TV3 raidījums “Nekā personīga”
Jaunās valdības veidošanas sarunās aizmirsts ir gaidāmais kadastrālo vērtību pieaugums. Stājoties spēkā jaunajām bāzes vērtībām, strauji celsies nekustamā īpašuma nodoklis. Lai to novērstu, valdībai līdz nākamā gada janvārim ir jāizstrādā likumprojekts. Janvāris tuvojas, bet plāna joprojām nav, ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga” (NP).
Ceturtdien Saeimā 1.lasījumā apstiprināti grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Tie paredz virkni izmaiņu likumā, bet galvenā – pielīdzināt kadastra vērtības 80% apjomā nekustamā īpašuma tirgus cenai. Līdz oktobrim var iesniegt priekšlikumus un tad Saeimai būs jāpieņem lēmums.
2025. gadā jāstājas spēkā jaunajām kadastra bāzes vērtībām. Līdz ar to paredzams straujš nekustamā īpašuma nodokļa lēciens. Valdība nav izstrādājusi plānu, kā to līdzsvarot, un arī neizskatās, ka tas kādu nopietni uztrauktu.
Likumprojekts nav jaunums. Pirmos grozījumus kadastra likumā Saeima apstiprināja jau 2021.gadā. Tika noteikts, ka 2025.gada 1.janvārī stāsies spēkā jaunas bāzes vērtības, kuras kopš 2016.gada ir iesaldētas. Kadastra vērtība ir cieši saistīta ar nekustamā īpašuma nodokli. Tā ir nodokļa bāze, kurai piemēro koeficientu pēc īpašuma veida un lietojuma. Tādējādi vērtību strauja atsaldēšana un pielīdzināšana tirgus cenām beigsies ar milzīgu nekustamā īpašuma nodokļa lēcienu.
Tas tika prognozēts jau likumprojekta izstrādes laikā, tāpēc Saeima uzdeva valdībai virkni mājasdarbu. Līdz 2021.gada 1.novembrim bija jāizstrādā un jāapstiprina risinājums īpašuma atbrīvošanai no nekustamā īpašuma nodokļa. Līdz 2021.gada 1.decembrim bija jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likuma grozījumi zemju masveida uzmērīšanai un visbeidzot līdz 2023.gada 30.jūnijam bija jāapstiprina jaunas kadastrālās bāzes vērtības.
No visiem mājasdarbiem valdība ar pamatīgu kavēšanos ir izpildījusi vienu, proti, šobrīd Saeimā esošajam likumprojektam vajadzētu atrisināt zemju masveida uzmērīšanas jautājumus. Grozījumus valdība Saeimai nodeva tikai vasarā – vairāk nekā pusotru gadu pēc noteiktā termiņa. Bet būtiskākās daļas – jaunas kadastra bāzu vērtības joprojām nav.
Likuma grozījumi bija jāizstrādā pakāpeniski, stāsta Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka.
“Protams, var kaut ko steidzināt, bet tas būtu stipri neloģiski, jo ir lietu secība, kuru noteikti ir jāievēro. […] Manuprāt, darbs tika uzsākts darīt laicīgi, bet diemžēl sociālie partneri, neskatoties uz to, ka Nekustamo īpašumu vērtēšanas padomes virzītie grozījumi bija 100% saskaņoti, tomēr virzīšanas laikā iesniedza jaunas papildu izmaiņas un skaidrs, ka to visu saskaņošana un nesaskaņošana un diskusijas, paņem papildu laiku,” saka Narnicka.
Tieslietu minsitre Inese Lībiņa-Egnere nezina, kāpēc bāzu aprēķināšana un apstiprināšana ir aizkavējusies. Ministre, tolaik būdama Saeimas deputāte, nobalsojusi par konkrētajiem likuma grozījumiem, taču sarunā ar Nekā Personīga skaidro, ka nevar atbildēt par 2021.gadā Saeimas lēmumiem.
“Nekā personīga” zināms, ka jaunās bāzes 2025.gadam zemes dienests jau ir aprēķinājis, taču tās vēl nav nodotas valdībai.
Aprēķiniem izmantoti jauni kritēriji, kas vēl nav apsitprināti ministru kabinetā. Jaunos aprēķinus saņēmusi arī Finanšu ministrija. Esot vairāki scenāriji, kā mazināt triecienu iedzīvotājiem.
FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne: “Šobrīd ir saņemtas jaunas kadastrālo vērtību prognozes, kuras vēl nav apstiprinātas Ministru kabinetā, un šobrīd aprēķini tiek pārrēķināti. Jebkurā gadījumā Finanšu ministrija ir izstrādājusi vairākus variantus, kādus varētu likt priekšā politiķiem […] Kuru variantu izvēlēties un vai akceptēt kādu no Finanšu ministrijas piedāvātajiem variantiem šobrīd tas ir politiķu jautājums.”
Kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms visos nekustamā īpašuma segmentos, iepriekš secinājusi Finanšu ministrija. Ievērojamākais kāpums paredzams tieši jaunajiem un sērijveida dzīvokļiem, pēc 2000.gada būvētām savrupmājām, kā arī lauksaimniecības zemei.
Balstoties uz Finanšu ministrijas 2022.gadā izstrādātā informatīvajā ziņojumā ietvertajiem datiem, var modelēt vairākus scenārijus, cik liels būs nekustamā īpašuma nodoklis, mainoties kadastrālajai vērtībai.
1. scenārijs:
Cilvēkam pieder dzīvoklis sērijveida projektā. Kadastrālā vērtība šobrīd ir 20 tūkstoši. Atbilstība tirgus cenai ir vidēji 49%. Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 0,2% gadā un netiek piemēroti nekādi atvieglojumi. Nodoklis varētu būt ap 40 eiro. Jaunie grozījumi paredz to pielīdzināt 80% apmērā tirgus vērtībai. Kadastrālā vērtība pieaug līdz 32 tūkstošiem un nodoklis – 65 eiro.
2. scenārijs:
Cilvēkam pieder dzīvoklis jaunajā projektā. Kadastrālā vērtība šobrīd ir 32 tūkstoši. Atbilstība tirgus cenai ir vidēji 30%. Kadastrālā vērtība pieaug līdz 85 tūkstošiem, palielinās nekustamā īpašuma nodokļa likme līdz 0,4% gadā un nodoklis pieaug 5 reizes – līdz aptuveni 340 eiro.
Šis Informatīvais ziņojums tā arī nenonāca uz valdības galda. Neesot izdevies saskaņot ar partneriem.
Nozares pārstāvji ir bažīgi. Atjaunot bāzes vērtības ir nepieciešams, taču šobrīd nav īstais laiks, uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas priekšsēdētājs Aigars Šmits. Ņemot vērā straujo EURIBOR likmju kāpumu, kā arī elektrības tarifu pieaugumu un inflāciju, papildu nodokļu slogs iedzīvotājiem būs grūti pavelkams.
“Šobrīd ļoti pamatoti būtu jāatliek šo jauno likumu līdz kaut kādam EURIBOR saprotamam līmenim, jo šis ir force majore laiks un, ja mēs dzirdam, ka ar vienu roku valdības vīri domā par kaut kāda instrumenta sagatavi, lai atbalstītu ģimenes pie šī dramatiski pieaugušā kredītu maksājuma sloga.
(..) Tajā pašā laikā mēs neizskatām alternatīvas, lai atkal pagarinātu, iesaldētu šīs likmes uz gadu vai diviem,” saka Šmits.
Šobrīd nav paredzams, kad uz valdības galda varētu parādīties šie jautājumi, līdz ar to nav zināms, vai valdība paspēs iekļauties noteiktajos termiņos. Finanšu ministrija un zemes dienests uzsver – plāni ir, bet to virzība ir atkarīga no valdības un Saeimas.
Potenciālā valdības vadītāja Evika Siliņa uzskata, ka par šo jautājumu atbild Kariņa valdība. Siliņas ieskatā, tas ir tehnisks jautājums, kam šā brīža valdības sarunu procesā nav vietas.
Izskanējis arī variants kadastra vērtību atsaistīt no nekustamā īpašuma nodokļa. Finanšu ministrija gan šādā plānā saskata vairākus trūkumus. Tāpēc arī šāds scenārijs diez vai tiks izskatīts. Lēmuma laicīga pieņemšana ir nākamās valdības rokās.
Avots: TV3
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Latvijai laukus un privātmāju rajonus nevajag, visi sadzenami dzīvokļos, jo tad nevajadzēs risināt virkni problēmu. Ārpuspilsētas ainavas paliks villu rīcībā un līdz ar to saglabāsies neapstrādātas.
Vanckariņam atkal psihošanas lēkme , nogāzis savu valdību !
Valstī ir divi slimie – tieslietu un finanšu ministrijas, kas nekādi nevar saprast, ka nekustāmo īpašumu pērk un pārdod kopā ēkas un zemi. Tās turpina muļķoties ar dalīto vērtēšanu kā rezultatā ir nrpareizs nekustāmā īpašuma nodoklis un iespēja to grozīt tā, ka pašvaldības budžetā var iekrist nesamērīgi vairāk.
Kariņam.