Parlamentā neiekļuvušie politiskie spēki vēlēšanām gatavojas, mainot līderus, sabiedrotos un pat nosaukumus

Tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, vairāki politiskie spēki, kas pēc iepriekšējām vēlēšanām palika ārpus parlamenta, meklē jaunus ceļus atgriešanai lielajā politikā – maina līderus, veido alianses vai startē ar jauniem nosaukumiem.

Kādreizējās apvienības “Attīstībai/Par!” dalībpartijas šajās vēlēšanās startēs atsevišķi. Arta Pabrika pārstāvētā partija “Latvijas attīstībai” par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzījusi Ivaru Ijabu, taču ne Ijabs, ne, visticamāk, pats Pabriks Saeimas vēlēšanās nekandidēs.

Tikmēr “Kustība Par!”, kuras reitings svārstās ap pusprocentu, apsver iespēju savus pārstāvjus, galvenokārt no reģioniem, deleģēt dalībai partijas “Progresīvie” sarakstos. Gala lēmums vēl nav pieņemts, taču šobrīd tā tiek uzskatīta par ticamāko versiju.

Savukārt “Jaunā konservatīvā partija”, kas šīs Saeimas laikā piedzīvojusi šķelšanos un līderu maiņu, premjera amatam izvirzījusi bijušo Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Viņš gan līdz vēlēšanām partijā iestāties neplāno. Citskovskis šobrīd ir vienīgais apsūdzētais tā dēvētajā Kariņa lidojumu lietā, kas nesen nonākusi tiesā.

Būtiskas pārmaiņas piedzīvojusi arī kādreizējā KPV LV līdera Alda Gobzema politiskā darbība. Pēc neveiksmes iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Gobzems pārcēlās uz Spāniju, nomainīja vārdu uz Arigo Toro un tagad paziņojis par atgriešanos politikā. Viņa savulaik dibinātā partija, kuras pēdējais nosaukums ir “Platforma 21”, pārdēvēta par “Gobzema sarakstu”.

Savukārt ārpus parlamenta palikusī “Saskaņa” šogad atjaunojusi agrāk izmantoto zīmolu “Saskaņas centrs”. No agrākajiem partijas līderiem kampaņā aktīvi iesaistījies vienīgi partijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Tikmēr eiroparlamentārietis Nils Ušakovs partijas kampaņā neplāno iesaistīties.

Ņemot vērā vairāku ārpusparlamenta partiju zemos reitingus, politikas vērotāji norāda, ka daļai šo politisko spēku galvenais mērķis varētu būt nevis uzvara vēlēšanās vai atgriešanās Saeimā, bet gan divu procentu barjeras pārvarēšana, lai nodrošinātu valsts finansējuma saņemšanu.

Avots: LTV raidījums “de Facto”

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


guest

2 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Sv. Jānis
Sv. Jānis
41 s. atpakaļ

Kad izbeigs budžeta klakarēšanu finansējot ,tā saucamās , partijas ?

Sv. Pēteris
Sv. Pēteris
46 m. atpakaļ

Tādus jau debesu valstī nelaiž.