LIZDA vāc parakstus par neuzticības izteikšanu Čakšai

Vanaga, Čakša

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) sākusi vākt parakstus par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai, kā arī plāno aicināt izglītības darbiniekus izvērtēt, par kādām politiskajām partijām balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, informē LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepiekrīt LIZDA prasībām par vēlamo slodžu balansēšanas veidu nākamajā mācību gadā, jo neredz iespējas tam iegūt papildu nepieciešamo finansējumu, žurnālistiem 23. maijā sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

Nevar rēķināties ar papildu finansējumu 

Politiķe norādīja, ka budžeta gads šobrīd ir pusē, tāpēc nevarot runāt par kādām izmaiņām, ja pedagogiem nāktos strādāt bez papildu finansiālā ieguvuma. Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens esot apliecinājis, ka šajā gadā IZM nevar rēķināties ar papildu finansējumu, lai jaunā veidā sabalansētu pedagogu slodzes.

Čakša uzskata, ka LIZDA piedāvājums neatrisinātu pedagogu pārslodzi.

“Arodbiedrības piedāvājums nevis samazina pārslodzi, bet rada jaunas vakances. [Mēs] nosacīti piemaksājam, bet slodze nesamazinās. (..) Ja ir labi apmaksāta slodze, balanss izkārtojas dabiski,” sprieda politiķe.

Tam iebilst arodbiedrība.

Čakšas atteikšanos ieguldīt finansējumu “nesakārtotā sistēmā” LIZDA interpretē kā “ļoti rupju pārmetumu” par nelietderīgi iztērētu finansējumu, ko valdība piešķīra pērn.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga apgalvo, ka skolu direktori un dibinātāji “ir tiešām ļoti daudz strādājuši”, lai virzītos slodžu balansēšanas virzienā.

Lai turpinātu slodžu balansēšanu no septembra, nepieciešamo finansējumu LIZDA aicinājusi ņemt no rezervētā finansējuma profesionālās izglītības iestāžu uzturēšanai.

Vanaga uzskata, ka atteikšanās balansēt slodzes no septembra ir negatīvs vēstījums pedagogu saimei, jo IZM atkāpjas no streika vienošanās izpildes.

IZM un LIZDA 23. maijā turpināja sarunas. Diskusijā piedalījās arī finanšu ministrs un pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un izglītības pārvaldēm. “Tas sarunām iedod citu dinamiku, jo beidzot satiekas darba devējs ar darba ņēmēju,” vērtēja Čakša.

Pie vienota redzējuma, tostarp par to, ko nozīmē pedagoga slodzes sabalansēšana, IZM un LIZDA arvien nav nonākušas.

Divu dienu sarunas rezultējušās tikai ar atteikšanos no ieceres par maksimālā stundu skaita noteikšanu vienam pedagogam. Trešdienas pēcpusdienā Vanaga medijiem vēl pauda apņemšanos “sēdēt [IZM] un turpināt uzstāt uz risinājumiem”.

Jaunos slodžu balansēšanas principus virzīs līdz ar jauno finansēšanas modeli “Programma skolā”. Tas nozīmē, ka jauno finansēšanas modeli ieviesīs visās pašvaldībās vienlaicīgi no 2025.gada septembra, apstiprināja Čakša.

IZM ieceri 27. maijā skatīs arī LPS Izglītības un kultūras komiteja.

Par progresu IZM un LIZDA sarunās 23. maijā interesējās arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti. Komisijas sēdē IZM iepazīstināja ar ieceres sākotnējo versiju. Tāpēc deputāti aicināja ministriju atkārtoti prezentēt slodžu balansēšanas principus pēc tam, kad noslēgsies publiskā apspriešana un saskaņošana mēneša beigās.

Pedagogu darba slodzes balansēšana bija viena no LIZDA streika prasībām.

Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā, taču arodbiedrībai un IZM joprojām ir atšķirīgi redzējumi, kā to īstenot.

Piedāvā pāriet uz vienotu normālo darba laiku 

IZM piedāvā no 2025. gada 1. septembra visiem pedagogiem pāriet uz vienotu normālo darba laiku – 40 stundu darba nedēļu. Ministrija rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti, mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.

Savukārt pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plānotu izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā.

Pedagogu arodbiedrību satrauc, ka IZM piedāvājums varētu samazināt darba stundu vērtību, līdzīgi kā tas jau notika 2016. un 2023. gadā.

Turpretī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ir pārliecināta, ka ar piedāvājumu pedagogu slodžu sabalansēšanai virzās uz to, ka pedagogiem tiks apmaksāta katra darba stunda neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nolīgti un kāda slodze viņiem iedalīta. Pēc viņas paustā, IZM piedāvājums pedagogiem pāriet uz 40 stundu darba slodzi no 2025.gada 1.septembra ir tāds pats, kādu piedāvā citviet pasaulē, rēķinot astronomiskās stundas.

“Skolotājiem nāk līdzi vēsturiskā sajūta, ka mēs nesamaksājam par visām stundām, tādēļ gribu apliecināt, ka mēs virzāmies uz to, lai nākamajā gadā katra stunda skolotājiem tiktu apmaksāta neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nodalīti un kāda slodze viņiem iedalīta,” uzsvēra politiķe.

Viņa arī piebilda, ka piedāvātais risinājums paredz lielāku uzticēšanos skolu direktoriem un pašvaldībai, veicinot viņu autonomiju. Par to bažas izteikusi LIZDA, taču Čakša norādīja, ka svarīgi direktoriem un pašvaldībām iedot vadlīnijas, kādā veidā pedagogu slodze drīkst tikt veidota, lai nebūtu situācija, ka skolotāji ir pārstrādājušies.

Vanaga uzsvēra, ka divu dienu sarunu galvenais ieguvums ir tas, ka no jaunā mācību gada skolotājiem nepalielinās mācību stundu jeb kontaktstundu skaitu no 26 uz 30 stundām, kā to bija iecerējusi Čakša.

Notikušās sarunas ar izglītības un zinātnes ministri Vanaga novērtē kā tādas, kur bijusi liela cinisma deva, turklāt aiz formulām un aprēķiniem ministre negrib redzēt realitāti. “Ministre ar savu komandu, mainot metodiku, aprēķinos parāda, ka slodze ir ļoti labi sabalansēta, pārliekot starpbrīžus uz citiem pienākumiem, taču realitātē pedagogiem ir pārslodze,” uzskata Vanaga.

Čakšas ieskatā tikai profesionālās ievirzes sporta pedagogiem nepieciešams sabalansēt slodzi.

Runājot par turpmāko rīcību, LIZDA priekšsēdētāja uzskata, ka sarunas iet pa apli un ir skaidrs, ka patlaban ir cīniņš kurš kuru – fiziski un emocionāli.

“Atkārtotu piketu nerīkosim, taču esam sākuši vākt parakstus par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Čakšai. Šos parakstus iesniegsim valsts augstākajām amatpersonām. Tāpat aicināsim izglītības darbiniekus izvērtēt, par ko viņi balso Eiropas Parlamenta vēlēšanās redzot valsts amatpersonu atbildību un attieksmi pret pedagogiem,” sacīja Vanaga.

LIZDA pateicas Valsts prezidentam par iejaukšanos šajā situācijā, norādot, ka ikvienam ir tiesības brīvi protestēt un paust savu viedokli un to nevar uzskatīt par šantāžu, kā to definē Ministru prezidente Evika Siliņa, sacīja Vanaga.

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


6
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
ccVV
ccVV

pamēģiniet kaut ko šitādu valsts pārvaldē – skaitās, ka pieliek algu, bet tai pašā laikā palielina slodzi, tad, kur ir pielikums???tādā veida aizpildīt vakances var iedomāties tikai izglītībā, pie mums ministrija tas neietu cauri. naivie skolotāji. nav brīnums, ka izglītības līmenis valstī ir izcili zems – eksamena jazin 10%, KUR VĒL PASAULĒ KAS TĀDS DZIRDĒTS

10%
10%

Priekš Saeimas deputāta būs pietiekoši !

Seniors
Seniors

Čakša ir šajā spēlē sīka vienība. Kamēr nebūs neatkarīgi pārsijāta visu IZM un tās aģentūras darbinieku izglītotība (nejaukt ar izglītību) un spēju līmenis, tikmēr nekas prātīgs nebūs. Jēdziena “kvalitatīva izglītība” izplūdušais un absolūti nekonkrētais attēls rada visādu “Skola 2030” un tai līdzīgu murgu pieļaušanu tikai dažu avantūristu naudas apgūšanas nolūkā. Tur ir jāvāc parakstus par totālu neticību visiem IZM un tās aģentūru darbiniekiem, lai pēc brīža viss nebūtu atpakaļ vecajās sliedēs.

Pārsmieties
Pārsmieties

IZM neprofesionāla parlamentārā sekretāre ar 6 000 mēnesī !

Učene
Učene

Tikai beztermiņa streiku par savām tiesībām , neuzticību Čakšai Vienotības bandas balsošanas mašīna noraidīs !

Jāzeps
Jāzeps

Blondīne un nīlzirgs.