Politiķis, bijušais aizsardzības ministrs
Andris Sprūds (dzimis 1971. gada 13. jūlijā Liepājā) ir Latvijas politologs, akadēmiķis un politiķis. Viņš vadīja Aizsardzības ministriju no 2023. gada septembra līdz 2026. gada maijam un pārstāv partiju “Progresīvie”.
Galvenie fakti
- Dzimšanas datums: 13. jūlijs 1971 (Liepāja, Latvija)
- Izglītība: LU, Centrāleiropas Univ. (Budapešta), Jagaiļa Univ. (Krakova)
- Amats: Aizsardzības ministrs (2023–2026), 14. Saeimas deputāts (Progresīvie)
- Akadēmiskā darbība: profesors Rīgas Stradiņa universitātē
- Pētniecības jomas: enerģētikas drošība, Baltijas reģiona politika, transatlantiskās attiecības
Izglītība un akadēmiskā karjera
Sprūds ieguvis maģistra grādus Centrāleiropas vēsturē (Centrāleiropas Univ.) un starptautiskajās attiecībās (Latvijas Univ.), kā arī doktora grādu politikas zinātnē Jagaiļa Univ. Polijā. Viņš stažējies Oksfordas, Kolumbijas, Džona Hopkinsa un Upsālas universitātēs. Kopš 1999. gada viņš ir Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes mācībspēks un bijis tās dekāns, saņemot RSU balvu “Gada docētājs 2013”.
Politiskā darbība
2022.gadā Sprūds tika ievēlēts 14. Saeimā no “Progresīvo” saraksta un kļuva par Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju. 2023. gada septembrī viņš stājās aizsardzības ministra amatā Evikas Siliņas valdībā, k;a savas prioritātes uzsverot valsts aizsardzības dienesta attīstību, raķešu spēju paplašināšanu un sabiedrības gatavības palielināšanu.
Demisija 2026. gadā
2026.gada maijā Sprūds atkāpās no amata pēc incidenta, kad Latvijas teritorijā Rēzeknē nokrita divi droni, kas novirzījās no kursa Krievijas radioelektroniskās cīņas rezultātā. Notikušais izraisīja politisku krīzi un premjeres Evikas Siliņas aicinājumu Sprūdam demisionēt.
Zinātniskā un sabiedriskā darbība
Pirms došanās politikā Sprūds vadīja Latvijas Ārpolitikas institūtu (2011–2022) un ir tā konsultatīvās padomes loceklis. Viņš aktīvi piedalījies Baltijas un Eiropas drošības politikas diskusijās, publicējot darbus par enerģētikas politiku un postpadomju valstu attīstību.
Skaļākie konflikti, skandāli un izteikumi
Dronu incidents un demisija. Par līdz šim skaļāko politisko krīzi Sprūda darbā kļuva dronu incidenti Latgalē, pēc kuriem Ministru prezidente Evika Siliņa paziņoja par uzticības zaudēšanu aizsardzības ministram un pieprasīja viņa demisiju. Kritika bija saistīta ar trūkumiem nozares koordinācijā, komunikācijā un reakcijā uz incidentiem pie Latvijas austrumu robežas. Sprūds atkāpās no amata, vienlaikus uzsverot, ka uzņemas politisko atbildību, taču norādīja arī uz risku “ievilkt armiju politiskajās spēlēs”. Šis formulējums izraisīja plašas diskusijas politiskajā vidē, jo daļa politiķu to uztvēra kā netiešu kritiku premjerei un koalīcijas partneriem.
Konflikti koalīcijā. Sprūda darbības laikā vairākkārt publiski izgaismojās domstarpības starp koalīcijas partneriem, īpaši starp partiju “Progresīvie” un “Jaunā Vienotība”. Spriedzi radīja arī debates par robežas stiprināšanu, pretgaisa aizsardzību un civilās aizsardzības gatavību. Opozīcija vairākkārt pārmeta ministrijai pārāk lēnu reakciju un neskaidru komunikāciju.
Obligātais dienests un sabiedrības reakcija. Viens no strīdīgākajiem tematiem Sprūda darbā bija valsts aizsardzības dienesta ieviešana un paplašināšana. Lai gan viņš aizstāvēja dienestu kā nepieciešamu valsts drošības stiprināšanai, publiskajā telpā izskanēja kritika par sistēmas sagatavotību, infrastruktūras trūkumiem un komunikāciju ar jauniešiem.
Pārmetumi par valsts aizsardzības “sabotāžu”. Publiskajā telpā izskanējuši īpaši asi pārmetumi par Aizsardzības ministrijas un nozares nespēju reaģēt uz drošības apdraudējumiem. Politiķi, militārie komentētāji lietoja pat vārdus “sabotāža” vai “bezatbildība”, kritizējot robežas uzraudzības, pretgaisa aizsardzības un institūciju koordinācijas nepilnības. Opozīcija un daļa sabiedrības Sprūdam pārmeta politisku un administratīvu nespēju laikus sakārtot aizsardzības sistēmu. Kritika īpaši pieauga pēc informācijas par iespējami novēlotu reaģēšanu un neskaidru komunikāciju starp armiju, robežsardzi un politisko vadību. Situāciju vēl vairāk saasināja Sprūda izteikums pēc demisijas, ka viņš vēlas “pasargāt armiju no ieraušanas politiskajās spēlēs”. Šī frāze tika interpretēta dažādi – vieni to uztvēra kā mājienu par politisku vainas novelšanu uz militāro nozari, citi kā netiešu pārmetumu valdības vadībai un koalīcijas partneriem.
“Ukraina kā projekts”. Viens no plašāk apspriestajiem Andra Sprūda publiskajiem izteikumiem bija saistīts ar interviju medijā “Balticom”, kur viņš, runājot par Rietumu atbalstu Ukrainai, lietoja formulējumu par Ukrainu kā “projektu”. Šis izteikums izraisīja kritiku sociālajos tīklos un politiskajā vidē.
Papildu informācija:
- “Dronu Sprūds” zem lozunga “atbalstām vietējo militāro industriju” prasti korumpējas un kaitē Ukrainai, brīdina lasītājs – Puaro.lv;
- 2023.gada 15. septembrī Saeima apstiprina Evikas Siliņas veidoto Ministru kabinetu, līdz ar to A. Sprūds kļūst par aizsardzības ministru;
- 2023.gada septembrī, pēc K.Kariņa valdības krišanas, Sprūds tiek nosaukts kā iespējamais aizsardzības ministrs jaunajā Evikas Siliņas (JV) veidotajā valdībā. Sabiedrībā tas raisa sašutumu, atceroties iepriekšējos Sprūda izteikumus saistībā ar Krieviju: “Progresīvo” aizsardzības ministra kandidāta Sprūda izteikumi raisījuši lielu rezonansi – Puaro.lv ;
- 2022.gadā nra.lv raksta, ka Andris Sprūds no PRO ir Lukjanovas dibinātās t.s. “Brīvās universitātes” Uzraudzības padomes loceklis. Sprūds savulaik esot bijis arī biežs viesis V.Jakuņina savulaik rīkotajās starpt. konferencēs. Jakuņins tika ierindots starp tuviem Putina draugiem: PSRS bonzas Anatolija Lukjanova meita Jeļena Lukjanova neapmierināta ar Latvijas atbalstu krieviem (nra.lv)