Saeima konceptuāli atbalsta Rīgas domes atlaišanu

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) Saeimas deputātiem izklāstīja Rīgas domes atlaišanas pamatojumu. Ņemot piemēru no atsevišķiem “augsti godātiem Saeimas deputātiem”, Pūce norādīja, ka vēlas tēlaini aprakstīt izveidojušos situāciju. Viņš aicināja iedomāties lielu kuģi, kurā divi komandas locekļi nolemj mainīt varas situāciju, vienam no viņiem stājoties kapteiņa vietā, bet otram pārvācoties dzīvot uz kapteiņa kajīti. Šajā situācijā trešais komandas loceklis pamet kuģi, jo ir apvainojies, ka nav piepildījies viņa bērnības sapnis kļūt par kapteini, pauda Pūce.

Šādā situācijā nevienam vairs nav īsti laika strādāt un “uz Rīgas domes kuģa neviens vairs necenšas savākt atkritumus, bet vienlaikus ir problēma ar salūzušiem kuģa mehānismiem” un arī pieejamajām kartēm. Pastāvošais juceklis ir “smakojoša izpausme”, par ko liecina arī avārijas stāvoklī esoši tilti, korupcijas skandāli, nemākulīga namu apsaimniekošana un citas problēmas, teica Pūce.

No opozīcijas deputātiem gan izskanēja vērtējums, to paužot no vietas, ka Pūcem attiecīgais salīdzinājums nav izdevies.

Rīgas domes vadība netiekot galā ar lielāko daļu ar tās pārziņā esošajiem jautājumiem, un, lai gan daļu no situācijas var labot, “kroplīgu sistēmu nē”, akcentēja ministrs. Viņš uzsvēra, ka nevar būt tā, ka galvaspilsēta kļūst par ķīlnieku politiķu strīdiem, ka nepieciešama situācijas restartēšana, kas Rīgas domē pie varas esošas politiķus “noliktu atpakaļ uz zemes”.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) ironizēja, ka “jo tuvāk pusnakts, jo gaišāki un labāki notiek darbi”. Deputāts akcentēja, ka likumprojekts ir izraisījis lielus strīdus ne tikai Saeimā, bet arī starp juristiem.

“Runāt par tiesiskumu ir ļoti mīļi un patīkami, bet te ir runa par tiesiskumu kā tādu – ir jāvērtē visi par un pret. Diskusija nevar būs stundu gara sēžu pārtraukumos. Jāskatās ne tikai argumenti, bet arī jāskatās lietas būtība kā tāda, jo jāpieņem lēmums nevis par atkritumiem, bet Rīgas domes atlaišanu,” teica deputāts. Dolgopolovs atzina, ka labi saprotot koalīcijas vēlmi likumprojektu pieņemt līdz Jaunajam gadam, bet “varbūt likumprojektu var veltīt 8.martam, 1.maijam vai kādiem citiem svētkiem”.

Deputāts Vjačelsavs Dombrovskis (S) atgādināja, ka Pūce pats startēja Rīgas domes vēlēšanās ar saukli “Gāžam Nilu!”, kā rezultātā viņu nevar uzskatīt par neitrālu dalībnieku. Politiķa ieskatā koalīcija patlaban īsteno politisko izrēķināšanos, jo iepriekš zaudējusi pašvaldības vēlēšanās.

Parlamentārietis Valērijs Agešins (S) pauda, ka likumprojektam un tā anotācijai trūkst juridiskā pamatojuma, tāpēc ir uzmanīgi jāraugās uz to, vai šim jautājumam nepastāv satversmības riski. Agešins pauda, ka “Saskaņai” nav politisku iebildumu pret Rīgas domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām, jaunajam sasaukumam ļaujot strādāt līdz kārtējām vēlēšanām. Deputāts brīdināja, ka politiskais spēks gatavo “atbildes soļus” gan par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, gan arī grozījumiem pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtībā, pieļaujot iespēju vērsties Satversmes teikto.

Agešins norādīja, ka Šteina ziņojums bija ļoti nekorekts, uzsverot, ka Juridiskais birojs nerekomendēja likumprojektu virzīt pirmajam lasījumam.

Ja tikai skartu politiķu karjeru, tad jau varētu arī kļūdīties, taču tiek riskēts ar tiesiskuma principu pārkāpšanu un valsts pārvaldes reputācijas graušanu, pauda deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Ja šis likums tiks pieņemt, tad Satversmes tiesā valsts zaudēs tiesvedību par šī likumprojekta atbilstību valsts pamatlikumam, prognozēja politiķe.

Viņa norādīja, ka deputātiem netika dota iespēja uzdot jautājumus pēc būtības, nebija iespējas arī tik īsā laikā pārliecināties, ka Rīgas dome ir pārkāpusi kādu likumu. Atkritumu problēma, uz kuras pamata rosināta Rīgas domes atlaišana, būs atrisināta, un lēmumu par to pieņemšot dome, kas vēl nebūs atlaista, vērsa uzmanību politiķe. Viņa vaicāja, ko šādā situācijā darīs koalīcijas pārstāvji un pauda, ka valdošie spēki rupjā veidā īsteno savas ambīcijas.

Deputāts Boriss Cilevičs (S) vaicāja, vai kaut viens cilvēks Saeimā tic, ka Rīgas dome tiks atlaista atkritumu apsaimniekošanas situācijas dēļ. Viņš norādīja, ka daži būs priecīgi par Rīgas domes atlaišanu, jo uzskata, ka “sen jau vajadzēja tos krievus dabūt ārā no domes”. Politiķis akcentēja, ka vairāk nekā 50 gadus ir rīdzinieks un ka nekādas krīzes pilsētā nav. Politiķis aicināja Pūci rakstīt šausmu filmu scenārijus, jo ministram tas izdodas, aprakstot situāciju, kas deputāta ieskatā Rīgā nepastāvot.

Deputāts Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka viens no Latvijas labākajiem juristiem norādījis, ka ar šo likumprojektu tiek grauta Saeimas reputācija. Viņš pauda, ka viņam kā pašvaldību lietu ministram bija kārdinājums atlaist Rīgas domi 2005.gadā, kad pārkāpumi nebija mazāki. Kučinskis norādīja, ka tomēr secinājis, ka argumenti “ir par īsu”. Līdzīga situācija bija, kad tā brīža vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) rosināja lemt Rīgas domes atlaišanu.

Ja tiktu atbalstīts Gerharda rosinājums, varbūt ZZS būtu ieguvusi vēl divus mandātus Saeimā, ja Kučinskis tobrīd premjera amatā būtu atbalstījis Rīgas domes atlaišanu, pauda bijušais valdības vadītājs. Viņš norādīja, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma par šodien skatāmajiem likumprojektiem “ieiesim ļoti neprognozējamā situācijā” un būs “liels haoss”. Ņemot vērā, cik intensīvi notiek cenšanās “pārkāpt visu likumdošanu”, politiķis pašreizējo situāciju salīdzināja ar situāciju, kad 2006.gadā un 2007.gadā tika pieņemti tā dēvētie “drošības likumi”, par kuriem vēlāk tika rīkots referendums.

Mārtiņš Bondars (AP) aicināja tos, kuri pārmet, ka Budžeta komisijas sēdē bijis par maz laika debatēm, nenodarboties “ar melošanu, maldināšanu un muldēšanu”. Ikkatram bija dota iespēja izteikties, ieskaitot Rīgas domes un Latvijas Pašvaldības savienības pārstāvjus, pauda politiķis.

Deputāte Regīna Ločemele-Luņova (S) pauda, ka vēlas komentēt to, kā Ministru kabineta sēdē, kurā lemts par atlaišanas likumprojektu, ievērota demokrātiska procedūra. Izskatāmajiem dokumentiem valdības sēdes dienā netika pievienota Rīgas domes nosūtītā vēstule, pauda politiķe. Tajā Rīgas dome akcentē, ka situācija pilsētā liecina, ka videi nekādas problēmas nedraud un grauzēju savairošanās tāpat nedraud, kā esot norādījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Ločemele-Luņova pauda, ka Rīgas dome norāda, ka likumprojekts ir vērsts uz politisko izrēķināšanos ar Rīgas domes pašreizējo sastāvu.

Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) norādīja, ka šis ir jautājums par kvalitatīvu Rīgas pārvaldību un ka daudzi rīdzinieki dzīves apstākļu dēļ nav redzējuši neko labāku. Taču “Saskaņas” deputāti ceļojot ir redzējuši, kā lietas ir sakārtotas Rietumos. Viņš vaicāja, vai tiešām ir atbilstošas iespējas sasniegt pilsētas centru, vai pagalmi Rīgā neizskatās pēc “sādžām”, vai ir veikti uzlabojumi īres tirgū, kur cilvēkiem daudz jāmaksā un vai iedzīvotājiem ir iespēja droši pārvietoties Rīgā.

Parlamentārietis Didzis Šmits pauda, ka redzams, ka Rīgas domes atlaišanai “ar atkritumiem nav nekāda sakara”. Viņš jau iepriekš akcentēja, ka koalīcija zaudēs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, jo nepietiks spēka tik ilgi cīnīties. Politiķis uzsvēra, ka vara un arogance slikti beidzas. Šmits arī norādīja, ka Rīgas domes koalīciju nodrošina atsevišķi deputāti, kas domē ievēlēti no Jaunās konservatīvās partijas, “Attīstībai/Par!” un nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK saraksta.

Minēto likumprojektu valdība izskatīšanai Saeimā virzīja otrdien, savukārt trešdien ārkārtas sēdē parlaments to nodeva izskatīšanai komisijā.

VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām – nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, iepriekš preses konferencē paziņoja ministrs Juris Pūce (AP).

Saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek iecelta pagaidu administrācija. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

Kā uzsver VARAM, pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi.

Likumprojektā norādīts, ka, ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Pagaidu administrācijā kā vadītāja vietnieks varētu strādāt Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet par administrācijas locekli – Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam.

Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.

Sākotnēji bija iecerēts, ka Rīgas domes atlaišanas gadījumā galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanas varētu rīkot februāra beigās, bet vēlāk aģentūras LETA rīcībā nonāca informācija, ka vēlēšanas drīzāk varētu rīkot marta pirmajā pusē. Taču vēlāk Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma” ziņoja, ka ārkārtas vēlēšanas varētu notikt nākamā gada 2.maijā.

Ņemot vērā ceturtdien Saeimā pieņemtos grozījumus, Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā varēs ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt tautas kalpu izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, “partiju tūrismu” un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter,  Youtube un Instagram!