Igors Rajevs

NBS rezerves pulkvedis

Dzimšanas datums: 1965.gada 28.novembris

Izglītība:

  • Maskavas vispārējā karaspēka kara skola, riteņu un kāpurķēžu tehnikas ekspluatācijas inženieris (1987)

Profesija: militārpersona

Zinātniskās publikācijas: NAV

Grāmatas: NAV

Publikācijas presē: NAV

Politiskā pieredze, vēlēti amati:

  • NAV

Dalība partijās:

  • NAV

Dalība kapitālsabiedrībās:

  • SIA Rajevs Security and Defence Solutions – īpašnieks, valdes loceklis, patiesais labuma guvējs

Amati: 

  • Izlūkdesanta bataljona komandieris,
  • Sauszemes kājnieku brigādes komandieris,
  • kontingenta komandieris misijās Irākā un Afganistānā
Personai piederošā vai
vadītā uzņēmuma
SIA Rajevs Security and
Defence Solutions
apgrozījums2020.g. 5 981 EUR
peļņa/zaudējumi2020.g. 4 172 EUR
Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā2020.g. 0,07 tūkst. EUR
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas
NAV

Parādsaistības: NAV

Sociālie tīkli:

Papildu informācija:

  • 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās kandidē no “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” Rīgā kā 3.numurs;
  • 2022.gadā, pēc Aizsardzības ministrijas paziņojuma par Valsts aizsardzības dienesta dibināšanu, Rajeva publikācijā “Facebook” samanāms smalks, it kā nemanāms, bet skaidrs mēģinājums diskreditēt VAD (Facebook publikācija ŠEIT);
  • 2022. gada 29. jūnijā I. Rajevs publiski paziņo, ka dosies politikā (kaut vēl pirms kāda laika izteicās noliedzoši, atbildot uz vaicājumu, vai plāno pievienoties kādai partijai), iesaistoties Ulda Pīlēna iniciētajā politiskajā biedrībā “Reģionu spēks”: Rezerves pulkvedis Igors Rajevs pieņēmis lēmumu iet politikā – Puaro.lv;
  • 2022.g.jūnijā :“Četrus gadus deldēt bikses mani neinteresē,” norāda Rajevs pēc vairāku partiju aicinājumiem pievienoties – Puaro.lv;
  • 2022.gadā, 24.februārī Krievijas karaspēkam iebrūkot Ukrainā 24.februārī, Rajevs kļūst par frontes notikumu ikvakara apskatnieku televīzijas kanālā TV24, iemantojot popularitāti daudzās mājsaimniecībās, jo prot izstāstīt sarežģītas militāras lietas saprotami ikvienai mājsaimniecei. Raidījumu pamet jūnijā, jo paziņo par došanos politikā;
  • 2010.gada augustā Rajevam tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam:
    Virsniekam Rajevam atsaka pielaidi valsts noslēpumam – Puaro.lv ;
  • 2010.gadā no amata nākas atkāpties SAB direktoram Uldim Dzenītim, jo atklājas fakti par nepamatotu augstākās kategorijas pielaižu izsniegšanu. Pēc neoficiālas informācijas, viens no tiem, kam ar Dzenīša parakstu izsniegta augstākās kategorijas pielaide dokumentiem, kas satur lielākos NATO noslēpumus, bijis NBS virsnieks, NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, pulkvedis Igors Rajevs: Dzenītis bijis spiests aiziet no Satversmes aizsardzības biroja, iespējamais iemesls – Rajevs – Puaro.lv
  • 2008. gada 17. decembrī toreizējais aizsardzības ministrs Vinets Veldre no amata atbrīvoja NBS Sauszemes spēku komandieri pulkvedi Rajevu. Bet 2010. gada nogalē Rajevs jau izteicās par saviem plāniem atvaļināties no dienesta. Tā viņa straujā karjera armijas komandējošajā sastāvā aprāvās un viņš kļuva par Baltijas valstu aizsardzības koledžas pasniedzēju;
