Jūnijā Zviedrijas parlaments balsos par valdības priekšlikumu par militārās sadarbības nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tā saukto
Aizsardzības sadarbības nolīgumu (DCA) nolīgumu, kas dod Amerikas militārpersonām tiesības izmantot 17 Zviedrijas militārās bāzes visā valstī, vēsta zviedru laikraksts “Expressen”.
Līgums tiek kritizēts, jo atšķirībā no Dānijas un Norvēģijas tam trūkst formulējuma par kodolieroču izvietojuma aizliegumu Zviedrijā. Valdība uzskata, ka tas nav nepieciešams, jo ir parlamenta lēmums, ka Zviedrijas teritorijā miera laikā kodolieroči nedrīkst atrasties.
Tomēr pirmdienas rītā intervijā laikrakstam “P1 Morgon” premjerministrs Ulfs Kristersons norādīja, ka šis jautājums tiks pārskatīts kara gadījumā.
“Kara situācijā tā ir pavisam cita lieta. Ja notiks pats sliktākais, demokrātiskajām valstīm mūsu pasaules daļā, protams, galu galā ir jāspēj sevi aizstāvēt pret valstīm, kas varētu draudēt ar kodolieročiem,” viņš teica un piebilda:
“Bet visas mūsu NATO dalībvalstis un visa mūsu Zviedrijas aizsardzība ir vērsta uz to, lai novērstu šādas situācijas rašanos. Ja Ukraina būtu bijusi NATO dalībvalsts, Krievija tai nebūtu uzbrukusi.”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tas labi, bet man viens jaunums visu laiku mīca, ja abām valstīm ir kodol…, bet viena izlemj uzsāk fizisku karu bez kodolieročiem, un otra fiziski aizstāvēties, un ja ir kāts fiziskā līmenī, tad kādam iemeslam utml jābūt lai palaistu pret otru kodol…ja zin ka tas otrs ar var ar to pašu dod, sanāk vienkārši pakāries un viss fiziskā labsajūta meni