Jānis Dombrava

Politiķis, Iekšlietu ministrs

Jānis Dombrava (dzimis 1988. gada 29. jūnijā Rīgā) ir latviešu politiķis, Nacionālās apvienības (NA) valdes loceklis un kopš 2026. gada maija Latvijas Republikas iekšlietu ministrs. Viņš ir bijis Saeimas deputāts vairāk nekā desmit gadus un pazīstams kā viens no redzamākajiem NA pārstāvjiem nacionālās drošības un migrācijas jautājumos.

Galvenie fakti

• Dzimis: 1988. gada 29. jūnijā, Rīgā
• Izglītība: Latvijas Universitāte, vēstures bakalaurs (2010)
• Politiskā piederība: Nacionālā apvienība (“Visu Latvijai!” – TB/LNNK)
• Amats: Iekšlietu ministrs (kopš 2026.g.maija)
• Ģimene: precējies, četri bērni

Politiskā karjera

Dombrava politikā iesaistījās 2005. gadā, pievienojoties kustībai “Visu Latvijai!”, kas vēlāk kļuva par Nacionālo apvienību. Saeimā viņš pirmo reizi ievēlēts 2010. gadā no Vidzemes apriņķa, kļūstot par vienu no jaunākajiem deputātiem atjaunotās Latvijas vēsturē. Dombrava darbojies daudzās parlamenta komisijās – īpaši drošības, ārlietu un demogrāfijas jautājumos. Viņš pārstāvēja Latviju Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (2010-2014) .

Politiskās nostādnes

Dombrava ir stingri konservatīvs un nacionāli orientēts politiķis, kas aktīvi iestājas par Latvijas valsts valodas stiprināšanu un robežu drošību. Viņš kritizējis Eiropas Savienības bēgļu kvotu politiku un rīkojies pret nelegālo migrāciju. Dombrava bieži uzsver demogrāfijas politiku kā valsts drošības sastāvdaļu un atbalsta ģimenes vērtības.

Privātā dzīve

Politiķis ir precējies ar Anniju Evitu Asmini-Dombravu kopš 2021. gada; pārim ir trīs kopīgi bērni un viena meita no Dombravas iepriekšējās laulības. 2026. gadā viņš kļuva par tēvu ceturtajam kopīgajam bērnam.

Redzamība un nozīme

Dombrava pieder pie Latvijas jaunākās politiķu paaudzes, kas veidojuši Nacionālās apvienības virzienu pēdējā desmitgadē. Kā iekšlietu ministrs viņš pārrauga valsts iekšējās drošības struktūras un robežsardzi, veicinot stingrāku migrācijas politiku un valsts aizsardzības pastiprināšanu.

Papildu informācija:

• 2022.gada augustā kāds lasītājs pauž raizes par J.Dombravas patieso nostāju: Par Jāņa Dombravas smalko līniju starp nodevību un sakritību – Puaro.lv;
• 2021.gada septembrī J.Dombrava uz mirkli tika ekonomikas ministra J.Vitenberga padomnieka krēslā: Vēstures un filozofijas fakultāti beigušais deputāts Dombrava uz mirkli pabijis ekonomikas ministra digitalizācijas padomnieka amatā – Puaro.lv ;
• 2021. gada septembrī J. Dombrava iestājies pret 40 miljonu eiro kompensāciju ebreju kopienai, argumentējot, ka patiesie labuma guvēji ir nevis holokaustā cietušie, bet gan atsevišķa biedrība, kurai ir saikne ar naudas atmazgātājiem un sankciju sarakstā iekļautiem Krievijas oligarhiem;
• 2021. gadā augustā, saistībā ar Baltkrievijas robežas krīzi, J. Dombrava vairākkārt izteicies par ātru rīcību Baltkrievijas – Latvijas robežas stiprināšanai, tostarp atbalstījis ideju par pilnvaru izmantot ieročus. Vēlāk, atklājoties lielajām naudas summām, ko šie cilvēki maksā par nokļūšanu uz ES robežas (līdz pat 10 000 EUR), izteicies, ka šī krīze ir daļa no hibrīdkara un, ka robežai būtu jābūt pilnīgi slēgtai nelegālajai imigrācijai;
• 2020. gada decembrī J. Dombrava publicē rakstu, kurā pauž viedokli, ka nevajadzētu nosodīt cilvēkus, kuri izsakās negatīvi pret vakcināciju vai pandēmiju, pamatojot ar to, ka “tie visi ir mūsu līdzcilvēki. Tā ir mūsu sabiedrība. Tajā valda dažādi uzskati un pirms nosodīt, tos vajag mēģināt izprast. Godīgai, atklātai un cieņpilnai komunikācijai ir jānotiek ar visiem cilvēkiem, nevis tikai dažiem”;
• 2020. gada 9. maijā, koronavīrusa pandēmijas sākumā, kad bija noteikti stingri pulcēšanās ierobežojumi, Dombrava izteicās, ka atbildīgajām amatpersonām vajadzētu uzņemties atbildību par nespēju ierobežot cilvēku plūsmu uz “Uzvaras pieminekli”;
• J. Dombrava ir aktīvi darbojies, lai tiktu ierobežota imigrācija, gan iestājoties pret “bēgļu kvotām”, gan panākot, ka tiek samazināts sociālais atbalsts bēgļiem, gan aicinot Saeimu neatbalstīt ANO Globālās migrācijas kompaktu.
• Kā deputāts J. Dombrava vairākkārt atbalstījis pretrunīgi vērtētā pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem demontāžu, un 2019. gadā, kad savākti nepieciešamie 10 000 paraksti par tā demontāžas priekšlikumu, darbojies tam izveidotajā darba grupā. Saistībā ar līdzīga rakstura pieminekli Limbažos, atbalstījis Daugavas Vanagu Limbažu nodaļu, panākot PSRS pieminekļa demontāžu. Kad Krievijas Ārlietu ministrijai saistībā ar šo notikumu iesniedza protesta notu, J. Dombrava izteicās, ka “Ar iestāšanos par konkrēto, demontēto piemiņas akmeni Krievija sevi pazemo, jo cenšas vienlaikus attaisnot slepkavas un iestājas par PSRS okupācijas režīma leģitimizēšanu;
• 2019.gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts.
• 2018.gada jūnijā savas politiskās darbības dēļ tika iekļauts Krievijas “melnajā sarakstā”: Krievijas “melnajā sarakstā” iekļauts Rasnačs, Abu Meri, Kaimiņš, Dombrava un citi – Puaro.lv;
• Kopš 2017. gadā J. Dombrava vairākas reizes virzījis iniciatīvas, lai PSRS laika simbolika uz margām pie Akmens tilta tiktu noņemta;
• 2007. gada 8. februārī bija viens no “Visu Latvijai!” rīkotās protesta akcijas dalībniekiem, kuri pie Saeimas izģērbās puskaili -18 grādu salā, lai protestētu pret Abrenes atdošanu Krievijai. ŠEIT vairāk.