Civilā aizsardzība joprojām tikai pļāpu līmenī; sistēma būs jāpārbūvē, secina Valsts kontrole

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē gan deputāti, gan Valsts kontroles (VK) vadība kritiski novērtēja valsts neizdarību civilās aizsardzības jomā, reizē gan norādot arī uz atsevišķām pozitīvām lietām.

Pēc deputāta Andra Bērziņa (ZZS) jautājuma par vērtējumu, kādā stāvoklī mēs atrastos, ja notiktu krīzes situācija, VK Otrā revīzijas departamenta direktore Kristīne Jaunzeme norādīja, ka kopš 2022.gada septembrī noslēgtās Valsts kontroles revīzijas no valsts puses nav īsti veikti atbilstoši pasākumi.

Šādu secinājumu VK pārstāve pauda norādot, ka 2022.gada septembris bija laiks, kad Covid-19 pandēmija bija finiša taisnē un nosacīti nesen bija noticis Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā, tāpēc bija sajūta, ka civilās aizsardzības un krīzes vadībai tiks pievērsta lielāka uzmanība. Reizē Jaunzeme sēdē norādīja uz arī uz pozitīvajām lietām valsts virzībā uz civilās aizsardzības sistēmas uzlabošanu.

Parlamentārietis Bērziņš norādīja, ka daļai iedzīvotāju varētu nebūt skaidrs, kā rīkoties krīzes situācijā. Līdzīgi deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV) pauda, ka nekas neesot uzlabojies un ka līdz iedzīvotajiem un konkrētām industrijām nav nonācis skaidrs redzējums par rīcību krīzes situācijā. Tāpat svarīgi saprast, kas vadītu krīzes risināšanu tās iestāšanās gadījumā, pauda Kristovskis.

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins uzsvēra, ka deputātiem Kristovskim un Bērziņam ir taisnība, ka šī sistēma nestrādās, ja iedzīvotāji nezinās, kā rīkoties. Tāpēc VK revīzija bija stimuls, signāls tam, ka civilās aizsardzības sistēma būs jāpārbūvē un jānosaka kompetences jeb kurš ko darīs, norādīja Valsts kontrolieris. Tikai pēc šo uzdevumu paveikšanas par sistēmas darbību varam sākt izglītot cilvēkus, piebilda Korčagins.

Deputāte Skaidrīte Ābrama (P) gan cita starpā norādīja, ka Valsts kontroliera uzskaitītie darbi “pie mums notiek šausmīgi lēni”.

Pēc arī atbildīgo amatpersonu uzklausīšanas komisijas priekšsēdētāja Viktorija Baire (JV) norādīja, ka nav sajūta, ka ministrijām būtu vienota pieeja un mudināja izmantot labāko piemēru no iestāžu pieejām, pēc kā vadīties. Baire akcentēja mērķētas informācijas nodrošināšanu un apmācību veikšanu.

Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis, kurš komisijas sēdēs sākumā bija sniedzis plašāku atskaiti par VK revīzijas ieteikumu ieviešanu, norādīja, ka “neteiktu, ka nekas nav uzlabojies”. Svarīgi, kādu vēstījumu gribam nodot sabiedrībai un ka šāda pieeja – skatījums, ka nekas nav uzlabojies – arī nemotivē veikt uzlabojumus, atzīmēja Bekmanis.

Pēc arī vairāku citu atbildīgo amatpersonu sniegtās informācijas un skaidrojumiem, Kristovskis aicināja deputātu kritiku neuztvert personīgi, jo deputātu mērķis ir laba valsts pārvaldība.

Vēl pirms deputāti sāka izklāstīt augstāk atspoguļoto viedokli, VK pārstāve Jaunzeme pozitīvi novērtēja, ka no valsts pārvaldes puses ir atbalsts Krīzes vadības centra izveidošanai.

