ANDRIS ULDIS SMILDZIŅŠ
Pagājušajā nedēļā NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš negaidīti paziņoja, ka, viņaprāt, valsts aizsardzības dienestā obligātai iesaukšanai būtu jāpakļauj arī sievietes, ar to nonākot pats pretrunās, jo piebilda, ka, viņaprāt, tomēr labākais ir brīvprātīgā pieteikšanās valsts aizsardzības dienestā.
NBS komandiera, kam šis nu jau ir pēdējais pusgads amatā, pēdējā laika publiskā komunikācija rada zināmas bažas par to, kādas īsti ir esošā NBS komandiera prioritātes un vai NBS komandieris vispār gatavo bruņotos spēkus iespējamam karam ar Krieviju un Baltkrieviju.
Vairāk izskatās, ka 67 gadus vecais ģenerālleitnants ir nolēmis piespēlēt un sniegt atbalstošu roku bezspēcīgajam aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P), kas pats baidās paust pretrunīgus viedokļus un vienīgais, ko var, ir stāstīt, ka mums viss kārtībā un viss notiek, bet kas notiek, to nedrīkst stāstīt.
Viss sākās vēl gada sākumā, kad negaidīti nevis aizsardzības ministrs vai pat ārlietu ministrs, kuru kompetencē ir lemt par Latvijas dalības starptautiskos līgumos un attiecībām ar sabiedrotajiem NATO politiskiem aspektiem, bet gan NBS komandieris paziņoja, ka izstāšanās no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, nav vēlama[1].
Turklāt NBS komandieris neminēja nevienu militāru argumentu, bet gan tikai politiskus, kam būtu jābūt ministra kompetencē, aizrunājoties līdz tam, ka nosauca valstis, kas nav pievienojušās konvencijai (ASV, Turcija, Izraēla utt.), par necivilizētām.
Tad sekoja slavenais NBS paziņojums[2], ka valstī viss mierīgi un iedzīvotāji ir tikpat lielā drošībā, kā ja atrastos Portugālē.
Un tagad šis paziņojums par obligātu sieviešu iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā.
Jautājums vēl pirms gada tika plaši izdiskutēts Saeimā un vienīgie, kas to atbalstīja, bija “PROGRESĪVIE”. Bet pats Leonīds Kalniņš diskusijā par valsts aizsardzības dienestu vispār neiesaistījās, drīzāk lika saprast, ka neatbalsta valsts aizsardzības dienesta ieviešanu vispār un uzskata to par politiķu uzspiestu. Taču Kalniņš arī neizmantoja iespēju atkāpties no amata, ja jau nebija apmierināts ar politiķu lēmumiem.
Sekojot līdzi Igaunijas iekšējai diskusijai, jāsaka, ka tur nupat amatu atstājušais Aizsardzības spēku komandieris Martins Herems, publiskajā diskusijā uzrunā un uztraucas par pilnīgi citām lietām.
Herems diezgan atklāti runāja par Krievijas draudiem un par to, kas Igaunijai jādara, lai tos novērstu. Viņš paziņoja, ka lai pilnvērtīgi aizsargātu Igaunijas teritoriju, būs jāspēj iznīcināt mērķi Krievijas teritorijā, kas izraisīja diezgan plašu diskusiju Igaunijā [3].
Viņš sociālajos tīklos atklāti komentēja militāro ekipējumu, reaģēja uz karavīru un politiķu pārmetumiem, iesaistoties sociālo tīklu diskusijās. Un visbeidzot, 50 gadus vecais Herems paziņoja, ka viņš atstās amatu priekšlaikus, otrā termiņa vidū, lai dotu iespēju jaunam komandierim laikus pārņemt vadības grožus un sagatavoties iespējamam karam.
Tikmēr, aprunājoties ar dienējošiem karavīriem, tā bilde NBS neizskatās tik rožaina, kā tiek publiski pasniegta. Ir vērojams vispārējs personāla trūkums un drīz vienībās būs vairāk ekipējuma nekā personāla, kas ar to rīkosies. Pastāvīgi tiek radītas jaunas vienības, plānoti jauni ekipējuma iepirkumi, bet personāls nav nedz ministra, nedz NBS komandiera prioritāte.
Lai arī pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā personāls un NBS skaitliskā sastāva palielināšanai būtu jābūt galvenajai prioritātei un te ir neskaitāmi darbi, kas darāmi, līdz nonākam pie sieviešu obligāta iesaukuma valsts aizsardzības dienestā.
Satiekot neskaitāmus no NBS atvaļinātus karavīrus vienmēr nākas uzklausīt neizpratni, kādēļ viņiem neviens nav paziņojis par viņu vietu NBS un kādēļ neviens viņus neaicina piedalīties mācībās. Bez rezervistu iesaukšanas nav iespējama NBS palielināšana, kā tas ir tajā pašā Igaunijā.
Tāpat jau pirmajā obligātajā iesaukumā bija jaunieši, kas ignorēja pavēstes un pat neieradās uz dienestu [4]. Tam visam būtu jāliek domāt par papildu pasākumu ieviešanu, lai neļautu jauniešiem izvairīties no dienesta.
Pretējā gadījumā, ja sāks nostabilizēties uzskats, ka no dienesta ir viegli izvairīties bez nopietnām konsekvencēm, sistēma tiks degradēta un atgriezīsimies 90-to gadu obligātajā dienestā, kur dienēja tikai tie, kas bija par slinku lai izvairītos no tā. Un tad sieviešu obligātais iesaukums vairs neko nerisinās.
Atliek vienīgi minēt, vai nebūtisku jautājumu izvirzīšana saistībā ar valsts aizsardzības dienestu ir politisks uzdevums vai Leonīda Kalniņa vēlme gremdēt nevēlamo valsts aizsardzības dienestu?
[2] – https://www.mil.lv/lv/zinas/nbs-vestijums-latvijas-sabiedribai
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vispār jau ģenerālis negatavo NBS karam ar krieviju, bet gan gatavo valsts aizsardzībai. Tā ir būtiska atšķirība.
Kāpēc jāiet sapuvušā dienestā un pēc tam jāiet bojā uzburbušu veču interesēs? Tas viss ir neīsts un uzspiests,nav nākotnes.Tāpat tā saucamā valsts mainās ik pēc laika.Ir vienalga kā viņa saucas,bet cilvēks kā bija vergs tā arī paliek un nospļauties par šiem komandieru murgiem.Neesam slēguši līgumu par kaut kādu valsts aizsardzību,visu uzspiež.
Citāts : tam Sprūdam galva galīgi sapista !
Kura partija to narkomānu tur ierotēja?
Kāds štābs tāda armija. Jēga = 0.
Kur ir plāns?
KO darīt kad sākās karš? Gaidīt pavēsti pa pastu?
Nožēlojama parazīteļu .
Nacionālo Bruņoto spēku vadību ir pārņēmuši politiķi. Valsts prezidents ieceļ augstākos virsniekus, aizsardzības ministrs pārejos vadošos virsniekus, tātad viņi tos komandē, dod uzdevumus un sasniedzamos mērķus. Tā ir apzināta Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku sašķelšana un vājināšana, liekot galveno uzsvaru uz ārvalstu karavīriem Kanāda un ASV. Jautājums cik droši mēs varam justies savā valstī, ko pārvalda ārvalstu komandieri un karavīri???? Vai valdība mums gatavo Ukrainas “brīvības” ceļu vai vienkārši ir idioti……