Aktīvie pensiju plāni neizmanto iespējas un pieviļ

MĀRTIŅŠ APINIS, Neatkarīgā

Straujais kāpums, ko pēdējā laikā esam redzējuši pasaules akciju tirgos, diemžēl nav kalpojis par pietiekamu dzinuli, lai Latvijas pensiju 2. līmeņa pat visagresīvākie plāni tiktu pie vērā ņemama ienesīguma. Šie mīnusi laika gaitā izlīdzināsies un noteikti pat pārvērtīsies plusos, tomēr paliek zināms rūgtums par zaudētajām iespējām, tādējādi radot bažas, vai tādas tiks pilnvērtīgi izmantotas arī nākotnē.

Attiecībā uz Latvijas pensiju 2. līmeni pirms dažiem gadiem bija pamats diskusijām par no klientiem iekasēto komisiju lielumu, pēc tam radās jautājumi par to, vai ieguldījumu jomā varam atteikties no pārmērīga konservatīvisma, vairāk līdzekļu atvēlot akciju tirgum, tādējādi ilgtermiņā būtu iespējams sakrāt vairāk. Abi šie jautājumi ir atrisināti – komisijas no kādreizējā pusotra diviem procentiem ir kritušās līdz procenta desmitdaļām, bet attiecībā uz ieguldījumiem mums ir radušies pensiju plāni, kuri 100% no līdzekļiem var novirzīt akciju tirgum. Taču, ja paraugāmies uz kopējiem Latvijas pensiju plānu rezultātiem, rodas objektīvs pamats zināmai nepatikai. Šajā gadījumā runa īpaši ir par aktīvajiem pensiju plāniem, kurus iepriekš bija pamats uzskatīt par celmlaužiem, lai nākotnes sirmgalvju dzīve kļūtu krietni gaišāka nekā viņu pašreizējiem priekštečiem. Līdz šim ar patiesu izpratni varēja attiekties pret mīnusu vērto sniegumu konservatīvajiem pensiju plāniem, kuri objektīvu apstākļu dēļ bija spiesti piedzīvot savos portfeļos jau iepriekš iepirkto obligāciju tirgus vērtības strauju samazināšanos. Taču šādu izpratni būtu visai grūti attiecināt uz tiem pensiju plāniem, kuriem ir iespēja lielāko daļu vai pat visus līdzekļus investēt akciju biržās.

Atpaliek no tirgus dinamikas

Eiropas ekonomikas lokomotīves Vācijas akciju tirgus indekss DAX gada laikā pieaudzis par 15,87%. Francijas akciju tirgus barometra CAC 40 vērtība gada laikā kāpusi par 11,21%. Turpat 11% kāpums ir bijis Spānijas indeksam IBEX 35, bet vairāk nekā 7% vērta izaugsme ir bijusi pat ekonomiskā depresijā slīgstošās Zviedrijas biržas indikatoram “OMX Stockholm 30”. Pēdējā mēneša laikā notikušā krituma dēļ ievērojami zemāku atdevi demonstrē Volstrītas indeksi. Piemēram, ASV plašā tirgus indeksa “Standard & Poor’s 500” vērtība pakāpusies par 3,05%, bet dinamisko tehnoloģisko sektoru lielā mērā pārstāvošais “Nasdaq Composite” pieaudzis par 4,15%. Uz nule kā aprakstītā fona akciju tirgū ieguldošie 2. pensiju līmeņa plāni ievērojami atpaliek. Neviens no 2. pensiju līmeņa plāniem, kuriem atļauts akciju tirgū investēt pat 100% līdzekļu, viena gada laikā nav spējis sasniegt pat ASV tirgus indeksu vērtu atdevi. Pāris labākajiem no tiem gada laikā ir izdevies tikt pie apmēram pusotra procenta vērtas vai “par kapeiku” lielākas atdeves, liecina portāla “manapensija.lv” dati par ienesīgumu šā gada 16. augustā. Saskaņā ar tiem no 11 pensiju plāniem, kuri strādā vismaz gadu un kuriem ir atļauts līdz 100% līdzekļu ieguldīt akciju tirgū, septiņiem ienesīgums gada laikā ir mērāms ar mīnusa zīmi, sliktākajā gadījumā -3,5% vērtu. Minētais liecina, ka vismaz attiecībā uz pēdējo gadu fondu pārvaldnieku izvēlētie finanšu instrumenti nav bijuši tādi, kas ļautu tikt pie augstākās atdeves pašreizējā tirgus situācijā. Tomēr uz visa nepatīkamā fona ir arī kāda labā ziņa, un tā varbūt ir pat vairāk izšķiroša nekā nule kā aprakstītās negācijas. Tie četri minētā ieguldījumu segmenta plāni, kuri darbojas vismaz piecus gadus, minētajā laika periodā ir strādājuši ar ap 5-7% vērtu atdevi vidējos gada procentos. Tas ir vērtējams kā ļoti labs rādītājs, un, ja tuvu šiem rādītājiem izdotos strādāt arī turpmāk, ieguldītājiem noteikti nebūtu pamata vilties un nopelnītie līdzekļi varētu sniegt labu papildinājumu valsts piešķirtajai pensijai.

Ko tālāk?

