Vai Krievija iebruks Ukrainā ap Ziemassvētkiem – eksperta viedoklis

TV3 raidījums “Nekā Personīga”

Parasti Krievijas militārās aktivitātes sasaistās ar laiku, tad, kad Rietumu puslodē svin Ziemassvētkus – tad gatavība ir zemākajā līmenī un līdz ar to arī patestēt, kā rietumi spētu reaģēt, ko rietumi darīs šajos apstākļos, līdz ar to viena no iespējamībām ir, ka Krievijas iebrukums Ukrainā varētu notikt ap Ziemassvētkiem un Jaunā gada laiku, raidījumam “Nekā personīga” pieļāva Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektors Mārtiņš Vargulis.

Baltkrievijas pašpasludinātais līderis Aleksandrs Lukašenko šonedēļ paziņoja, ka gribētu no Krievijas saņemt atomieročus. Jo, viņaprāt, rietumi gatavojas Baltkrievijai uzbrukt. Pavisam citas sarunas šonedēļ notika Rīgā, kur tikās NATO valstu ārlietu ministri. Latvijā Baltkrieviju uzskatām par agresoru, kas kopā ar Krieviju šobrīd rada kara draudus Ukrainā. Tomēr, kā liecina “Nekā personīga” pētījums, ar Baltkrieviju, kur lielākā daļa rūpnīcu pieder valstij un pelna naudu, lai būtu iespējams iegādāties ieročus Lukašenko režīma nostiprināšanai, Latvija turpina aktīvi tirgoties. Šogad no Baltkrievijas Latvijā ievestas preces un izejvielas pusmiljarda eiro vērtībā.

2020.gada pašā sākumā Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš no tobrīd prezidenta Aleksandra Lukašenko rokām saņēma šo diezgan pasmagu metāla sumbru. Abi runāja par hokeju, kravām un to, kad Lukašenko atbrauks uz Rīgu. Šo divu gadu laikā daudz kas ir mainījies.

Pirms Lukašenko nozaga prezidenta vēlēšanas, Eiropa un ASV cerēja, ka režīms šajā valstī atteiksies no ciešas saplūšanas ar Krieviju. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo pagājušā gada maijā paziņoja, ka Amerika veikusi pirmo jēlnaftas kravas piegādi uz Baltkrieviju. Lai stiprinātu neatkarību no Krievijas. Tomēr augusts ieviesa savas korekcijas.

Belnaftahim jeb “Baltkrievijas naftas un ķīmijas valsts koncerns” ir baltkrievu lielākais valstij piederošais uzņēmums. Tajā apvienotas naftas ieguves, transportēšanas, pārstrādes un tirdzniecības kompānijas. “Belnaftahim” sastāvā ietilpst arī naftas cauruļvads “Družba”, Moziras un Novopolockas naftas pārstrādes rūpnīcas. Kopā aptuveni 60 lieli uzņēmumi.

24.jūnijā, kad Latvija šogad atzīmēja Jāņus, Eiropa pieņēma sankcijas pret Baltkrieviju. Starp vairākiem aizliegtajiem produktiem un vielām ir arī naftas produkti, kas ražoti un tiek eksportēti no Baltkrievijas.

“Nekā personīga” vispirms septembrī un tagad decembrī vērsās Valsts ieņēmumu dienestā, lai noskaidrotu, kā Latvijai veicas ar sankciju ievērošanu.

Eiropas Padomes regula (ES) 2021/1030Ir aizliegts:

a) Savienībā importēt VII pielikumā uzskaitītos naftas produktus, ja tie:

i) ir Baltkrievijas izcelsmes naftas produkti, vai

ii) ir eksportēti no Baltkrievijas;

b) iegādāties naftas produktus, kuri atrodas vai kuru izcelsme ir Baltkrievijā;

c) transportēt naftas produktus, ja to izcelsme ir Baltkrievijā vai ja tos eksportē no Baltkrievijā uz kādu citu valsti;

Konkrētiem naftas produktiem ir piešķirti kodi, kas ļauj viegli to transportēšanai izsekot.

Septembrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) “Nekā personīga” atklāja, ka laika posmā jau pēc sankciju pieņemšanas Latvijā no Baltkrievijas ievestas 5852 tonnas naftas produktu. Šobrīd šis skaitlis ir pieaudzis un Latvijā ievests jau gandrīz 8000 tonnu.

  • 25.jūnijs – 30.septembris
  • 5852 tonnas
  • 25.jūnijs – 30.novembris
  • 7809 tonnas

Salīdzinājumam “Latvijas Dzelzceļa” pilns kravas vilciena sastāvs ar cisternām parasti ved ap 3000 tonnu. Tas nozīmē, ka pēc sankciju ieviešanas Latvijā ievesti vismaz trīs pilni vilcienu sastāvi ar produktiem, kas atrodas sankciju sarakstā. VID apgalvo, ka Muitas kontroles pasākumu rezultātā nav konstatēti noteikto sankciju pārkāpuma gadījumi. Valsts drošības dienests atsevišķas pārbaudes vēl turpinot, bet plašāk par to nestāsta.

Valsts drošības dienesta atbilde “Nekā personīga”: “Varam apstiprināt, ka laikā pēc 2021. gada 25. jūnija VDD ir veicis pret Baltkrieviju noteikto sankciju iespējamu pārkāpšanas gadījumu pārbaudes. Par pamatu pārbaužu uzsākšanai bija gan finanšu iestāžu, muitas un citu subjektu sniegta informācija, gan citos veidos iegūta informācija. Varam norādīt, ka līdz šim VDD nav uzsācis kriminālprocesus par iespējamiem pret Baltkrieviju noteikto sankciju pārkāpumiem, vienlaikus daļa pārbaužu vēl turpinās.”

“Nekā personīga”: Vai jums šķiet pareizi, ka ar uzņēmumiem, kuriem ir piemērotas sankcijas, joprojām ir notikuši pēc sankciju ieviešanas vasaras vidū atsevišķis darījumi? Ir līgumi noslēgti, bet darījumi turpinās. Vai tas ir pareizi, jūsuprāt?

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā vienotība”): Nu, jautājums ir tāds, vai tas ir pareizi, morāli un politiski. Domāju, ka nē. vai tas ir pareizi, un juridiskā viedokļa, tas ir jāvērtē. Jā, bieži Eiropas Savienības sankcijās ir šīs pārejas gads. Arī citās – arī ASV ieviešot sankcijas, nosaka pārejas periodu. Nav jau tā, ka pasaka – šodien mēs publicējam rīkojumu par sankciju spēkā stāšanos, un tad no rītdienas tad viss – vilcieni ar kravu tiek apturēti un aizsūtīt atpakaļ. Tādēļ arī šis tāds zināms pārejas periods tiek dots, ja ir kaut kādas līgumsaistības, kas uzņēmējiem ir jāpilda. Nu, tur jāskatās, protams, par ko ir runa, tad tas ir saprotami, bet nu, protams, ka, ja ir iespēja izvairīties no jaunu darījumu slēgšanas, kaut arī it kā tas juridiskais periods to atļauj, tad labāk būtu to darīt.

Mārtiņš Vargulis, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektors: “Ja mēs runājam konkrēti par sankcijām un to efektivitāti, tad te jāskatās ir ilgtermiņa kontekstā. Šie pieci raundi, kas līdz šim bijuši attiecībā uz Eiropas Savienības īstenotām sankcijām pret Baltkrieviju, tās vairāk ir tikušas mērķētas pret konkrētām personām, pret konkrētām kompānijām, neejot sektoru sankcijās, par ko ir bijusi diskusija, un ar diplomātu aprindās par to ir izskanējušas kā viena no opcijām. Proti, ja vēl vairāk šī rīcība no Lukašenko puses kļūst neprognozējama vai tāda, kas rada apdraudējumu, tad arī sektorālās sankcijas var īstenot. Bet tajā pašā laikā jāatzīst, ka arī jau šīs aktivitātes no Lukašenko puses – retorika par atomieročiem, liek secināt, ka trieciens ir bijis, ka arī par šīm personām, kas ir pie Lukašenko pietuvināto galda, ka tās sankcijas sāk iedarboties, efektivitāti mēs varam novērot ilgtermiņā. Bet arī īstermiņā mēs redzam, ka tās jau zināmā mērā savu sekmīgumu rada.”