  • Pēc stāšanās Latvijas armijas dienestā līdz viņa atstādināšanai, Rajevs iekūlies vairākos skaļos skandālos – viņš tika vainots gan ieroču kontrabandas piesegšanā, gan tajā, ka nav spējīgs glabāt valsts noslēpumu un pat spiegošanā krievu labā. 1997. gadā (aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis) izvērtās skandāls par kāda karavīra nozagtajiem diviem automātiem un pistoli Sužu izlūkdesantbataljonā, kura komandieris tolaik bija Rajevs. Toreiz izlūkdienesta bataljona postenis, no kura tika nozagti ieroči, apsargāja prestižu māju rajonu pie Baltezera.
    Otrs lielākais ieroču skandāls, kas saistījās ar Rajeva vārdu notika 2006. gadā, bet atklātībā par to tika paziņots tikai 2009. gadā. 2006. gadā Latvijas kontingenta karavīri no savas dienesta vietas Irākā esot centušies izvest ieročus – nereģistrētus šaujamieročus. Latvijas kontingenta karavīrus turēja aizdomās par ieroču kontrabandu no Irākas, kur dienēja starptautiskajā operācijā. Nelegālos ieročus 2006. gadā atrada Militārā policija. Tā kā tolaik Latvijas armijā tika atklāti vairāki reglamenta pārkāpumi, par nespēju nodrošināt pilnvērtīgu misijas karavīru apgādi, amatu zaudēja toreizējais NBS Sauszemes spēku komandieris Rajevs;
  • Gan tad, kad Rajevs Latvijas armijā uzsāka savu militārista karjeru, gan vēlāk Latvijas aizsardzības ministrs bija Tālavs Jundzis. Viņa viedoklis par Rajevu: “Par Rajeva pagātni varu tikai teikt to, ka deviņdesmitajos gados katram no Krievijas nākušajam virsniekam bija šī ēna, ko īsti nevienā gadījumā neizdevās ne apstiprināt, ne noliegt. Rajevs man atmiņā palicis kā ļoti enerģisks un aktīvs virsnieks, man viņš patika”;
  • Kopš 1999. gada aprīļa, kad Latvijai NATO galotņu sanāksmē Vašingtonā piedāvāja iestāties Ziemeļatlantijas blokā (Latvija šo procesu noslēdza 2004. gadā), sākās Rajeva nedienas. Partneri NATO Latvijas armijas vadībā negribēja redzēt Maskavas karaskolas beidzēju un bijušo PSRS armijas komandieri. Tā jau 1998. gada decembrī Rajevs tika minēts kā viens no NBS komandiera amata kandidātiem, bet šī dienesta pakāpe viņam iepriekšminētā iemesla dēļ izpalika;
  • Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz pat 2010. gadam I.Rajevs strauji, kaut arī ne bez sāpīgiem kritieniem, kāpis pa militārās karjeras kāpnēm: viņš bijis gan NBS bataljona štāba komandieris, gan Izlūkdesanta bataljona komandieris un Sauszemes spēku brigādes komandieris, gan nodrošinājis Latvijas karavīru misijas Afganistānā un Irākā;
  • Dienesta laikā NBS Rajevs bija atbildīgs par Bruņoto spēku transformāciju un pielāgošanu 21. gadsimta vajadzībām. Rakstījis militāro plānu Latvijas iestājai NATO. Izveidojis godasardzes rotu un tās rituālu; bija pirmo starptautisko mācību Baltic Challenge 96  projekta virsnieks;
  • 1992. gadā I.Rajevs sāka dienēt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bataljonā. Pirms tam kalpojis padomju armijas rindās;
  • Par savām kursanta gaitām Maskavas Augstākajā vispārējā karaspēka komandieru karaskolā Rajevs intervijā žurnālam “Ieva” (2022. gada 23. martā. Nr. 12 (1270) 16. lpp. ) izteicies: “Tie bija astoņdesmitie gadi, parādījās desantnieki un arī es ļoti gribēju kļūt par desantnieku. Biju jau izdomājis, ka braukšu mācīties uz Rjazaņas karaskolu, bet mammas brālis, gudrs un pieredzējis cilvēks ieteica tomēr izvēlēties Maskavas karaskolu. Tā es 17 gadu vecumā aizbraucu uz Maskavu, pabeidzu tur karaskolu, pēc tam dienēju padomju armijā un kolīdz Latvija atguva neatkarību atgriezos dzimtenē un savu turpmāko dienestu saistīju ar Latvijas armiju”;
  • Igors Rajevs apbalvots ar Viestura ordeni par bruņoto spēku attīstīšanu

Lasītāju viedokļi

avatar