Pamatojoties uz LVSADA publiskoto informāciju, mediķu arodbiedrība pārmet Veselības ministrijai, ka tā nav atbalstījusi vairākus veselības nozares organizāciju priekšlikumus, kas bija iesniegti valdības rīcības plāna pilnveidošanai.
Starp noraidītajiem priekšlikumiem – pasākumi veselības aprūpes cilvēkresursu krīzes mazināšanai, primārās veselības aprūpes stiprināšanai, profilakses un agrīnās diagnostikas attīstībai, kā arī ģimenes ārstu tīkla gatavības uzlabošanai krīzes situācijās.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) asi kritizē Veselības ministrijas (VM) lēmumu neiekļaut valdības rīcības plānā vairākus veselības nozares organizāciju iesniegtos priekšlikumus, kuru mērķis stiprināt veselības aprūpes sistēmu un uzlabot tās noturību.
Arodbiedrības ieskatā ministrijas rīcība liecina par nevēlēšanos risināt nozares ilgstošās problēmas laikā, kad veselības aprūpes sistēma joprojām saskaras ar personāla trūkumu, nepietiekamu pakalpojumu pieejamību un pieaugošu slodzi ārstniecības iestādēs.
LVSADA norāda, ka starp noraidītajiem priekšlikumiem bijuši pasākumi veselības aprūpes cilvēkresursu krīzes mazināšanai, primārās veselības aprūpes stiprināšanai, profilakses un agrīnās diagnostikas attīstībai, kā arī ģimenes ārstu tīkla sagatavotības uzlabošanai dažādām krīzes situācijām. Arodbiedrība uzskata, ka šie jautājumi ir būtiski gan pacientu drošībai, gan veselības sistēmas ilgtspējai.
LVSADA atgādina, ka valdības rīcības plāns ir viens no svarīgākajiem politikas dokumentiem, kas nosaka prioritāros pasākumus tuvākajiem gadiem. Tādēļ atteikšanās tajā iekļaut nozares profesionāļu priekšlikumus rada bažas par valdības spēju efektīvi risināt veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes problēmas.
Arodbiedrība uzsver, ka veselības aprūpes sistēmas stiprināšana nav iespējama bez mērķtiecīgiem ieguldījumiem cilvēkresursos un primārajā aprūpē. Tā aicina Veselības ministriju pārskatīt savu nostāju un atjaunot dialogu ar nozares organizācijām, lai valdības rīcības plānā tiktu iekļauti pasākumi, kas palīdzētu novērst nozares strukturālās problēmas.
Avoti: LV Portāls, VM tīmekļvietne
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Diez vai arodbiedrību bosi, kas kaut minimāli apjēdz vairāk kā “vajag lielākas algas”, nav nekādi padomdevēji jau tā dezoorientētajiem veselības politikas atbildīgajiem, kuru fantāziju maksimums ir ākstības ar dažādām laboratorijām, igauņu un lietuviešu ietekmes pētniecība alkohola patēriņa cipariem un Vidusāziju uzjautrinošas “apdošinošanas koncepcijas”. Sistēmisks darbs, kas pārsniedz vienu politisko ciklu, ievērojot kaut vai OECD ekspertu rekomendācijas, nav neviena politiskā spēka plānos. Esam nolemti Eiropas pamuļķu lomai.
Nu tad vajag visiem mediķiem 1 dienu 1kārši palikt mājās!
Nevis braukt uz Jēkaba ielu nīdēt.