Sēdes sākumā Bekmanis šajā kontekstā informēja, ka Valsts kancelejai sadarbībai ar IeM līdz 30.aprīlim jāiesniedz Ministru kabinetā Krīzes vadības centra uzdevumu informatīvais ziņojums par priekšlikumiem Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamajai struktūrai un nodrošinājumam. Savukārt līdz 30.jūnijam būs jāiesniedz nepieciešamie tiesību aktu projekti Krīzes vadības centra darbības sākšanai un nodrošināšanai.

VK pārstāve no savas puses atzīmēja, ka IeM pašlaik virzās atbilstoši VK revīzijas ieteikumu ieviešanas grafikam, kur pēdējie termiņi atsevišķu ieteikumi ieviešanai ir 2025.gada beigas.

VK secinājusi, ka līdz šim bijusi diez gan formāla pieeja Valsts civilās aizsardzības plāna izpildes uzraudzīšanā, tāpēc tagad ieviesta atbilstoša pieeja, kas prasa iestādēm savās atkaitēs parādīs, ka tās ir informētas par citu atbildīgo iestāžu paveikto, pastāstīja Jaunzeme.

VK pārstāve atzīmēja, ka pašvaldības un ministrijas norāda, ka tām nav kapacitātes civilās aizsardzības jomā, tāpēc svarīgi būt skaidrībā par pieejamajiem cilvēkresursiem.

Kā vienu no problēmām Jaunzeme iezīmēja to, ka neesam pavirzījušies uz priekšu ar rīcības krīzes situācijā prasmju attīstīšanā un ka IeM un Aizsardzības ministrija šajā jautājumā primāri saskata otras ministrijas atbildību.

VUGD vadības pārstāvis norādīja, ka dienesta pārstāvji dodas uz skolām, lai sniegtu informāciju, skolu mācībās integrēts civilās aizsardzības zināšanas un tāpat notiek sadarbošanās ar nevalstisko organizāciju sektoru.

VUGD norādīja, ka jāsāk ar to, vai mājās ir uzstādīti dūmu detektori un vai telefonā ir ārkārtas dienesta 112 aplikācija. Lielai daļai deputātu šādas aplikācijas nebija un atsevišķi parlamentārieši to ielādēja telefonā sēdes laikā.

Deputāts Bērziņš gan akcentēja, ka 112 aplikācija var nederēt daļai vecāka gada gājuma cilvēku un ka ir svarīgi, lai jebkura vecuma un iespēju cilvēkiem jebkurā vietā Latvijā būtu skaidrība par civilo aizsardzību un rīcību krīzes situācijā.

Sēdes sākumā IeM valsts sekretāra vietnieks arī informēja deputātus, ka konsultāciju kompānijas “PricewaterhouseCoopers” eksperti pēc izpētes piedāvājuši valsts materiālo rezervju jomā no decentralizētās pārvaldības pāriet uz centralizētu. IeM konceptuālo ziņojumu šajā jautājumā cer sagatavot līdz vasaras sākumam.

Pašvaldību un ministriju norādītas problēmas norādījušas virzienus, kam turpmāk jāpievērš uzmanība, pilnveidojot civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmu, teikts IeM sagatavotajā informācijā. Tie paredz atsevišķu amata vietu ieviešanu pašvaldībās un ministrijās civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jautājumu risināšanai, apmācības sistēmas valsts pārvaldes atbildīgajiem darbiniekiem ieviešanu, metodiskā atbalsta nodrošināšanu un materiāltehniskā nodrošinājuma kapacitātes palielināšanu.

Kā ziņots, valdība janvārī apstiprināja Valsts civilās aizsardzības plāna atjaunoto redakciju, kas paredz termiņus pasākumiem, kas saistīti ar patvertņu un tām pielāgojamo būvju apzināšanu, remontu, aprīkošanu un pārbaudi.

Plāns ir plānošanas dokuments, kas ietver katastrofas pārvaldīšanas pasākumus kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. Atjaunotā redakcija paredz vairākus būtiskus papildinājumus civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanā.