepieciešamību labi norāda funkciju audits, kuru pēc mūsu prasības LR pavasarī pasūtīja neatkarīgai kompānijai Deloitte. Vairākkārt aicinājām tā rezultātus publiskot, bet Roķes iniciatīva bija tos noslepenot. Audits parādīja ļoti būtiskus trūkumus organizatoriskajā un finanšu sistēmā, caurskatāmībā un efektivitātē. Izvērtējot šo auditu, kompetentam vadītājam nav citu iespēju, kā veikt struktūras reformas, ko Sigita nedarīja.

I. Ā.: – Kādēļ, piemēram, Latvijas Televīzijā algu sistēma ir sakārtota, un kādēļ to nevar izdarīt LR, kāpēc tur šādi aizdomīgi līgumi? Vai nu S. Roķei trūka kompetences, vēlēšanās, vai kādi citi iemesli.

– Viņa sākotnēji netika apstiprināta kā vadītāja, bet atbildīgā par programmu attīstību. Ja sakāt, ka Roķe nav kompetenta vadītāja, vai arī programmu sfērā viņa nevarēja turpināt strādāt?

I. Ā.: – Minētos absurdos līgumus viņa ir slēgusi kā valdes locekle programmu attīstības jautājumos, savā kompetences jomā, līdz ar to viņa nevarēja turpināt strādāt arī šajā jomā.

– Sabiedrības kritiku par jūsu nostāju pret LR vadību saistāt tikai ar pret jums organizēto vienas nevalstiskās organizācijas kampaņu, vai tomēr sabiedrībai ir bažas, ka, īpaši tuvojoties Saeimas vēlēšanām, tiks ietekmēts sabiedriskais medijs?

I. Ā.: – Domāju, ka jaunā valde ir noņēmusi jebkādas bažas par tās potenciālu ietekmējamību. U. Klapkalne citastarp ir darbojusies Sorosa fondā Latvija, arī vadījusi ziņu aģentūru LETA, Mārīte Tukiša ilgstoši strādājusi komercradio. Nav nekādu bažu šādām aizdomām.

P. G.: – Jau no pirmās darba dienas NEPLP varējām lasīt komentārus par to, ka esam kaut kādu politisko spēku vadīti, oligarhu ielikteņi. Nepārmetu tiem, kas raksta šādus viedokļus, jo jau kopš neatkarības sākuma par to tiek šādi runāts un cilvēki, kuri ir ļoti tālu no šiem procesiem, savādāk neprot tos vērtēt. Mēs darām savu darbu pēc labākās sirdsapziņas, un neizjūtu nekādu ietekmējamību.

– Neesat pa šo laiku izjutuši nekāda veida politisku spiedienu?

P. G.: – Nevienā brīdī! Neviens nekad nav norādījis, kas jādara, un pat nav mēģinājis to darīt.

I. Ā.: – Tas gan nenozīmē, ka nekomunicējam ar politiķiem – dialogs ar viņiem ir mūsu darba sastāvdaļa, jo, tikai komunicējot ar lēmumu pieņēmējiem, mēs varam viņus pārliecināt par sabiedrisko mediju budžeta un citām vajadzībām.

– Vai daļu bažu nevarētu noņemt sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus, kas ierakstīta koncepcijā, bet budžetā joprojām neparādās?

I. Ā.: – Protams, mēs to esam atbalstījuši no pirmās dienas! Bet tas ir politisks lēmums.

– Tad varbūt arī nebūtu šādu dīvainu līgumu?

I. Ā: – Es nošķirtu šos jautājumus, šiem līgumiem nav nekāda sakara ar iziešanu no reklāmas tirgus! Pat simts līgumu par 14 eiro neatsver viena tirgziņa viena mēneša piemaksu!

P. G.: – Tas vienkārši ir pārkāpums, kas nav pieņemams! Vienlaikus, cīnoties par lielāku LR budžetu, vajadzētu arī ekonomiskāk rīkoties ar esošajiem līdzekļiem. Multimediju studija jau trīs gadus nav nodota ekspluatācijā, tajā iztērēti vairāk nekā 200 000 eiro, un nav zināms, vai un kad tā sāks darboties.

Avots: nra.lv

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz