Raivis Dzintars

Politiķis

Raivis Dzintars (dzimis 1982. gada 25. novembrī Rīgā) ir latviešu politiķis, ilgstošs Nacionālās apvienības līderis un viens no nacionālkonservatīvās apvienības „Visu Latvijai!” dibinātājiem. Viņš ir ievēlēts vairākos Saeimas sasaukumos un pazīstams ar konservatīvi nacionālu politisko pozīciju.

Galvenie fakti

• Dzimis: 1982. gada 25. novembrī, Rīga
• Izglītība: Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu bakalaurs
• Partija: Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
• Amati: Saeimas deputāts (10.–14. sasaukums); partijas vadītājs (2010–2024)
• Ģimene: precējies ar Martu Dzintari, divi dēli

Agrīnā dzīve un izglītība

Dzintars absolvējis Rīgas 77. vidusskolu un ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu Latvijas Universitātē. Pirms pilnīgas iesaistes politikā strādājis par vēstures skolotāju, kā arī žurnālistu „Latvijas Avīzē”, kur rakstījis par sabiedriskiem un politiskajiem procesiem .

Politiskā karjera

2000.gadā Raivis Dzintars dibināja jauniešu organizāciju „Visu Latvijai!”, kas 2006. gadā kļuva par politiski reģistrētu partiju. 2011. gadā šī partija apvienojās ar „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, izveidojot „Nacionālo apvienību”, kurā Dzintars kļuva par līdzpriekšsēdētāju kopā ar Gaidi Bērziņu, bet vēlāk par vienīgo vadītāju. Kopš 2010. gada viņš ir Saeimas deputāts, pārstāvot konservatīvi nacionālu vērtību virzienu un uzsverot valsts drošības un latviešu identitātes stiprināšanu .

Loma Nacionālajā apvienībā

Dzintara vadībā Nacionālā apvienība nostiprinājās kā viens no koalīcijas spēkiem Latvijas politikā. Viņš pārstāvēja partiju koalīcijas sarunās un bija Saeimas frakcijas vadītājs. 2024. gada decembrī viņš atkāpās no priekšsēdētāja amata, dodot vietu Ilzei Indriksonei, bet saglabāja aktīvu lomu politikā .

Politiskie uzstādījumi

Raivja Dzintara politiskā darbība ilgstoši balstījusies nacionāli konservatīvā ideoloģijā. Viņš konsekventi iestājies par latviešu valodas un nacionālās identitātes stiprināšanu, uzsverot, ka Latvijas valstiskuma pamatā jābūt latviešu nācijas un kultūras saglabāšanai. Dzintars bieži akcentējis nepieciešamību ierobežot Krievijas ietekmi Latvijā, īpaši informatīvajā un kultūras telpā, kā arī aizstāvējis stingru pilsonības un imigrācijas politiku.

Sociālajos un vērtību jautājumos R.Dzintars pārstāvējis konservatīvu pozīciju. Viņš publiski iestājies par tradicionālās ģimenes modeli, kritizējis partnerattiecību regulējuma paplašināšanu un vairākkārt uzsvēris kristīgo un nacionālo vērtību nozīmi sabiedrībā. Vienlaikus viņš bijis aktīvs dekomunizācijas un vēsturiskās atmiņas politikas atbalstītājs, rosinot padomju okupācijas seku izvērtēšanu un okupācijas simbolu demontāžu.

Ārpolitikā Raivis Dzintars konsekventi aizstāvējis Latvijas dalību NATO un Eiropas Savienībā, vienlaikus aicinot uz stingru Rietumu nostāju pret Krieviju. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā viņš publiski pauda atbalstu plašākai militārai un politiskai palīdzībai Ukrainai, kā arī stingrākām sankcijām pret Krieviju. Dzintars saņēmis Ukrainas valsts apbalvojumu par atbalstu Ukrainai un tās neatkarībai Krievijas agresijas apstākļos. 2023. gadā viņam tika piešķirts Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ordenis “Par nopelniem” III šķira.

Citi aspekti

Raivis Dzintars ir grāmatu „Pozitīvais nacionālisms” (2009) un „Ceturtā atmoda” autors, kurās izklāstītas viņa idejas par nacionālo pašapziņu un sabiedrības vērtībām.

Skaļākie konflikti

Raivis Dzintars savas politiskās karjeras laikā vairākkārt nonācis skaļu politisku un sabiedrisku konfliktu centrā. Viņa asā retorika nacionālās identitātes, valodas un vērtību jautājumos regulāri izraisīja pretrunīgas reakcijas gan koalīcijā, gan plašākā sabiedrībā.

• Valsts valoda. Viens no ilgstošākajiem konfliktiem bija saistīts ar krievu valodas statusu Latvijā un 2012. gada referendumu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Dzintars bija viens no redzamākajiem kampaņas līderiem pret referenduma iniciatīvu, asi kritizējot prokrieviskās organizācijas un politiķus. Šajā laikā viņš kļuva par vienu no simboliskajiem nacionāli konservatīvā spārna pārstāvjiem.

• Viendzimuma partnerattiecību un LGBT tiesību jautājumi. Plašu rezonansi izraisīja arī Dzintara regulārās domstarpības ar liberālāk noskaņotiem politiķiem par partnerattiecību un LGBT tiesību jautājumiem. Dzintars publiski iebilda pret viendzimuma partnerattiecību tiesisku regulējumu, uzsverot tradicionālās ģimenes modeli. Šie izteikumi bieži izraisīja kritiku no cilvēktiesību organizācijām un progresīvi noskaņotajiem politiskajiem spēkiem.

• Vēsturiskā atmiņa. Vairāki konflikti saistīti arī ar vēsturiskās atmiņas politiku. Dzintars konsekventi iestājās par padomju okupācijas simbolu demontāžu un leģionāru piemiņas pasākumu aizstāvēšanu, kas izraisīja asu reakciju no Krievijas amatpersonām un Latvijas krievvalodīgās sabiedrības daļas. Īpaši asas debates bija ap Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Rīgā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

• Stambulas konvencija. Raivis Dzintars vairākkārt nonācis spriedzē ar koalīcijas partneriem. Viena no skaļākajām epizodēm bija konflikts ar ekspremjeru Krišjāni Kariņu par Stambulas konvencijas ratifikāciju. Dzintars un Nacionālā apvienība kategoriski iebilda pret konvencijas pieņemšanu tās ideoloģisko formulējumu dēļ, savukārt Kariņš atbalstīja ratifikāciju. Šis jautājums ilgstoši radīja spriedzi valdībā.

• Migrācijas politika. Tāpat sabiedrībā rezonēja Dzintara publiskie izteikumi par migrācijas politiku un patvēruma meklētāju uzņemšanu Eiropas migrācijas krīzes laikā. Kritiķi viņu apsūdzēja populismā un sabiedrības polarizēšanā, savukārt atbalstītāji uzskatīja viņu par konsekventu nacionālo interešu aizstāvi.