Valsts iegulda miljonus elektroniskajos pakalpojumos, ko izmanto vien pāris procenti iedzīvotāju

valsts-iegulda-miljonus-elektroniskajos-pakalpojumos

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK), vēsta db.lv.

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Lai to nodrošinātu, starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) un Latvijas valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) noslēgts līgums par sertifikācijas pakalpojumiem, lai eID kartēs iekļautu elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta rīkus. Tas paredz, ka piecu gadu laikā, no 2011. līdz 2016.gadam, LVRTC no PMLP saņems 4,3 miljonus eiro jeb 847 000 eiro gadā, no kuriem 2,9 miljoni eiro ir samaksa par sertifikācijas pakalpojumiem, bet 1,4 miljoni eiro – par e-paraksta laika zīmogiem (katrā eID kartē 120 laika zīmogi).

Valsts kontroles ieskatā valsts budžeta līdzekļu izlietojums eID kartēs iekļauto elektroniskās autentifikācijas un elektroniskā paraksta rīku samaksai nav uzskatāms par efektīvu un veiktie ieguldījumi neattaisnojas, jo netiek sasniegts noteiktais mērķis. Pastāvot citām ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, iedzīvotāji eID kartes elektroniskās iespējas izmanto maz, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Tā, piemēram, tikai 2% eID karšu lietotāju ir izmantojuši elektroniskajam parakstam eID kartē iekļauto funkcionalitāti, bet no četru gadu laikā valsts apmaksātajiem 80 miljoniem e-parakstu, kas iekļauti eID kartē, izmantoti tikai 0,5%.

No kopējiem 2015.gadā Latvijā veiktajiem 3,2 miljoniem elektronisko parakstu vien nepilni 362 000 jeb 11%  parakstu ir veikti ar eID kartē iekļauto funkcionalitāti.

«Situācijā, kad tik daudzās nozīmīgās nozarēs valstī nav rodams nepieciešamais finansējums, atvēlēt miljonus eiro absolūtam iedzīvotāju vairākumam nevajadzīgam pakalpojumam nav labas pārvaldības princips,» komentē valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole arī secinājusi, ka pēc eID kartē iekļauto valsts apmaksāto 120 laika zīmogu izlietošanas tikai 5% personu ir turpinājuši izmantot eID kartes elektroniskā paraksta radīšanai, iegādājoties laika zīmogus par saviem līdzekļiem. Savukārt autentifikācijai, lai saņemtu elektroniskos pakalpojumus, valsts iestādes pašas ir izveidojušas un jau uztur rīkus, kā arī plaši tiek izmantoti ārēju pakalpojumu sniedzēju autentifikācijas rīki – internetbanka, mobilais iD, elektroniskā paraksta autentifikācija un citi.

Neraugoties uz zemo iedzīvotāju interesi izmantot eID kartes elektroniskās iespējas, plānots turpināt iesākto vēl plašākā apjomā, ar nākamā līguma slēgšanu no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājot neierobežotu skaitu laika zīmogu elektroniskā paraksta radīšanai, kam kopumā piecu gadu laikā būtu nepieciešami 9,5 miljoni eiro – vairāk nekā divas reizes vairāk par līdzšinējo izdevumu apmēru.

Valsts kontrole uzskata, ka pirms jauna līguma slēgšanas ir rūpīgi jāizvērtē un jāpieņem konceptuāli lēmumi, vispirms noskaidrojot, kā panākt, ka eID kartes funkcionālās iespējas tiek plaši izmantotas, neraugoties uz to, ka tirgū pastāv dažādi izdevīgāki un lētāki risinājumi, vai arī izvērtējot iespēju atteikties no eID funkcionalitāšu, kuras iedzīvotāji neizmanto, visaptverošas finansēšanas no valsts budžeta līdzekļiem.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: db.lv

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

1 Komentārs on "Valsts iegulda miljonus elektroniskajos pakalpojumos, ko izmanto vien pāris procenti iedzīvotāju"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
latvietis parastais
latvietis parastais

kāds risinājums ? Ar papildus normatīvajiem aktiem piespiest tautu lietot , aizliegt lietot alternatīvos variantus un viss būs kārtībā . Vajag tikai izdomu …

wpDiscuz