Kaspars Gerhards

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs

Dzimšanas gads: 1969.

Publikācijas presē:

• Depozīta sistēma: kam tā ir izdevīga? /Dienas Bizness, 2018/
• VARAM ministra atbildes uz žurnāla “Logs” jautājumiem /Latvijas Pašvaldību savienības izdevums žurnāls “Logs”, 2017/
• Mūsu pienākums – sniegt atbalstu /Kurzemes Vārds, 2017/
• Jaunas elektrostacijas būvniecību atlikt nedrīkst /Dienas Bizness, 2009/
• Ekonomiski mēs bijām pārāk optimistiski /Zemgales Ziņas, Ogres Ziņas, Druva 2008/
• Ekonomiku pielabos ar ražošanu /Latvijas Avīze, 2008/
• Par idejas saglabāšanu un racionālu risinājumu /Diena, 1997/

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

• Zemkopības ministrs Krišjāņa Kariņa pirmajā valdībā
• Ekonomikas ministrs Ivara Godmaņa valdībā
• Satiksmes ministrs Valda Dombrovska valdībā
• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Laimdotas Straujumas, kā arī Māra Kučinska valdībā

Dalība partijās:

• Nacionālā apvienība
• TB/LNNK

Dalība kapitālsabiedrībās: NAV

Darba pieredze:

• 2019 – 2022   Latvijas Republikas zemkopības ministrs;
• 2014 – 2019   Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;
• 2013 – 2014        SIA “LDZ Cargo’’ valdes loceklis;
• 2011 – 2013        VAS ”Elektroniskie sakari” valdes priekšsēdētājs;
• 2009 – 2010        Latvijas Republikas satiksmes ministrs;
• 2007 – 2009        Latvijas Republikas ekonomikas ministrs;
• 2006 – 2007        Ventspils ostas valdes loceklis;
• 1999 – 2007        Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs;
• 1996 – 1999        Valsts prezidenta kanceleja, Valsts prezidenta padomnieks tautsaimniecības jautājumos;
• 1995 – 1996        Norvēģijas – Latvijas uzņēmējdarbības attīstības   fonds, projektu vadītājs; valdes loceklis paju sabiedrībā “Naukšēni”, a/s “Lords”, a/s “Libanons”;
• 1995 – 1995        Ekonomistu apvienība 2010, programmas redaktors;
• 1993 – 1995        Ekonomikas ministrija, ministra palīgs;
• 1991 – 1993        a/s „Selga”, ekonomists, izpilddirektors

Valsts amatpersonas deklarācija:

• 2022.gadā 14.Saeimas vēlēšanās K.Gerhards nekandidēja;
• VIDam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2020.gadu liecina, ka Gerharda ienākumi bija kopumā 71 215 eiro, kas ir par 5% mazāk nekā gadu iepriekš. Tostarp zemkopības ministra amatā Gerhards 2020.gadā saņēmis 69 262 eiro, bet vēl 1952 eiro saņemti kā budžeta maksājumi no Valsts kases. Gerharda parādsaistības pagājušā gada beigās bija 5000 eiro, kamēr 2019.gada nogalē viņa parādsaistības veidoja 22 837 eiro. Ministra īpašumā ir 2011.gada izlaides vieglais auto “Nissan Pathfinder”, joprojām lietošanā ir dzīvoklis Rīgā, kā arī trīs kopīpašumi Jaunsvirlaukas pagastā (ŠEIT vairāk); Gerhards, kas valsts amatpersona ir jau 20 gadu – kopš 2000. gadā kļuva par Valsts prezidenta padomnieku –, šajā laikā nav ticis pie vērā ņemamiem uzkrājumiem. Brauc ar 2011. gadā pirktu “Nissan Pathfinder”, viņa lietošanā ir dzīvoklis Rīgā, ar vērtspapīru un akciju pirkšanu neaizraujas, naudu arī neaizdod. Dzīvo Gerhards arī tikai no ministra algas: Valsts kanceleja pērn viņam izmaksājusi gandrīz 73000 eiro, bet Valsts kase – teju divus tūkstošus, liecina viņa VIDam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2019.gadu;

Papildu informācija:

