Pāriet uz saturu

Interneta žurnāls

Politika

Parlamentā neiekļuvušie politiskie spēki vēlēšanām gatavojas, mainot līderus, sabiedrotos un pat nosaukumus

Tuvojoties 15. Saeimas vēlēšanām, vairāki politiskie spēki, kas pēc iepriekšējām vēlēšanām palika ārpus parlamenta, meklē jaunus ceļus atgriešanai lielajā politikā – maina līderus, veido alianses vai startē ar jauniem nosaukumiem.

Kādreizējās apvienības “Attīstībai/Par!” dalībpartijas šajās vēlēšanās startēs atsevišķi. Arta Pabrika pārstāvētā partija “Latvijas attīstībai” par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzījusi Ivaru Ijabu, taču ne Ijabs, ne, visticamāk, pats Pabriks Saeimas vēlēšanās nekandidēs.

Tikmēr “Kustība Par!”, kuras reitings svārstās ap pusprocentu, apsver iespēju savus pārstāvjus, galvenokārt no reģioniem, deleģēt dalībai partijas “Progresīvie” sarakstos. Gala lēmums vēl nav pieņemts, taču šobrīd tā tiek uzskatīta par ticamāko versiju.

Savukārt “Jaunā konservatīvā partija”, kas šīs Saeimas laikā piedzīvojusi šķelšanos un līderu maiņu, premjera amatam izvirzījusi bijušo Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski. Viņš gan līdz vēlēšanām partijā iestāties neplāno. Citskovskis šobrīd ir vienīgais apsūdzētais tā dēvētajā Kariņa lidojumu lietā, kas nesen nonākusi tiesā.

Būtiskas pārmaiņas piedzīvojusi arī kādreizējā KPV LV līdera Alda Gobzema politiskā darbība. Pēc neveiksmes iepriekšējās Saeimas vēlēšanās Gobzems pārcēlās uz Spāniju, nomainīja vārdu uz Arigo Toro un tagad paziņojis par atgriešanos politikā. Viņa savulaik dibinātā partija, kuras pēdējais nosaukums ir “Platforma 21”, pārdēvēta par “Gobzema sarakstu”.

Savukārt ārpus parlamenta palikusī “Saskaņa” šogad atjaunojusi agrāk izmantoto zīmolu “Saskaņas centrs”. No agrākajiem partijas līderiem kampaņā aktīvi iesaistījies vienīgi partijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Tikmēr eiroparlamentārietis Nils Ušakovs partijas kampaņā neplāno iesaistīties.

Ņemot vērā vairāku ārpusparlamenta partiju zemos reitingus, politikas vērotāji norāda, ka daļai šo politisko spēku galvenais mērķis varētu būt nevis uzvara vēlēšanās vai atgriešanās Saeimā, bet gan divu procentu barjeras pārvarēšana, lai nodrošinātu valsts finansējuma saņemšanu.

Avots: LTV raidījums “de Facto”

Tēmas

Dalies ar rakstu

Vēl par tēmu

Skatīt vairāk

Lasītākie raksti

Skatīt vairāk

Komentāri (3)

3 komentāri
Kārtot
Jaunākie
Vecākie Visvairāk balsu
vientiesùic
4 mēn. atpakaļ

Vai tad Pauls arī nedos pēdējo grūdienu ?

Sv. Jānis
4 mēn. atpakaļ

Kad izbeigs budžeta klakarēšanu finansējot ,tā saucamās , partijas ?

Sv. Pēteris
4 mēn. atpakaļ

Tādus jau debesu valstī nelaiž.

Dalīties ar rakstu