Tas, ka pensiju fondiem īstermiņā nav izdevies izmantot iespējas, nebūtu iemesls tam, lai izdarītu kādas tūlītējas radikālas darbības, lai veiktu pensiju plānu maiņu. Patlaban finanšu tirgus ir kļuvis visai grūti prognozējams dažādu nezināmo dēļ, tādējādi šāda rīcība potenciālā pensijas krājēja finanšu situāciju var pasliktināt, turklāt pat neatgriezeniski. Tāpēc tagad ļoti bīstama var izrādīties strauja pāreja no ļoti aktīva pensiju plāna uz konservatīvu vai otrādi. Īpaši ar pārejām būtu jāuzmanās tiem, kuriem drīzumā ir plānots doties pensijā. Tāpēc brīdī, kad skats uz pasaules ekonomikas un finanšu tirgus horizontu ir nedaudz saduļķojies, labāk būtu turēties pie iepriekš pieņemtās stratēģijas, ja vien tā ir krājēja vecuma grupai atbilstoša. Kā jau daudzkārt pensiju pārvaldnieki ir atgādinājuši, jo jaunāks esi, jo potenciāli agresīvāka uz akciju tirgiem orientēta stratēģija sola potenciāli lielāku finanšu ieguvumu nākotnē. Attiecībā uz pārējo atliek vien paļauties uz finanšu profesionāļu darbošanos. Ja ir izveidojusies tāda situācija, kas atbilst iepriekš aprakstītajai, tad droši vien ir vērts pajautāt sava pensiju fonda pārvaldniekam, kāpēc līdzekļu atdeve ne tuvu nesasniedz to, ko demonstrē biržas indeksi. Jo vairāk būs šādu jautājumu, jo vairāk finanšu pārvaldnieki būs motivēti vētīt savas ieguldījumu stratēģijas. Attiecībā uz iepriekš minēto šobrīd nav pamata apgalvojumam, ka kāda no tām būtu slikta pelnīšanai ilgtermiņā, taču ir pamats jautājumam, kāpēc tā atpaliek no tirgus dinamikas. Var salīdzināt, kā konkrētā situācijā darbojas ieguldītāja interešu lokā esošie pensiju plāni, un tad to salīdzināt. Tas var būt šķiet laikietilpīgi un ķēpīgi, tomēr katra atsevišķa pensiju plāna spēja strādāt noteiktās tirgus situācijās var nozīmēt visai ievērojamu pensijas atšķirību.

Vai ieguldīt pašam?

Ja šķiet, ka finanšu līdzekļu pārvaldniekiem ar atdevi neiet kā plānots, un rodas līdzekļu pārpalikums, pēc citu finanšu nepieciešamību segšanas ir iespējas investēt pašam, tādējādi paverot iespēju veiksmes gadījumā savu nākotnes finanšu situāciju ievērojami uzlabot. Šeit ir iespējas iet nosacīti vieglāku un drošāku ceļu, kur atdeve varētu būt potenciāli mazāka, vai izvēlēties sarežģītākas iespējas, kuras varētu dot lielāku atdevi ilgtermiņā. Ja runājam par vieglāko un konservatīvāko variantu, tad tas būtu ieguldījums Latvijas valsts krājobligācijās. 17. augusta piedāvājumā gan viena, gan trīs gadu krājobligācijām valsts solīja 4% vērtu atdevi gadā. Tas ir daudz un atbilst laba ilgtermiņa pensiju fonda atdevei gadā, turklāt inflācija ir tendēta samazināties, līdz ar to ieguldījuma procenti varētu būt lielāki par patēriņa cenu kāpumu. Par piecu un septiņu gadu obligācijām tika solīta 3,8% vērta, bet 10 gadu obligācijām 3,9% vērta atdeve gadā. Jāpiebilst, ka ar valsts krājobligācijām nopelnītie procenti netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādējādi 4% vērtā atdeve kļūst vēl pievilcīgāka. Sevišķi vēl tāpēc, ka pats iegādes process var aizņemt dažas minūtes, nepieceļoties no rakstāmgalda. Ja tiek meklētas kādas alternatīvas un sarežģītākas iespējas, finanšu tirgū būtu jāmērķē vismaz uz 5% atdevi, lai pēc IIN samaksāšanas neto ienesīgums būtu vismaz aptuveni līdzvērtīgs krājobligācijām. Tikt pie 5% gada atdeves ilgtermiņā pat dinamiskajā akciju tirgū var nebūt viegli, jo, kā redzams, tirgus līknes nemitīgi neiet uz augšu, biržas indeksiem atkarībā no ekonomiskās situācijas te ceļoties, te paklūpot. Ja tiek nolemts izvēlēties šādas iespējas, tad, sabalansējot drošību un potenciālos ieguvumus, potenciāli labs risinājums varētu būt lielo fondu tirgus vērtību izmaiņām piesaistītie ieguldījumu fondi. Šajā gadījumā sevis izvēlētajā bankā vai ieguldījumu sabiedrībā ir jāatver tā dēvētais ieguldījumu konts. Tajā ir ietverti vēl divi konti – naudas konts finanšu līdzekļiem un vērtspapīru konts vērtspapīru uzglabāšanai. Kad naudas līdzekļi ir saistīti, ar internetbankas starpniecību var iesniegt fondu ieguldījumu daļas pirkšanas uzdevumu biržā. Ja kādam ir vēlme pelnīt uz Vācijas biržas indeksa svārstībām, tad to, piemēram, var izdarīt ar ieguldījumu fonda “iShares Core DAX UCITS ETF” starpniecību. Savukārt tradicionāli dinamiskajam ASV indeksam “Standard & Poor’s 500” var sekot līdzi ar ieguldījuma fonda “iShares S&P 500 EUR Hedged UCITS ETF” palīdzību. Jāpiebilst, ka minētā ieguldījuma fonda daļu vērtība tiek izteikta eiro valūtā, līdz ar to nav jābažījas par valūtas tirgus zaudējumiem, kas rodas, mainot eiro uz dolāriem, fonda daļas pērkot, un otrādi no dolāriem uz eiro, kad tās tiks pārdotas. Ieguldījumu fondi ir piesaistīti arī citu lielo biržas indeksu vērtību pārmaiņām, līdz ar to iespējas ieguldīt ir samērā plašas.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!