Somijas aizsardzības uzņēmums “Patria” un Vācijas militārās rūpniecības uzņēmums “KNDS Deutschland Maintenance” vienojušies par “Patria 6×6” bruņumašīnu montāžu Vācijā.
Bundesvērs jau pasūtījis 349 transportlīdzekļus, bet kopējais līgumā paredzētais apjoms var sasniegt 876 bruņumašīnas. Latvijai šis projekts ir tieši saistošs: tā bija viena no kopīgās bruņutransportieru programmas aizsācējām, savukārt Valmierā jau darbojas šo transportlīdzekļu ražotne. Tomēr Vācijas pasūtījums automātiski nenozīmē jaunus līgumus Latvijas uzņēmumiem.
Kā raksta Austrijas militārās nozares izdevums “Militär Aktuell”, “Patria” un “KNDS Deutschland Maintenance” noslēgušas vienošanos par bruņumašīnu montāžu un gala integrāciju Vācijā. Runa ir par daudznacionālo bruņumašīnu programmu CAVS, kuru 2020. gadā aizsāka Somija un Latvija.
“Patria” oficiālajā paziņojumā norāda, ka līgums parakstīts 2026. gada 11. augustā un ir saistīts ar diviem Bundesvēra iepirkumiem, kas noslēgti 2025. gada decembrī.
Sērijveida piegādes Vācijas armijai plānots palielināt 2027. gada sākumā, bet pašā Vācijā bruņumašīnu ražošanu paredzēts pakāpeniski izvērst no 2027. gada.
Bundesvērs jau pasūtījis 349 bruņumašīnas
Vācijas pasūtījums neaprobežojas ar parastajiem bruņutransportieriem. “Militär Aktuell” un Vācijas militārais izdevums “Hartpunkt” ziņo, ka Bundesvērs pasūtījis piecas transportlīdzekļu konfigurācijas, kopumā 349 transportlīdzekļi. Līgumos paredzētas arī iespējas iegādāties vēl 527 bruņumašīnas, tādējādi maksimālajam pasūtījumam sasniedzot 876 vienības.
Pati “Patria” norāda, ka abu līgumu maksimālā vērtība, ieskaitot papildu iegādes iespējas, pārsniedz divus miljardus eiro. Jau apstiprinātā pasūtījuma vērtība ir lielāka par vienu miljardu eiro.
Valmieras ražotne: līdz 160 bruņumašīnām gadā
Latvijas saistība ar šo projektu ir būtiski plašāka par transportlīdzekļu iegādi. Latvija kopā ar Somiju aizsāka CAVS programmu, kurā pašlaik piedalās arī Zviedrija, Vācija, Dānija, Norvēģija un Apvienotā Karaliste.
2024.gada 24. maijā Valmierā atklāta “Defence Partnership Latvia” ražotne, kas nodrošina “Patria 6×6” bruņumašīnu komplektēšanu un ražošanu Latvijā. Pirmā Latvijā izgatavotā bruņumašīna Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nodota 2024. gada 5. augustā, liecina Aizsardzības ministrijas informācija.
Atklājot rūpnīcu, tika lēsts, ka vienā darba maiņā iespējams saražot līdz 80 bruņutransportieriem gadā, bet divās maiņās – līdz 160. Sākotnējais Latvijas bruņoto spēku pasūtījuma izpildes apjoms tobrīd bija aptuveni 30 transportlīdzekļi gadā. Tādēļ minētie 160 transportlīdzekļi ir ražotnes iespējamā maksimālā jauda, nevis apstiprinājums, ka tik daudz bruņumašīnu Valmierā pašlaik faktiski saražo ik gadu.
Ražotnes izveidē ieguldīti aptuveni desmit miljoni eiro – ap pieciem miljoniem eiro investējusi Valmieras pašvaldība, bet vēl piecus miljonus eiro ieguldījis uzņēmums “Defence Partnership Latvia”, vēsta portāls “Sargs.lv”.
Latvijas detaļas nonāk arī partnervalstu bruņumašīnās
Valmieras rūpnīca nav vienīgais Latvijas posms šajā ražošanas ķēdē. Transportlīdzekļu korpusus un metāla detaļas izgatavo uzņēmumi Rīgā un Ķekavā, šasijas ražo Jelgavā, bet atsevišķas sastāvdaļas – arī Saldū.
Uzņēmuma pārstāvji jau iepriekš norādījuši, ka Latvijā izgatavotās “Patria” detaļas tiek izmantotas arī citu programmas dalībvalstu bruņutransportieros. Tas nozīmē, ka Latvijas rūpniecība ir iesaistīta kopējā CAVS piegāžu ķēdē, ne tikai pašu bruņoto spēku tehnikas komplektēšanā, vēsta Latvias sabiedriskie mediji.
Tomēr līdzšinējā informācija neļauj apgalvot, ka tieši Vācijai pasūtītās 349 bruņumašīnas vai to detaļas tiks izgatavotas Valmierā. “Patria” paziņojumā par Vācijas projektu kā ražošanas partneri minēti Vācijas uzņēmumi, tostarp KNDS, FFG un JWT.
Latvijas uzņēmumiem iespējas iesaistīties plašākā piegāžu ķēdē teorētiski pastāv, tomēr publiski nav paziņots ne par konkrētiem Latvijas apakšuzņēmēju līgumiem Vācijas pasūtījumā, ne par jauniem Bundesvēra pasūtījumiem Valmieras rūpnīcai.
Somi pārņem arī Latvijas partnera daļas
Īsi pirms vienošanās par Vācijas rūpniecības iesaisti “Patria” paziņoja arī par būtiskām pārmaiņām Valmieras ražotni pārvaldošajā uzņēmumā.
2026.gada 4. augustā Somijas koncerns pavēstīja, ka iegādāsies Latvijas uzņēmumam “Unitruck” piederošās “Defence Partnership Latvia” kapitāldaļas un kļūs par uzņēmuma vienīgo īpašnieku.
Līdz šim 70 procenti uzņēmuma piederēja “Patria Latvia”, bet 30 procenti – “Unitruck”.
“Patria” norāda, ka īpašnieku maiņa neietekmēs uzņēmuma darbību, darbiniekus, jau uzsāktos projektus un sadarbību ar partneriem Latvijā. Savukārt “Unitruck” turpmāk plāno attīstīt savu aizsardzības industrijas uzņēmējdarbību.
Šīs pārmaiņas nozīmē, ka līdzšinējais Latvijas līdzīpašnieks no Valmieras bruņumašīnu ražošanas uzņēmuma aiziet, savukārt pilna kontrole pār rūpnīcas operatoru pāriet Somijas aizsardzības koncerna rokās. Tas pats par sevi nenozīmē ražošanas pārcelšanu no Latvijas: uzņēmums publiski apliecinājis, ka darbība Valmierā turpināsies.
Valmierā paplašina arī citu bruņumašīnu montāžu
Valmieras ražotnes attīstība vairs nav saistīta tikai ar “Patria 6×6” transportlīdzekļiem.
Aizsardzības ministrija šā gada jūnijā ziņoja, ka Valmierā tiek veikta arī Spānijas uzņēmuma “GDELS-Santa Bárbara Sistemas” kājnieku kaujas mašīnu ASCOD Latvijas versijas “Hunter” jeb “Mednieks” gala montāža.
Latvija bruņotajiem spēkiem pasūtījusi kopumā 84 šādas kaujas mašīnas. Projektā vietējās industrijas iesaistei jāveido vismaz 30 procenti (Aizsardzības ministrijas paziņojums).
“Patria Latvia” vadība jūnijā arī norādīja, ka līdzās esošajai ražotnei iegūtas apbūves tiesības papildu teritorijai un jaunas ražotnes būvniecību plānots sākt 2026. gada rudenī. Par šiem plāniem vēstījis “Sargs.lv”.
Tādējādi Vācijas iepirkums un Valmieras ražotne ir vienas starptautiskas aizsardzības programmas sastāvdaļas, taču to savstarpējā saistība pašlaik izpaužas kopīgā platformā, tehnoloģijās, piegāžu ķēdēs un sabiedroto tehnikas savietojamībā. Apgalvot, ka Bundesvēra pasūtījums jau garantējis jaunus ražošanas līgumus Latvijā, pagaidām nav pamata.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!