“Čekistu aizsardzības birojs” noslēpis ne tikai vārdus, bet pat VDK darbinieku amatu nosaukumus

čekas aģenti

Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) slepenās datu bāzes “Delta”, kuru Satversmes aizsardzības birojs (SAB) digitalizēja pirms nodošanas Latvijas Nacionālajam arhīvam, anonimizēšana tādā mērā, kādā tas darīts līdz šim, apgrūtina pētnieku darbu. Tā otrdien Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā sacīja LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pārstāvis Ainārs Bambals.

Viņš Saeimas komisiju informēja, ka zinātnieku komisijas darbs tuvojas noslēgumam. Jau 10. martā komisija rīkojusi konferenci, kurā nosprausti tālākie galvenie punkti. Bambals skaidroja, ka patlaban top komisijas ziņojums, bet tā kā tās locekļi piekļuvi SAB dokumentiem ieguvuši vien 7. februārī, tad “tas viss ir diezgan novēloti”.

Vēl komisija pauda bažas par SAB Totalitāro seku dokumentēšanas centra (TSDC) rīcībā esošo datu bāzi “Delta”, kas nodota Nacionālajam arhīvam. Datu bāzē esošie dati esot anonimizēti, bet tas darīts tādā veidā, ka praktiski dati pētniecībā nav izmantojami. Savukārt tas apgrūtina pētniecība.

Datu bāzē esošajiem materiāliem aizklāti ne tikai personu vārdi un uzvārdi, bet arī, piemēram, VDK darbinieku amatu nosaukumi un struktūrvienības. “Pētnieki uz rokas var saņemt anonimizētas izdrukas. Tādi dati pētniecībai rezultātu nedod,” pauda Bambals, piebilstot, ka pētnieki var skatīt VDK darbības veidus un virzienus, un galvenās apsūdzības, bet “patiesībā pētniecība ir apgrūtināta”. Vēlāk gan Bambals piebilda, ka anonimizēšanas veids gan no TSDC puses, gan Nacionālā arhīva puses noticis atbilstoši likumiem.

Bambals, runājot par dokumentu nodošanu Nacionālajam arhīvam, skaidroja, ka 1991. gadā tika pārkāpts provenances princips, līdz ar to izpētes komisijai no 2014. gada bijis diezgan apgrūtinoši dokumentus izmantot, jo tie atradušies gan SAB, gan iekšlietu ministrijā, gan Nacionālajā arhīvā. “Reāli var pētīt, ja dokumenti ir viena saimnieka rokā. Dokumenti visi ar laiku būtu nododami Nacionālajam arhīvam, un tikai tad pētniekiem būtu iespēja pilnvērtīgi pētīt šos dokumentus,” sacīja Bambals.

Rīgas apgabaltiesas tiesnesis un komisijas loceklis Juris Stukāns piebilda, ka SAB saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu nemaz nevar dot materiālus ar personu datiem. Iedodot vienu lapu no pētījuma materiāliem deputātei Lolitai Čigānei, Stukāns noteica: “Jūs redziet, ka tur nav nekas tāds, izņemot uzvārdus un adreses, kas varētu aizskart personas datus. Mūsu izpratnē “Delta” datu bāze ir ļoti svētīga un svarīga, lai izstāstītu, ko vāca, kā vāca un kādā veidā izmantoja.”

Pozitīvi zinātnieku komisija vērtē Tieslietu ministrijas spēju atrast finansējumu, lai uzlabotu un atjaunotu datu bāzi.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: delfi.lv

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

1 Komentārs on "“Čekistu aizsardzības birojs” noslēpis ne tikai vārdus, bet pat VDK darbinieku amatu nosaukumus"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Lamata
Lamata

Kad beidzot šīs komisijas locekļi pacentīsies uzzināt, ka Latvijā eksistē likumi ? Vēl jo vairāk , ievērojot pēdējā laikā izvērsto izglītošanas kampaņu par personas datu aizsardzību. Par personas datu aizsardzības likuma pārkāpšanu draud kriminālatbildība. Nedomāju, ka Maizītis ilgojas nonākt cietumā komisijas locekļu idejiskās pārliecības dēļ.

wpDiscuz