Bondaru pāris pie īpašuma ticis apšaubāma „dāvinājuma” rezultātā

Bondaru pāris

Jaunievēlētais Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars un viņa sieva Ieva Bondare 2001. gadā, kad Bondars bija Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, pie dārgās zemes Mārupē ir tikuši „dāvinājuma” rezultātā, – tā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati.

Bondara valsts amatpersonas deklarācija par 2001. gadu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskajā datu bāzē nav pieejama, taču kopš 2002. gada viņš deklarējis kopīpašumā ar Ievu Bondari esošu māju un zemi Mārupē, raksta portāls Pietiek.

Zemesgrāmatas dati rāda, ka Mārupes īpašums Bondaru ģimenes rīcībā nonācis vairākos piegājienos. Visizdevīgākais „darījums” Ievai Bondarei sanācis 2001. gada 30. jūlijā, kad 1934. gadā dzimusī Narcisa Ivbule viņai 8565 kvadrātmetrus Mārupes zemes vienkārši uzdāvinājusi, kā dāvinājuma vērtību uzrādot vienu tūkstoti latu.

Bondaru ģimene, kā izriet no zemesgrāmatas datiem, ir izrādījusies ļoti apsviedīga un jau pēc gada – 2002. gada 4. jūnijā ir nodevuši ekspluatācijā dzīvojamo māju Savukārt vēl gadu vēlāk, 2003. gada 10. jūlijā par 3000 latu izdevies nopirkt vēl otru zemesgabalu 3100 kvadrātmetru platībā.

Lai gan arī par šī zemesgabala oficiālo īpašnieci kļuvusi Ieva Bondare, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas datiem, darījumu veicis Bondars: viņš 2003. gadā „saskaņā ar pirkuma līgumu Nellijai Veinbergai” samaksājis tieši šādu summu – 3000 latu.

Par to, kāda patiesībā jau 2001. gadā ir bijusi par 1000 latiem Valsts prezidenta kancelejas vadītājam „uzdāvinātā” Mārupes īpašuma vērtība, liecina fakts, ka jau tā paša 2001. gada 20. augustā, tātad divus mēnešus pēc „dāvinājuma” īpašums ir ieķīlāts Latvijas Unibankā jau par principiāli citu summu – 43 867 latiem. 2004. gadā Nord/LB Latvija īpašums ieķīlāts jau par 72 490 latiem.

Jau aprakstīts, ka pēc Bondaram finansiāli potenciāli iznīcinošā tiesas sprieduma Latvijas Krājbankas bijušo valdes locekļu atbildības lietā ģimene ir metusies veikt darbības, kas liek domāt par mēģinājumiem paglābt Mārupes īpašumu no iespējamas zaudēšanas.

Šā gada 26. jūlijā Laulāto mantisko attiecību reģistrā ir oficiāli reģistrēta 1971. gadā dzimušā Bondara un viņa 1972. gadā dzimušās sievas „Vienošanās par mantas sadali”, ar kuru turpmāk tikai un vienīgi sievas īpašumā skaitās vienīgā patiesi vērtīgā Bondaru ģimenes manta – aprakstītais nekustamais īpašums Ieviņas Mārupē.

Kā mantas sadales vienošanās datums gan minēts datums pirms 11 gadiem – 2006. gada 12. jūnijs, taču šis laulību līgums ir reģistrēts jau pēc tiesas sprieduma. Joprojām atklāts ir jautājums, vai vienošanās tiešām ir noslēgta pirms 11 gadiem vai arī ar šāda datuma norādīšanu Bondars mēģina realizēt diezgan primitīvu blēdību – primitīvu tāpēc, ka tai faktiski nav cerību uz izdošanos.

Pirmās instances tiesas spriedumam stājoties spēkā, no septiņiem bijušajiem valdes locekļiem, tostarp arī politiķa Bondara, par labu bankas likvidatoram solidāri jāpiedzen 15 miljoni eiro – tātad pa aptuveni 2,14 miljoniem eiro „no galviņas”. Piedziņa var attiekties ne tikai uz viņu personiskajiem īpašumiem un uzkrājumiem, bet arī uz ģimeņu īpašumiem, ja tie nav īpaši nostiprināti kā konkrēta laulātā īpašums.

Lai gan Bondaru laulātais pāris vienošanos par mantas sadali it kā esot noslēdzis pirms 11 gadiem, tas oficiāli nav ticis reģistrēts. Tikmēr Civillikums skaidri nosaka: „Lai laulības līgumiem piešķirtu saistošu spēku pret trešajām personām, tie ierakstāmi laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu — arī zemes grāmatās.”

Savukārt Laulāto mantisko attiecību reģistrs rāda jau pieminēto šā gada 26. jūliju, savukārt zemesgrāmatā redzams, ka tajā laulību līgums ir iesniegts tikai dažas dienas agrāk – šā gada 21. jūlijā. Pats Bondars nevēlējās sniegt nekādus komentārus sakarā ar zemesgrāmatā iesniegto līgumu, vēsta portāls Pietiek.

Tas savukārt nozīmē – ja Bondari šķirtos, pilnīgi pietiktu ar viņu starpā noslēgtu vienošanos, kas nekur nav reģistrēta. Toties gadījumā, ja ir darīšana ar trešajām personām, tad tām šāda pirms 11 gadiem it kā noslēgta vienošanās nav saistoša – un piedziņa gadījumā, ja šāds spriedums arī stāsies spēkā, neizbēgami tiks vērsta arī uz „Mārupes miera ostu” un „ķirbju sarunvietu”.

Interesanti, ka nevienam medijam Bondars nav atklāti skaidrojis šo situāciju un savas darbības. „Kāpēc tagad ir reģistrēts? Zināt, ja es jums tagad stāstīšu visus veidus, kā es aizstāvēšos, tas maniem politiskajiem oponentiem, kas to visu iesākuši, būs ļoti izdevīgi,” – tādu atbildi viņš sniedzis, piemēram, sabiedriskajam radio.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: Pietiek

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz