Prezidenta vēlēšanu kaislības: netiek izslēgtas ne jaunas vēlēšanas, ne jauna koalīcija

TV3 Nekā personīga

Līdz Valsts prezidenta vēlēšanām palikušas tikai 10 dienas. Saeimas frakcijas šonedēļ sākušas tikties ar kandidātiem. Kaislības ap vēlēšanām pieaug ar katru dienu un patlaban netiek izslēgts nekas – ne jaunas vēlēšanas, ne jauna koalīcija.

Uguni jau tā nokaitētajai atmosfērai klāt vēl pielika ziņas, ka pirms sava kandidāta oficiālas nosaukšanas “Jaunā Vienotība” konsultējusies ar divu opozīcijas partiju pārstāvjiem. Partijas šo tikšanos saista ar jaunas koalīcijas iezīmēšanos.

Tāda vienprātība, kāda bija ievēlot Egilu Levitu par Valsts prezidentu, gaidāmajās 31.maija vēlēšanās nebūs. Visas koalīcijas balsis nav nevienam no trim kandidātiem uz šo augsto posteni. Savukārt balsu sarunāšana opozīcijā neizbēgami var novest pie izmaiņām koalīcijā.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars norāda: “Ar augstu varbūtību tirgus priekšmets par kandidātu ievēlēšanu ir atsevišķu politisko spēku nonākšana valdībā.”

Savukārt Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsver : “Mēs konsekventi aicinām mūsu koalīcijas partnerus nesaistīt koalīcijas stabilitāti ar Valsts prezidenta institūciju.”

Dažu koalīcijas partneru vēlme nesaistīt šā gada nozīmīgāko politisko notikumu – Valsts prezidenta vēlēšanas – ar koalīcijas stabilitāti ir naiva, apstākļos kad nevienam no kandidātiem uz šo augsto posteni nav visu varas partiju atbalsta Saeimā. Un koalīcijas partneru vidū ir  liela neuzticēšanās.

Vēl pagājušajā pirmdienā, kad aktuāla bija pašreizējā prezidenta Egila Levita atkārtota kandidēšana, koalīcijas sadarbības sanāksmē premjers vēlreiz aicināja visus vienoties par kopīgu kandidātu. Kuluāros jau  tobrīd izskanēja, ka Levitam var nebūt pat iepriekš solītās 39 balsis, jo dažu Nacionālās apvienības biedru publiskie izteikumi liecināja, ka ar visām nacionāļu balsīm prezidents nevar rēķināties. Tobrīd arī bija skaidrs, ka Levitu neatbalstīs “Progresīvie”, uz kuru balsīm vēl pēdējā brīdī tika cerēts. Taču koalīcijas sanāksme noslēdzās bez negaidītiem pavērsieniem. “Apvienotais saraksts” palika pie sava kandidāta Ulda Pīlēna, kura izredzes tobrīd bija ievērojami augstākas nekā Levitam.

Trešdienas vakarā Egils Levits publiski atsauca savu kandidatūru. Bet dažas stundas iepriekš Rīgas centrā tika kalti jauni plāni.

“Nekā personīga” zināms, ka pagājušās trešdienas pēcpusdienā Ārlietu ministrijā tikās premjers Krišjānis Kariņš, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Saeimas deputāts Jānis Reirs no “Jaunās Vienotības”, trīs “Progresīvo” pārstāvji – Saeimas deputāti Andris Šuvajevs, Kaspars Briškens, Rīgas domes frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs un trīs ZZS Saeimas deputāti Viktors Valainis, Armands Krauze un Uldis Augulis.

Lielākās varas partijas tikšanās ar diviem opozīcijas spēkiem tiek saistīta ar atbalsta meklējumu “Jaunās Vienotības” Valsts prezidenta kandidātam Edgaram Rinkēvičam, kura vārds vēl tobrīd oficiāli  nosaukts nebija.

Vaicāts par tikšanos, Kariņš atbildēja: “Es nevēlos komentēt nevienu konkrētu tikšanos. Kā es teicu, mēs esam plaši konsultējušies laikā, kad Levits bija domājamais kandidāts, meklējot viņam atbalstu. Kad Levita vairs nav, mēs strādājam uz mūsu kandidātu. Un visāda veida tikšanās notika un notiks.”

Uz “Nekā personīga” jautājumu  – vai sarunas ar ZZS uzskatītu, ka tajās ir kāds risks oligarha klātbūtnei? Kariņš atbildēja: “Politika ir tāds kā mīnu lauks ar riskiem. Sper soli jebkurā virzienā, tas iespējams ir. Es turos pie mērķiem.”

Jau drīz uz šo neformālo tikšanos reaģēja “Apvienotais saraksts”. Zemkopības ministrs Didzis Šmits laikrakstam “Diena” komentēja, ka Edgara Rinkēviča ievēlēšanai par Valsts prezidentu “Jaunā Vienotība” meklē atbalstu pie ZZS sadarbības partijas “Latvijai un Ventspilij” līdera Aivara Lemberga.

“Es domāju, ka Edgars Rinkēvičs ir cienījama kandidatūra, tāpat kā Uldis Pīlēns, neviens mums netraucē sākt savā starpā runāt. Nevis aiziet valdošai partijai pie opozīcijas un Aivara Lemberga pēc atbalsta,” raidījumam pauž
Zemkopības ministrs  Didzis Šmits (Apvienotais saraksts).

Uz jautājumu, vai Ārlietu ministrijā ir bijuši arī Lemberga partijas pārstāvji, Šmits atbildēja: “Es domāju, ka zemnieku savienība (LZS) kopā ar “Latvijai un Ventspilij” visi kopā pārstāv Aivaru Lembergu, un tikai īpaši šādos jautājumos, jautājumos, kuri Aivaram Lembergam ir svarīgi, Zemnieku Savienība pārstāv Aivaru Lembergu. Tā vienmēr ir bijis un būs.”

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis izskanējušo raidījumam “Nekā personīga” komentēja šādi: “Tā ir tāda viena “Apvienotā saraksta” politiķa (Didža Šmita) interpretācija, kurš pats ir braucis, ticies ar Aivaru Lembergu, spriedis par politiku, un to dara pēc savas izpratnes. Es to drīzāk vērtēju, kā haotisku komunikāciju, pat bailēm no politiskās konkurences. Es teiktu, ka ir stipri pārvērtēta šī viena tikšanās. Šādas tikšanās mums notiek ar visiem politiskajiem spēkiem.”

Valsts prezidenta vēlēšanās ZZS ir zelta kārts. Par Apvienotā saraksta kandidātu Uldi Pīlēnu kopā ar 15 šī politiskā spēka deputātiem būtu gatavi balsot Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” politiķi, ar augstu varbūtību Pīlēnam atbalstu varētu dod arī “Stabilitātei” deputāti, ko izlems pēc tikšanās ar viņu.

“Uz doto brīdi viņš (Pīlēns) ir vienīgais cilvēks, kurš ir izveidojis “Apvienoto sarakstu”, ir tendēts uz pārmaiņām. Un mēs joprojām ticam, ka tās pārmaiņas ir iespējamas ar Pīlēna vadību. Runājot ar viņu beidzot klātienē parlamentārā frakcijā, es varēšu izsecināt, kāds viņš ir cilvēks. Man tas ir ļoti svarīgi. Līdz ar to, kā paraugdemonstrējums varētu būtu viņa pozīcija attiecībā uz mūsu cilvēkiem, kuri paņēmuši Krievijas pilsonību, bet viņi ir mūsējie Latvijas iedzīvotāji, kuri ekonomisku apsvērumu dēļ to ir izdarījuši,” raidījumam atklāj partijas “Stabilitātei!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.

Savukārt partijas “Latvija Pirmajā vietā” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs
Ainārs Šlesers uzsver: “Mēs izvērtējam tikai vienu kandidātu. Un tas ir Uldis Pīlēns, par kuru mēs varētu balsot. Un lēmums tiks pieņemts pēc tikšanās ar viņu.”

Šonedēļ uzņēmējs Uldis Pīlēns, pēc kura iniciatīvas pirms Saeimas vēlēšanām trīs pieredzējušie politiskie spēki – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija izveidoja “Apvienoto sarakstu” un atšķēlās no ZZS, devās uz tikšanos ar bijušajiem apvienības biedriem. Saruna notika aiz slēgtām durvīm, un pēc tās visi runāja lielā vienprātībā.

“Man šķiet, ka tā bija ļoti pragmātiska (tikšanās). Man izdevās izstāstīt savas prioritātes. Un es redzēju ļoti daudz atbalsta. Es vienmēr esmu teicis, ka man ir labas izredzes! Bet, protams, visu noteiks 31.datums,” teica Pīlēns.

ZZS balsis var nosliekties arī par labu Rinkēvičam

ZZS balsis tikpat labi var nosliekties arī  par labu “Jaunās Vienotības” kandidātam Edgaram Rinkēvičam. Ar viņu ZZS tiksies dienu pirms vēlēšanām. Tomēr arī tad  nepieciešamā 51 balss joprojām nesanāk.

Ir vajadzīgs “Progresīvo” atbalsts. “Progresīvajiem” augstajam postenim ir sava kandidāte Elīna Pinto. Taču viņas izredzes tikt tālāk par pirmajām vēlēšanu kārtām nav augstas. Tāpēc “Progresīvie” pēc viņas iespējamās izkrišanas 3.kārtā varētu nobalsot par Edgaru Rinkēviču.

Vai apmaiņā par to varētu būt vieta koalīcijā, ārlietu ministrijā notikušās sarunas dalībnieks Kaspars Brikšens no “Progresīvajiem” bija izvairīgs: “Tas, ko mēs varam solīt, ka mēs stingri stāvēsim aiz mūsu kandidātes. Skaidrs, ka mēs konstatējam faktu, ka koalīcija nav varējusi izvirzīt vienotu kandidātu. Apstākļos, kad šī ir disfunkcionāla valdība, mūsu valdība strādā ar būtiskiem trūkumiem, skaidrs, ka prezidenta vēlēšanas ir zināms katalizators,  lai paskatītos, cik efektīvi arī strādā valdība.

Ja ir iespēja vienoties (mēs arī rudenī piedalījāmies koalīcijas veidošanas sarunās) par principiem, kas saskan ar šādu, mūsuprāt, progresīvu politiku, kas Latvijai šajā brīdī ir vajadzīga, tad, protams, mēs vienmēr esam atvērti par dalību šādā koalīcijā.”

Nogaidoša ir Nacionālā apvienība. Tai vairs nav sava kandidāta, jaunu uz šīm vēlēšanām pieteikt nevar. Un 31.maijā visdrīzāk nacionāļi nebalsos ne par vienu no trim kandidātiem.

Apvienības līderis Raivis Dzintars ir aizvainots par iespējamu “Progresīvo” un ZZS tuvināšanos koalīcijai apmaiņā pret varbūtēju atbalstu “Jaunās Vienotības” kandidātam. Tādu politisko smagsvaru kā Rinkēvičs neizvirzot vienā dienā. Un viņa  kandidatūra visdrīzāk bijusi sagatavota krietnu laiku iepriekš, neapspriežoties ar sadarbības partneriem.

Koalīcijas paplašināšanos Raivis Dzintars neuzskata par iespējamu un tādā gadījumā Nacionālā apvienība tajā vairs nestrādātu. Viņš apgalvo, ka tāpat rīkosies “Apvienotais saraksts”.

“Tā ir nekorekta rīcība un, visticamāk, tas solījums ir bijis grandiozs. Mēs, protams, varam iztēloties, ka tie ir bijuši kādi citi solījumi Aivaram Lembergam. Jo, protams, katram ir tiesības ticēt jebkādām pasakām, kādām viņš vēlas, bet es neticu pasakām, ka Aivars Lembergs nav nozīmīgs lēmumu pieņēmējs Zemnieku savienībā (LZS) , šajā ZZS. Līdz ar to tās nav skaistas acis, ko ir gatavs Valsts prezidenta vēlēšanās atdot Aivars Lembergs,” teica Dzintars.

Vaicāts, kādi solījumi ir tikuši doti, viņš atbild: “Visticamāk, tā ir atrašanās valdībā. Vai tas ir nedēļu jautājums vai mēnešu vai pusgada jautājums. Pie šāda scenārija nonākot, mana prognoze, ka šāds veidojums paliktu ar šīm te 52 balsīm. Ka to neatbalstītu ne Nacionālā apvienība, ne “Apvienotais saraksts”.”

Savukārt Kariņš norādīja: “Es nevēlos spekulēt par šīm tēmām.  Es dzirdu šādu, un ne tikai šādu variantu. Strādāsim redzēsim. Es šobrīd koncentrējos uz Rinkēviča kungu uz viņa kandidatūru. Un uz to mērķi, lai būtu Saeimā balsis, lai viņu ievēlētu par nākamo Valsts prezidentu.”

Ja 31.maijā jauns Valsts prezidents netiks ievēlēts,  koalīcijas partijām būtu jāmēģina tomēr vienoties par kompromisa figūru. Nākamās vēlēšanas tādā gadījumā notiktu jūnija vidū.

Izskanējusi arī versija, ka koalīcijas stabilitātes vārdā “Apvienotais saraksts” varētu atsaukt savu kandidātu Uldi Pīlēnu par labu Edgaram Rinkēvičam. Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars atbildēja, ka šāds scenārijs patlaban netiek izskatīts.

Avots: TV3 “Nekā personīga”

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!