Kamēr Lukašenko draud ar atomieročiem, ļauj Krievijas tankiem no šīs valsts apdraudēt Ukrainas drošību un izmanto iebraucējus, lai radītu haosu pie mūsu, Polijas un Lietuvas robežas, Latvija šā gada laikā turpinājusi importēt baltkrievu preces ievērojamos apmēros. Kā liecina VID apkopotā informācija, šogad visvairāk ievests koks, tā izstrādājumi un kokogles – 264 miljonu eiro apmērā. Plastmasa – 31 miljons eiro; minerālais kurināmais, minerāleļļas – 23 miljoni; dzelzs un tērauds 16 miljoni eiro; apģērbi astoņi miljoni; sāls, sērs, zeme, akmens, apmešanas materiāli, kaļķi – 7,8 miljoni; mēbeles – 7,5 miljoni eiro; līdzīgās summās arī mēslošanas līdzekļi, ģipša, cementa un azbesta izstrādājumi; pārtikas atkritumi un lopbarība. Kopā imports no Baltkrievijas šogad Latvijā 11 mēnešos bijis 454 miljoni eiro.

Latvijas imports no Baltkrievijas (Avots:VID)

  • Kkoks, koka izstrādājumi, kokogles –  264 816 897 eiro
  • Plastmasas izstrādājumi – 31 115 499 eiro
  • Minerālais kurināmais, minerāleļļas, bitumenvielas, minerālvaski – 23 890 561 eiro
  • Dzelzs un tērauds – 16 084 061 eiro
  • Apģērbi – 8 284 872 eiro
  • Sāls, sērs, zeme, akmens apmešanas materiāli, kaļķi, cements –  7 804 164 eiro
  • Mēbeles – 7 550 989 eiro
  • Mēslošanas līdzekļi – 7 363 343 eiro
  • Akmans, ģipša, cementa, azbesta izstrādājumi – 6 994 447 eiro
  • Pārtikas rūpniecības atliekas un atkritumi; gatava lopbarība – 6 966 889 eiro

Kopā – 454 394 900 eiro

“Ne pirmo, ne pēdējo reizi šis stāsts ir par to, ko tad darīt ar kaimiņu valstīm, kurām ir ļoti sarežģītas attiecības, lai netieku pat naidīgas attiecības. Ņemot vērā to, ka lielākā daļa rūpnīcu un viss pārējais pieder valstij,” norāda Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

“Nekā personīga”: Un valsts pārdod šos produktus un pēc tam pērk ieroču…

Andris Sprūds, Latvijas ārpolitikas institūta direktors: “Es noteikti tam piekrītu, bet noteikti tad mēs, protams, varam šo jautājumu uzdod gan par attiecībām ar Ķīnu, gan par attiecībām ar Krieviju. Noteikti šo sarakstu varētu turpināt, jo skaidrs, ja tirgotos tikai savā starpā demokrātiskas valstis un tikai diktatoriskas vai autoritāras valstis, tad, iespējams, tā globālā ekonomika ar neko labu nesolītu, bet sankcijas ir tāds abpusgriezīgs zobens. Jo no vienas puses, protams, ka tu parādi savas signālus un sit, jo savādāk jau nav jēga, ja sankcijas nekož – tu sit un iekod arī ar sankcijām tai otrai valstij, kurai tu parādi to, ka ir kaut kādas lietas nepieņemams, bet nenoliedzami, ka tas iekož arī tev pašam, ar to ir jārēķinās. Un nenoliedzami, ka šeit, protams, izvēle starp šiem svaru kausiem, kurā brīdī tad mēs pieliekam klāt to sankcijām un viņa nav automātiska un viņa nav balts un melns. Protams, ka šeit līdz ar to ir mēģinājumi, kaut kādas lietas turpināt. Principā var piekrist.”

Intervijā “Nekā personīga” ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā vienotība”) apliecināja, ka sarunās aiz slēgtām durvīm NATO valstu ārlietu ministri bijuši ļoti atklāti un vēl nepieredzēti vienoti, diskutējot ko darīt, ja izmantojot arī Baltkrieviju, Krievija uzbruks Ukrainai. Tomēr plašāk atklāt NATO plānoto stratēģiju ārlietu ministrs nevarot, jo to visu sargājot NATO noslēpuma grifs.