• 2022.gadā pēc 14. Saeimas vēlēšanām ”Zemnieku saeima” aicina Gerhardam atkārtoti neuzticēt Zemkopības ministrijas vadību. Publiskajā paziņojumā biedrība norādīja, ka Latvijas valstij stratēģiski svarīgā lauksaimniecības nozare četru gadu laikā ir iestumta dziļā stagnācijā, līdzšinējai vadībai nespējot panākt nozares ilgtspējīgu attīstību un neizrādot interesi reformēt lauksaimniecības sektora vājās vietas: Ministram Gerhardam pārmet nesarunāšanos ar zemniekiem un lauksaimniekiem – Puaro.lv;  
• 2021.gada 14.maijā uz laiku iecelts ekonomikas ministra amatā Jāņa Vitenberga vietā, kurš amatu zaudēja, jo nolēma pievienoties NA:
  Vitenberga vietā ekonomikas ministra amatā uz laiku stājas Kaspars Gerhards – Puaro.lv ;
• VIDam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2020.gadu liecina, ka Gerharda ienākumi bija kopumā 71 215 eiro, kas ir par 5% mazāk nekā gadu iepriekš. Tostarp zemkopības ministra amatā Gerhards 2020.gadā saņēmis 69 262 eiro, bet vēl 1952 eiro saņemti kā budžeta maksājumi no Valsts kases. Gerharda parādsaistības pagājušā gada beigās bija 5000 eiro, kamēr 2019.gada nogalē viņa parādsaistības veidoja 22 837 eiro. Ministra īpašumā ir 2011.gada izlaides vieglais auto “Nissan Pathfinder”, joprojām lietošanā ir dzīvoklis Rīgā, kā arī trīs kopīpašumi Jaunsvirlaukas pagastā (ŠEIT vairāk);
• Gerhards, kas valsts amatpersona ir jau 20 gadu – kopš 2000. gadā kļuva par Valsts prezidenta padomnieku –, šajā laikā nav ticis pie vērā ņemamiem uzkrājumiem. Brauc ar 2011. gadā pirktu “Nissan Pathfinder”, viņa lietošanā ir dzīvoklis Rīgā, ar vērtspapīru un akciju pirkšanu neaizraujas, naudu arī neaizdod. Dzīvo Gerhards arī tikai no ministra algas: Valsts kanceleja pērn viņam izmaksājusi gandrīz 73000 eiro, bet Valsts kase – teju divus tūkstošus, liecina viņa VIDam iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2019.gadu;
• 2019. gada janvārī K. Gerhards tika apstiprināts par zemkopības ministru Krišjāņa Kariņa valdībā; no 2019. gada 19. jūnija līdz 8. jūlijam bija arī kultūras ministra pienākumu izpildītājs, bet no 2021. gada 14. maija līdz 3. jūnijam un 2022. gada maijā arī ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs;
• 2017. gadā K. Gerhards paziņoja, ka vēlas samazināt esošo administratīvo vienību skaitu uz 29, definējot šo kā administratīvi-teritoriālās reformas otro posmu, ar mērķi apvienot novadus un samazināt pašvaldību skaitu, kā arī vairākas funkcijas, kuras pašlaik ir dažādām ministrijām, varētu nodot vietvaru rokās, tādējādi mazinot valsts centralizāciju;
• 2015. gada 7. jūnijā, svētdienā, Gerhards 0,41 promiles reibumā ar dienesta automašīnu Pils laukumā, mēģinot apbraukt  dievkalpojuma dalībnieku pūli, uzbrauca uz kājas vienai no tā dalībniecēm. Gerhards kategoriski noliedza, ka būtu lietojis alkoholu, un uzrādītās promiles skaidroja ar pretsaaukstēšanās zāļu lietošanu. Latvijas Romas katoļu baznīca Gerhardam pārmeta neiecietību pret dievkalpojuma dalībniekiem un pārvietošanos lielā ātrumā. 11. jūnijā Gerhards tikās ar Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvestu un cietušo dalībnieci un atvainojās visiem notikuma dalībniekiem par savu nepacietību, norādot, ka viņam nav bijis nodoms aizskart ticīgo jūtas. Valsts policija Gerhardam par negadījumu piesprieda 7 eiro administratīvo sodu;
• 2015.gada aprīlī piešķirts Valsts apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis II šķiras par nopelniem Latvijas valsts labā