Pamatojoties uz LVSADA publiskoto informāciju, mediķu arodbiedrība pārmet Veselības ministrijai, ka tā nav atbalstījusi vairākus veselības nozares organizāciju priekšlikumus, kas bija iesniegti valdības rīcības plāna pilnveidošanai.
Starp noraidītajiem priekšlikumiem – pasākumi veselības aprūpes cilvēkresursu krīzes mazināšanai, primārās veselības aprūpes stiprināšanai, profilakses un agrīnās diagnostikas attīstībai, kā arī ģimenes ārstu tīkla gatavības uzlabošanai krīzes situācijās.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) asi kritizē Veselības ministrijas (VM) lēmumu neiekļaut valdības rīcības plānā vairākus veselības nozares organizāciju iesniegtos priekšlikumus, kuru mērķis stiprināt veselības aprūpes sistēmu un uzlabot tās noturību.
Arodbiedrības ieskatā ministrijas rīcība liecina par nevēlēšanos risināt nozares ilgstošās problēmas laikā, kad veselības aprūpes sistēma joprojām saskaras ar personāla trūkumu, nepietiekamu pakalpojumu pieejamību un pieaugošu slodzi ārstniecības iestādēs.
LVSADA norāda, ka starp noraidītajiem priekšlikumiem bijuši pasākumi veselības aprūpes cilvēkresursu krīzes mazināšanai, primārās veselības aprūpes stiprināšanai, profilakses un agrīnās diagnostikas attīstībai, kā arī ģimenes ārstu tīkla sagatavotības uzlabošanai dažādām krīzes situācijām. Arodbiedrība uzskata, ka šie jautājumi ir būtiski gan pacientu drošībai, gan veselības sistēmas ilgtspējai.
LVSADA atgādina, ka valdības rīcības plāns ir viens no svarīgākajiem politikas dokumentiem, kas nosaka prioritāros pasākumus tuvākajiem gadiem. Tādēļ atteikšanās tajā iekļaut nozares profesionāļu priekšlikumus rada bažas par valdības spēju efektīvi risināt veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes problēmas.
Arodbiedrība uzsver, ka veselības aprūpes sistēmas stiprināšana nav iespējama bez mērķtiecīgiem ieguldījumiem cilvēkresursos un primārajā aprūpē. Tā aicina Veselības ministriju pārskatīt savu nostāju un atjaunot dialogu ar nozares organizācijām, lai valdības rīcības plānā tiktu iekļauti pasākumi, kas palīdzētu novērst nozares strukturālās problēmas.
Avoti: LV Portāls, VM tīmekļvietne
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Atvieglojiet vai pat atceliet sertifikācijas sistēmu un vēl atradīsies mediķi , kas var strādāt! Ja mediķis strādā un vēl naktis dežurē, pa kuru laiku lai sēž semināros un konferencēs un savāc obligāto punktu skaitu.
Genetiski mirusi tautina Baltijas ezera krasta ar masketu ziideli veselibas amata,tiesam idiotu tauta
izdali visu medīnas naudu uz iedzīvotāju skaitu, vairāk nekā citur eiropā.slēdz ciet šo kantori un atdod manu daļu, atradīšu, kur ārstēties pie ārstiem, kas strādā un neplēš 5 ādas.izlaidušies
Mani uzjautrina, ka mūsdienās visur stiprinās tas – nozares profesionāļi. Itkā visi kas ir kādā nozarē tur ir profesionāļi. Atsēdēji armija štābā siltā krēslā – jomas profesionālis, pagrābi aploksnītes un neko nepalīdzēji pacientiem – nozares profesionālsi, vienu gadu panēsāji reģipsi stroikā – nozarares profesionāli. Žurnaļugas vismaz varēja aprakstīt kas tie par priekšlikumiem ko noraidija, man pēc apraksta izskatās ka tie visi ir personāla piesaiste un finansējuma palielināšana. Es nez vai man vienam liekas, ka tā medicīnas nozare ir jāsakārto, pirms tur gāzt naudu iekšā. Jo tagad tur ir tāda korupcija un bardaks, ka nevieni miljardi nepalīdzēs.
Tā smuki atkal matiņus piekrāsojis !
Klau, bet kā Tu iesaki sakārtot to, ka ir mūžīgas rindas uz izmeklējumiem, jo par tām kapeikām, ko valsts atmet mediķiem, neviens negrib strādāt? Cilvēki ar medicīnisko izglītību iet uz privāto sektoru vai brauc uz ārzemēm.
Neieguldot naudu, kā sakārtosi?
nē,ne kapeikas, vispirms revīzija un tad funkciju audits, tad nauda. visas blēdības jāizbeidz, par padarīto un vēl vairāk nepadarīto – atbildība, pat līdz cietumam.
ne uzkādu privāto neies, tur jau pārpilnība un Vācijā alga par slodzi iznāk mazāk kā Latvijā un atbildība ir. tukši draudi. izvirtuši darboņi – nekas cits
vārds vietā
slinki, bezatbildīgi, blēdīgi un konvertu kāri, te tikai pistole un pātaga
Par ko balsoji?
Mums ir pseido – arodbiedrības! Visas saņem naudu no budžeta iestādēm. Skolotāji, policisti, ārsti. Pamēģiniet Zviedrijā kādu celtnieku atlaist, vai Vācijā dzelzceļa strādnieku – tur ir arodbiedrības. Mums te ir totālais feiks…
Aizpisies, ar savu nedapisto kroplo mūli, projām!
Kapēc tik rupji? Jums tur galvā problēmas?
Diez vai arodbiedrību bosi, kas kaut minimāli apjēdz vairāk kā “vajag lielākas algas”, nav nekādi padomdevēji jau tā dezoorientētajiem veselības politikas atbildīgajiem, kuru fantāziju maksimums ir ākstības ar dažādām laboratorijām, igauņu un lietuviešu ietekmes pētniecība alkohola patēriņa cipariem un Vidusāziju uzjautrinošas “apdošinošanas koncepcijas”. Sistēmisks darbs, kas pārsniedz vienu politisko ciklu, ievērojot kaut vai OECD ekspertu rekomendācijas, nav neviena politiskā spēka plānos. Esam nolemti Eiropas pamuļķu lomai.
Par ko balsoji?
Tikai un vienīgi par OECD – OECD: Dzīves līmeņa paaugstināšanos Latvijā veicinātu veselības aprūpes un valsts pārvaldes uzlabojumi
Par Jums!
Nu tad vajag visiem mediķiem 1 dienu 1kārši palikt mājās!
Nevis braukt uz Jēkaba ielu nīdēt.
ha ha ! liela problēma nebūs, ja paliks mājā.pie mūsu sistēmas, kad dakteris vienlaicīgi saņem algu Rīgā un Liepājā, bet nestrādā nekur,bet brauc uz ārzemēm haltūrēt, ģimenes ārsti, kas laiž muļķi nemitīgi, nedot šai nozarei ne kapeikas, bet revīziju uztaisīt – cik naudas nožuļī, cik nopelna.
Kādas zālītes teu izrakstija?
Tu nedapistais ībļu daunīti!
75% ārstu arī nebūtu vajadzīgi, ja pacienti varētu paši pirkt recepšu zāles. Lielai daļai tā ir vienīgā funkcija – izrakstīt zāles kuras pacienti zin ka viņiem vajag. Paliktu 25% vajadzīgo ārstu kas veic reālas darbības.