“Nekā personīga”: “Aiz aizslēgtām durvīm sarunās tas galvenais akcents ir par to, ka Krievijas galvenais mērķis ir Ukraina? Vai Ukrainā un tās pierobežā notiekošais ir kā piesegs kam citam, piemēram, Arktikā vai kur citur? Vai tas ir tas, par ko arī domā ministri un NATO cilvēki, kas pēta satelītuzņēmumus un visu pārējo – ka tas ir tieši tik vienkārši, kā tas viss izskatās?”

Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs (“Jaunā vienotība”): “Es gribētu teikt, ka mēs analizējam šos jautājumus maksimāli plašā kontekstā.”

“Nekā personīga”: “Un ko tas nozīmē?”

Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs (“Jaunā vienotība”): “Es domāju, ka pašlaik atstāsim to tā, kā tas ir. Es negribētu šobrīd tiešām atklāt pārāk plašu diskusiju apjomu, ņemot vērā to, ka tieši tāpēc dažreiz diskusijas notiek aiz slēgtām durvīm un vēl arī ar zināmu klasifikācijas pakāpi, lai apspriestos maksimāli plaši.”

Mārtiņš Vargulis, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektors: “Ukraina tāpat kā Gruzija, nav NATO dalībvalsts. Līdz ar ko, ja kaut kāda veida militāras aktivitātes tiks īstenotas pret Ukrainu, līdzīgi kā tas, ko mēs novērojam 2008.gadā un 2014.gadā un ko var novērot arī šobrīd, ir grūti paredzēt tos apstākļus, kad NATO iesaistītos tiešā militārā konfrontācijā. Tas, ko mēs varam novērot, ir papildu veicinošs pasākums Baltijas valstīs Polijā. Potenciāla ceturtā panta iedarbināšana un potenciāli netiešs atbalsts, proti, militāro spēju nosūtīšana vai finansiāls atbalsts noteiktu militāro spēju iegādei. Ko mēs arī novērojam pēc 2014. gada, bet spēku nosūtīšanu un līdzdalībā šajā konfrontācijā būtu grūti iedomājama.”

“Nekā personīga”: Tas nozīmē – kā dažādas prognozes vēsta – decembra beigās, janvāra sākums, kad kaut kas tur varētu slikts notikt. Tad, ja Krievija izdomās, tas arī notiks?

Mārtiņš Vargulis, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes lektors: “Jā, parasti Krievijas militārās aktivitātes – ne katru gadu, bet ir bijuši gadi, kad tās sasaistās ar laiku, tad, kad Rietumu puslodē svin Ziemassvētkus. Proti, tad, kad gatavība ir zemākajā līmenī un līdz ar to arī patestēt, kā rietumi spētu reaģēt, ko rietumi darīs šajos apstākļos. Līdz ar ko viena opcija ir Ziemassvētku un Jaunā gada laiks. Otrs jau ir janvāris pēc tam, kad pareizticīgie nosvin, savus svētkus.”

Kā “Nekā personīga” apliecināja Valsts drošības dienests (VVD) – par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanu Latvijā ir paredzēta kriminālatbildība. Un pēdējos piecos gados VDD kopumā ir uzsācis 13 kriminālprocesus saistībā ar starptautisko sankciju pārkāpumiem.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: skaties.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


4
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
antons
antons

Baltkrievijas šņbis ir labāks kā Latvijas! Es esmu tikpat kā eksperts. A Lukasenko nomirs dabīgā nāvē. vot redzēsiet. Kas sagaida Baltkrieviju – a šausmas, negribu redzēt.

Bla bla bla
Bla bla bla

Es īsti nesaprotu, kāpēc, apspriežot Ukrainas jautājumu, vārdu “Amerika” eksperti lieto tikai vienu reizi? Es arī nesaprotu, kāpēc, apspriežot Ukrainas jautājumu, vārdus “NORD STREAM” un “sašķidrinātā gāze” eksperti
nelieto vispār? Laikam sakritība.

Vārgulīti
Vārgulīti

nomierinies , Krievija neuzbruks Ukrainai , vienīgi , ja Luganskas , Doņeckas republikas lūgs Krievijas palīdzību !

taka
taka

eksperts….. tāds arī stāstījums