Roberts Zīle

Roberts Zīle

Eiropas Parlamenta deputāts, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas priekšsēdētāja vietnieks

Dzimšanas gads: 1958.

Izglītība:

  • Latvijas Lauksaimniecības Universitāte,  Ekonomikas zinātņu doktora grāds (1997);
  • stažējies Aiovas štata universitātē ASV, Brandonas Universitātē Kanādā un La Torbes Universitātē Austrālijā (1992. gada līdz 1994. gadam);
  • neklātienes aspirantūra Latvijas Zemkopības un Lauksaimniecības ekonomikas institūtā (1983);
  • Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultāte (1981);

Zinātniskās publikācijas: 

  • Roberts Zīle, Changing Ownership in Latvia through Agrarian Reform, September 1992, Latvian State Institue of Agrarian Economics and Center of Agricultural and Rural Development Iowa State University;
  • Roberts Zile, Inna Steinbuka, Remigijs Pocs, Juris Krumins, Helmuts Ancans, and Uldis Cerps, Latvia Entering the XXI Century: Economy, Finances, Integration, 2000, Riga: Nacionālais Medicīnas Apgāds;
  • Roberts Zīle, The Development of Privatization in Latvian Agriculture, October 1993, Latvian State Institue of Agrarian Economics and Center of Agricultural and Rural Development Iowa State University.
  • Pārstāvējis Latviju dažādos starptautiskos zinātniskos projektos, piemēram, FAO, OECD un Eiropas Komisijas ACE programmās. Publicējis rakstus un pētījumus par īpašuma tiesību un lauksaimniecības politikas jautājumiem ASV, Austrālijā, Norvēģijā, Somijā, Austrālijā, Ungārijā, Slovākijā un Vācijā.

Grāmatas: 

Publikācijas presē: 

  • Lauksaimniecība pārmaiņu priekšā /Latvijas Avīze, 2020/;
  • Emanuels Makrons – Eiropas vadonis baltā zirgā? /Rīgas Apriņķa Avīze, 2020/;
  • Kas šobrīd aktuāls Eiropas Parlamentā? /Rīgas Apriņķa Avīze, 2020/;
  • Uz riskiem norāda, bet sistēmisko aspektu atzīt negrib /Latvijas Avīze, 2019/;
  • Un šeit Eiropai nebija ko teikt /Kurzemes Vārds, 2017/;
  • “Reizēm ir labāk, ka Eiropas ir mazāk” /Latvijas Avīze, 2015/;
  • Sociālais dialogs varētu būt grūts /Kurzemes Vārds, 2014/;
  • Ir tikai divas izvēles – Eiropas Savienība vai Eirāzijas savienība /Kurzemes Vārds, 2014/;
  • Kārtējais ES samits – tikai mazs solis /Diena, 2012/;
  • Eirāzijas savienība par eiropiešu naudu? /Latvijas Avīze, 2012/;
  • Valodas referendums un pilsoniskā atbildība /Bauskas Dzīve, 2012/;
  • Diskutēsim vispusīgi! /Diena, 2012/;
  • Jāizšķiras par Rail Baltica /Diena, 2011/;
  • Latviju izmantos kā «logu» /Latvijas Avīze, 2011/;
  • Eiropas federācijas modelis nedarbotos /Dienas Bizness, 2011/;
  • Būt vai nebūt – tāds ir jautājums /Diena, 2011/;
  • Vēsture un politika – ko sola «Saskaņas centrs»? /Latvijas Avīze, 2011/;
  • Kā interesēs strādā Latvijas valdība? /Diena, 2011/;
  • Drāma un solidaritāte /Diena, 2011/;
  • Uz priekšu – atpakaļ pagātnē! /Diena, 2011/;
  • Kā mēs braucām atlaides lūkoties /Diena, 2011/;
  • Cīņa par nacionālo pašlepnumu /Diena, 2011/;
  • Transporta kompānijas grēko /Diena, 2011/;
  • «Eiropiešu dzīvesveids» apdraudēts /Diena, 2010/;
  • TB/LNNK negrasās zaudēt savu identitāti /Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 2010/;
  • Eiroklubs slēgts uz remontu! /Diena, 2010/;
  • «Les mans Kampf – l’Europe bez peoples!» /Latvijas Avīze, 2010/;
  • Satversmi nedrīkst pielāgot konjunktūrai /Latvijas Avīze, 2009/;
  • Lattelekom privatizācijā valsts intereses piemirstas /Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 2009/;
  • Gāzes tranzīts — lielā iespēja vai slazdi Latvijai? /Diena, 2008/;
  • ES jābūt vienotai vērtību sistēmai /Zemgales Ziņas, 2007/;
  • Plašāks piedāvājums un politiskās ambīcijas /Diena, 2006/;
  • Kāpēc aizkavējas ES iekšējo robežu atcelšana? /Republika.lv, 2006/;
  • LPP/LC pret TB/LNNK: nodokļu atlaidēji pret to ieviesējiem /Diena, 2006/;
  • Uzsvaru liekam uz sociālekonomiskiem jautājumiem /Diena, 2006/;
  • Savs mājoklis kā akmens kaklā /Diena, 2006/;
  • Jāsaprot procedūras. Jājautā, kas noticis /Diena, 2005/;
  • Vienoti Latvijas interešu lobēšanā /Druva, 2004/;
  • Latvija uz Eiropas skatuves /Diena, 2003/;
  • Par mūsu un citu eiropiešu ekonomiskajām interesēm /Latvijas Vēstnesis, 2002/;
  • Cilvēkiem jāzina, ko piedāvā jaunā Eiropa /Latvijas Vēstnesis, 2002/;
  • Eiropieši no Latvijas reģiona? /Diena, 2002/;
  • «Nedaudz piemirstais» austrumu robežbūves vēsturē /Diena, 2001/;
  • Piezīmes pēc korupcijas pētījuma izlasīšanas /Diena, 2001/;
  • Starta šāviens investīciju pieplūdei /Diena, 2000/;
  • Eiropas Savienības nauda Latvijā /Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 1999/;
  • Būs pieejami jauni ES palīdzības fondi /Diena, 1999/;
  • Zīle grib strādāt atklātāk un nevis slēpjoties aiz apkopēju algām /Diena, 1999/;
  • Tas ir risks bez attaisnojuma /Diena, 1998/;
  • Es neesmu populists /Diena, 1998/;
  • Savu solījumu esmu pildījis /Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai, 1998/;
  • Naudu nopelnīt vienmēr grūtāk nekā tērēt /Lauku Avīze, 1997/;
  • Nauda jāizmanto laikā, kad tai ir labākā vērtība /Diena, 1997/

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

  • Eiropas Parlamenta deputāts;
  • Satiksmes ministrs Einara Repšes valdībā (2002. gada 7. novembris – 2004. gada 9. marts);
  • 8. Saeimas deputāts (2000-2002);
  • Īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām (1998. gada 26. novembris — 2002. gada 7. novembris) Viļa Krištopāna, pēc tam Andra Šķēles, vēlāk Andra Bērziņa valdībā; 
  • 7. Saeimas deputāts (1998- 2000. gada janvārī nolika Saeimas deputāta mandātu sakarā ar ministra amata pienākumu pildīšanu);
  • Finanšu ministrs Andra Šķēles valdībā, turpina Guntara Krasta valdībā (1997. gada 2. februāris — 1998. gada 26. novembris); 
  • 6. Saeimas deputāts (1995-1997);
  • Rīgas domes deputāts (1994-1995)

Eiropas Parlaments:

  • R. Zīle saņēma vēlētāju atbalstu arī 2014. gada un 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, abas reizes ievēlēts no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” saraksta;
  • 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās R. Zīle atkārtoti kandidēja no TB/LNNK, un jūnijā tika ievēlēts par deputātu. Sakarā ar vairāku partiju aiziešanu, Eiropas Nāciju grupas darbība tika pārtraukta. R. Zīle pievienojās Britu konservatīvās partijas iniciētajai Eiropas Konservatīvo un reformistu grupai. Viņš aktīvi darbojās Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejā, delegācijā sadarbībai ar Ķīnas Tautas Republiku, kā arī bija aizvietotājs Ekonomikas un monetāro lietu komitejā. Zīle strādāja arī 2009. gadā uz laiku izveidotajā Īpašajā komitejā finanšu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanai;
  • 2004. gadā R. Zīle kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no TB/LNNK saraksta un tika pirmo reizi ievēlēts Eiropas Parlamentā. Būdams deputāts, viņš pievienojās nacionāli konservatīvajai Eiropas Nāciju politiskajai grupai, kur pildīja viceprezidenta pienākumus. Eiropas Parlamenta 6. sasaukumā R. Zīle darbojās Transporta un tūrisma komitejā, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, kā arī delegācijā attiecībām ar Austrāliju

Dalība partijās:

  • “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Nacionālā apvienība, valdes loceklis;
  • TB/LNNK (līdz 2011);
  • Latvijas Pilsoņu kongresa izpildinstitūcijas — Latvijas Komitejas — loceklis (1990);
  • Latvijas Tautas fronte;
  • 18. novembra savienība

Dalība kapitālsabiedrībās: 

  • MALĒNIJA FONDS, SIA – 33.33333 %; patiesais labuma guvējs;
  • MALĒNIJAS BIO ENERĢIJA, SIA – 33.33333 %, patiesais labuma guvējs

Sabiedriskā darbība:

  • R. Zīle bija viens no “Ekonomistu Apvienības 2010” dibinātājiem 1994. gadā. Apvienība ir veidota, lai veicinātu ekonomisko attīstību tautsaimniecības jomā un izglītotu sabiedrību ekonomiskajos jautājumos. Apvienība ir plašāk zināma saistībā ar Spīdolas balvu, R. Zīle ir bijis ievēlēts apvienības valdē;
  • Kopš 2012. gada R. Zīle darbojas biedrības “Sabiedrības domas attīstības centrs — Domā!” valdē. Biedrības mērķis ir, balstoties uz nacionāli konservatīvajām vērtībām, piedāvāt un ieviest jaunas idejas Latvijas un ES politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā dzīvē. R. Zīle ir vadījis vai daļēji vadījis divas biedrības organizētas konferences — par Latvijas jauniešu bezdarbu un dzīves kvalitāti 2012. gada maijā un par konservatīvajām vērtībām modernajā pasaulē 2012. gada oktobrī;
  • Piedalījies daudzās publiskās vieslekcijās Latvijas augstskolās jautājumos par Eiropas Savienības ekonomiku un politiku, kā arī dažādās konferencēs par makroekonomikas un enerģētikas jautājumiem Eiropas Parlamentā;
  • Pirms 9. Saeimas vēlēšanām R. Zīle izstrādāja apjomīgu ekonomisko reformu programmu (dažkārt tiek dēvēta par “Zīles programmu”) ar mērķi novērst draudošo nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanu un izveidot sociāli taisnīgāku un uz produktīvākām investīcijām vērstu nodokļu sistēmu Latvijā;
  • Eiropas Parlamentā R. Zīles uzmanības lokā ir jautājumi, kas saistīti ar ES transporta politiku, īpaši Rail Baltica dzelzceļa projektu, ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, ES ekonomisko pārvaldību un banku problēmu risināšanu; enerģētiku, īpaši Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības no Krievijas nodrošināšanu u.c.;
  • Latvijas iekšpolitiskajā dzīvē R. Zīle turpina aktivitātes, kas vērstas uz makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu un izmaiņām nodokļu sistēmā. To mērķis — novērst jauna banku un nekustamā īpašuma burbuļa veidošanos uz nerezidentu aktivitāšu rēķina; samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, īpaši mazāk turīgajiem iedzīvotājiem un ģimenēm ar bērniem, vienlaikus to palielinot kapitālam un spekulatīvajām darbībām ar nekustamo īpašumu; atvieglot īpašuma iegādi jaunajām ģimenēm utt.

Lielākais kolektīvs, kādu vadījis: 

  • EP Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas priekšsēdētāja vietnieks
Deputātam piederošā vai vadītā
uzņēmuma
MALĒNIJA FONDS, SIA
apgrozījumsNAV aktīvs
peļņa/zaudējumi
LV samaksātais uzņēmuma ienākumu
nodoklis
LV samaksātais sociālais nodoklis
par 1 darbinieku vidēji gadā
Deputātam piederošā vai vadītā
uzņēmuma
MALĒNIJAS BIO ENERĢIJA, SIA
apgrozījumsNAV aktīvs
peļņa/zaudējumi
LV samaksātais uzņēmuma ienākumu
nodoklis
LV samaksātais sociālais nodoklis
par 1 darbinieku vidēji gadā

Parādsaistības: 

  • NAV pieejami dati

Papildu informācija:

  • 2021.gada septembrī atklāj, ka nākotni saista ar EP, nevis kandidējot nākamajās Saeimas vēlēšanās Latvijā kā NA premjera kandidāts:
    Roberts Zīle savu nākotni saista ar Eiropas Parlamentu, nevis kā NA premjera kandidāts Latvijas valdībā – Puaro.lv;
  • Brīvi pārvalda angļu un krievu valodu, kā arī daļēji vācu un franču valodu;
  • 2006. gada jūlijā TB/LNNK Robertu Zīli izvirzīja par premjera amata kandidātu.
  • 2006. gada decembrī viņš tika ievēlēts par TB/LNNK priekšsēdētāju, stājoties Jāņa Straumes vietā.
  • 2011. gada jūlijā, izveidojoties partiju apvienībai Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” — “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, R. Zīle kļuva par apvienības līdzpriekšsēdētāju no TB/LNNK puses. 2011. gada augustā viņš atkāpās no līdzpriekšsēdētāja amata par labu Gaidim Bērziņam, paziņojot, ka vēlas koncentrēt uzmanību Eiropas Parlamentā notiekošajam, un uzskatot, ka Nacionālās apvienības vadītājiem jābūt uz vietas Latvijā;
  • 1993. gadā kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” saraksta, taču netika ievēlēts;
  • R. Zīle darba gaitas uzsāka 1980. gadā kā redaktors izdevniecībā “Avots”. No 1982. gada līdz 1996. gadam bijis zinātniskais līdzstrādnieks un vēlāk iecelts par nodaļas vadītāju Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūtā. No 1989. līdz 1993. gadam R. Zīle strādāja par Latvijas Pilsoņu kongresa laikraksta “Pilsonis”, kā arī LNNK laikraksta “Nacionālā Neatkarība” ekonomikas redaktoru.

Lasītāju viedokļi

avatar